Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Linda Zute: Man ir četri skaisti un mīļi bērni, tāpēc man nav iemesla par dzīvi sūdzēties.

Inga Karpova

2009. gada 11. maijs 12:04

2123
Linda Zute: Man ir četri skaisti un mīļi bērni, tāpēc man nav iemesla par dzīvi sūdzēties.

Ar Lindu Zuti tiekos septiņos no rīta, jo citu piemērotu laiku intervijai mēs nevaram atrast. Lindas darba diena ilgst līdz vēlai pēcpusdienai. Pēc tam viņa atļaujas kādu minūti atpūsties un tad velta laiku ģimenei.

 

Tā Lindai tik tiešām ir svēta lieta. Teikšu atklāti, uzzinot Lindas vecumu, pārsteigumā mainās acu skatiens, jo, ticiet man, nemaz tik bieži nenākas sastapties ar četru bērnu māmiņu, kurai ir tikai 28 gadi.

 

Kopš februāra viņa strādā bērnudārza "Pasaciņa" virtuvē, palīdzīgu roku likuma ietvaros sniedz Valkas domes Sociālais dienests, jo šobrīd vīrs Gundars ir palicis bez darba.

 

Viens no galvenajiem daudzbērnu māmiņas likumiem ir - nedzīvot pāri saviem līdzekļiem, apdomīgi tērēt ģimenes budžetu un, galvenais, nestrīdēties dēļ naudas, jo no nesaskaņām jau tās vairāk nekļūst. Linda ir ģimenes maka turētāja, un viņa labprāt atklāj dažus knifus, kā spēj bērnus gan pucēt, gan arī paēdināt ar pieticīgiem līdzekļiem.

 

Lindas un Gundara ģimenē aug desmit gadus vecā meita Elvita, sešgadīgais Matīss, četrus gadus vecais Matiass un pastarītis - divgadīgais Kristers. Linda ir no tām, kura uzskata, ka bērniem pēc iespējas ilgāk jādzīvo mājās, nevis jau no pusotra gada jāsāk apmeklēt bērnudārzs.

 

 

Linda gan atzīst, ka ne visām ģimenēm ir tā paveicies ar omītēm kā viņiem, jo gan Lindas vecāki Ērģemē, gan arī vīra vecāki Kārķos atbalsta kuplo ģimeni ne vien ar bērnu pieskatīšanu, bet arī ar lauku