Vai Latvija kļūs par labu piemēru pasaulei?

2009. gada 12. maijs 15:33

989

Vai Latvija kļūs par labu piemēru pasaulei?

Vaļu ievilkšana jūrā. Siltuma taupīšana. Cīņa pret plastmasas maisiņiem. Putnu būrīšu gatavošana. Braukšana ar divriteni. Ekonomiskās spuldzes ieskrūvēšana. Viss, kas sākas ar eko- un bio-. Pavasara talka. Kā lai neapjūk...

Kas ir vides jautājumi? Modes kliedziens vai cilvēces izdzīvošanas pārbaudes akmens? Ekoloģiskā šantāža vai veselais saprāts? Lai šī jucekļa dēļ nerastos kārdinājums atmest visam ar roku, mēs projektā Vienoti zaļākai rītdienai apskatījām vides jautājumus, mēģinājām salikt tos pa plauktiņiem, saprast, kas lācītim vēderā un ko ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu pavisam vienkārši izdarīt lietas labā jau šodien.

Puspatiesības un mīti

Nav noslēpums, ka vārdu savienojums „videi draudzīgs" tiek lietots vietā un nevietā. Piemēram, šobrīd izstrādes stadijā esošās lidmašīnas tiek dēvētas par videi draudzīgām, jo patērēs par 20% mazāk degvielas. Jā, bet 80% joprojām sadegs! Šādu piemēru, kad neliels uzlabojums tiek izvirzīts priekšplānā, ir tūkstošiem. Patiesībā runa ir nevis par videi draudzīgu, bet videi mazāk kaitīgu.

Joprojām vairumam cilvēku dzīve saskaņā ar dabu saistās ar mājiņu pie ezera. Taču gadījumā, ja uz darbu jāmēro daudzi desmiti kilometru ar personīgo automašīnu vai divām, kas patērē krietnu daudzumu degvielas, ja māja ir pamatīga un attiecīgi jāapkurina, ja trīs tūkstoši kvadrātmetru ezermalas pļavas un meža teritorijas ir „labiekārtoti", ja mājas kanalizācijas sistēma izveidota nepārdomāti, tad „dabiskais" dzīvesveids nodara dabai daudzkārt lielāku kaitējumu nekā mitināšanās Rīgas centra daudzdzīvokļu mājā.

Bioloģiski audzēta pārtika ir draudzīgāka cilvēkam, jo satur mazāk ķīmisku piedevu. Taču tai ir egoisma piegarša. Tāda paša pārtikas apjoma izaudzēšanai bioloģiskā ceļā ir nepieciešama lielāka platība, kas citādi varētu tikt atstāta dabiskam mežam vai purvam.

Šādu piemēru ir simtiem, un aiz kokiem vairs neredz mežu, tāpēc vispirms jāmēģina saprast, kas ir „vides jautājumu" pamatvirzieni.

Lai nebrauktu no grāvja grāvī

Skaidri jānošķir pilnīgi dažādas lietas: dabas daudzveidības saglabāšana, resursu ekonomēšana, veselīgas vides attīstīšana. Visas ir vērstas uz nākotni, visas ir „vides jautājumi", taču katra jāizvērtē atsevišķi un jāatrod vienots kompromiss, lai viens vides jautājums nenonāktu konfliktā ar citu vides jautājumu.

Piemēram, uz lielas upes netiek uzcelta aizsprosta HES, jo tā applūdinātu piekrasti un izjauktu dabisko upes ekosistēmu. Rezultātā, pieaugot patēriņam, rodas elektroenerģijas deficīts, kas jākompensē, dedzinot fosilo kurināmo un piesārņojot atmosfēru.

Tipiski piemēri sasteigtiem risinājumiem ir biodegvielas ražošana un ģenētiski modificēto kultūru (ĢMO) lauksaimniecība.

Bailes, ka tuvākajā nākotnē beigsies naftas krājumi, noveda pie valdību lēmumiem - subsīdijām un nodokļu atvieglojumiem, kas veicināja milzīgu lauksaimniecības platību atvēlēšanu biodegvielas ražošanai. Kas sekoja? Bioetanola ražošanas vārdā paātrinājās planētas plaušu un CO2 absorbētāja - Brazīlijas tropu mežu izciršana.

Samazinājās pārtikas kultūru ražošana, bet palielinājās pārtikas cena, kas pasaulē noveda simtiem miljonu cilvēku uz bada sliekšņa. Turklāt arī biodegvielas ražošanas procesā tiek izmantoti energoresursi. Un beigu beigās šī biodegviela sadeg dzinējā, kļūstot par tādu pašu kaitīgu CO2, kādu rada parastais benzīns... Pie apvāršņa gan ir arī cerību stariņš: top otrās paaudzes biodegvielas tehnoloģija, kas izmanto aļģes un novērš lielāko daļu pašreizējās metodes trūkumu.

Arī ar ĢMO saistījās lielas cerības, turklāt viens no argumentiem bija tas pats „vides jautājums"! Izveidojot noturīgākas un ražīgākas kultūras, uz katra hektāra varētu saražot vairāk pārtikas, turklāt krasi samazināt izmantoto pesticīdu, minerālmēslojuma utt. apjomu. Bet netika ņemts vērā, ka platības, kurās aug ĢMO, ir praktiski neiespējami izolēt no apkārtējās pasaules.

Savstarpēji apputeksnējoties ĢMO un ne-ĢMO, rodas neauglīgi hibrīdi, kas noliek zem bendes cirvja gadsimtiem ilgi veikto tradicionālo šķirņu selekciju. Turklāt jautājums par dažādu ģenētiskās inženierijas tehnoloģiju potenciālo bīstamību veselībai joprojām ir atklāts.

Tāpēc vienas universālas receptes, kas atrisinās visas problēmas, nav. Palīdzēt var vienīgi aizvien jauni zinātnes atklājumi, vēss saprāts, nenonākšana galējībās un pamatīga visu aspektu izvērtēšana, pirms pieņemt svarīgus lēmumus.

Un vēl - jāatceras par svarīgiem sīkumiem ikdienā. Ja katrs cilvēks pasaulē vidēji gadā iztērētu tikai par vienu vienīgu litru naftas mazāk, tas nozīmētu 6 miljonu tonnu ietaupījumu - Latvijas 3 gadu patēriņu. Pagājušā gada vidus cenās tie būtu 5 miljardi ASV dolāru. Neslikts ieguvums no mazliet maigākas akseleratora pedāļa nospiešanas! Turklāt, nemazinot savu komfortu, iespējams izdarīt nesalīdzināmi vairāk. Mēs esam nonākuši līdz reālai rīcībai: kā?

Ko darīt?

Ilgtermiņa projekta Vienoti zaļākai rītdienai mērķis ir parādīt pasaulei, ka saskaņota vienas valsts iedzīvotāju rīcība var sniegt taustāmu uzlabojumu vides jomā. Sadarbībā ar atzītiem vides ekspertiem esam izraudzījušies desmit kritērijus, kas sakņojas Jēlas Universitātes (ASV) prestižajā un visā pasaulē atzītajā EPI (Environmental Performance Index) pētījumā.

EPI indekss veidojas, apskatot maksimāli daudz iespējamo parametru, pēc kuriem var vērtēt vides veselību un ekosistēmas ilgtspējīgas attīstības potenciālu. Latvija šobrīd atrodas 8. vietā pasaulē, un no 7. vietas to šķir tikai punkta desmitdaļa. Līdz nākamajai EPI indeksa noteikšanai vēl ir laiks daudz ko mainīt!

Līdz 17. maijam projekta lapā www.zalakairitdienai.lv ir iespējams nobalsot, izvēloties piecus no desmit kritērijiem, kuru uzlabošanu Latvijas cilvēki uzskata par svarīgāko un reālāko. Nākamajā projekta fāzē ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs parakstīt apņemšanos aktīvi piedalīties projektā. Lapā būs atrodami praktiski ieteikumi, kas ļaus ikdienā uzlabot iedzīvotāju un uzņēmumu iespaidu uz izvēlētajiem kritērijiem un vidi kopumā. Zemāk varat iepazīties ar īsiem kritēriju aprakstiem.

Rīcība

1. Racionāla elektroenerģijas izmantošana, lietojot energoefektīvas elektroierīces un ieviešot energoefektivitātes pasākumus, piemēram, iegādājoties A klases sadzīves tehniku un atvienojot no tīkla elektroierīces, kuras netiek lietotas.

2. Siltumenerģijas patēriņa samazināšana un energoefektivitātes pasākumu ieviešana, piemēram, ēku un logu siltināšana, telpai atbilstošu sildelementu izvēle, telpu temperatūras regulēšana.

3. Atkritumu daudzuma samazināšana, izvēloties preces ar minimālu iepakojumu vai bez tā, iegādājoties kvalitatīvākas preces, kas kalpos ilgāk, kā arī saplacinot tukšo iepakojumu vai izmantojot to atkārtoti.

4. Atkritumu šķirošana atkārtotai pārstrādei un bīstamo atkritumu (piemēram, medikamentu, bateriju, sadzīves ķīmijas) nodalīšana, lai novērstu to nokļūšanu apkārtējā vidē.

5. Ūdens patēriņa samazināšana ikdienā, piemēram, aizgriežot ūdens krānu, ja ūdens netiek lietots, dārza laistīšanai izmantojot lietus ūdeni.

6. Papīra efektīva izmantošana, piemēram, izmantojot otrreiz pārstrādāto papīru, nododot makulatūru un nedrukājot nevajadzīgas dokumentu kopijas.

7. Videi draudzīgas sadzīves ķīmijas izvēle ikdienā, sadzīves ķīmijas daudzuma samazināšana katrā tās lietošanas reizē, kā arī neizmantošana, ja tas ir iespējams.

8. Degvielas patēriņa samazināšana, izvēloties videi draudzīgus pārvietošanās veidus, piemēram, sabiedrisko transportu vai velosipēdu, izvēloties ekonomiskāku automašīnas dzinēju, ievērojot ekonomiskas braukšanas principus.

9. Automašīnu radīto izmešu daudzuma samazināšana: automašīnas dzinēja uzturēšana tehniskā kārtībā, pārvietojoties ar elektrotransportu, izvairoties no neekonomiskas auto izmantošanas (piemēram, nepārvietoties vienatnē).10. Videi draudzīgas pārtikas lietošana, piemēram, dodot priekšroku vietējiem vai iespējami tuvāku valstu ražotājiem, izvēloties pārtiku ar minimālu iepakojumu vai bez tā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vai Latvija kļūs par labu piemēru pasaulei?

Kategorijas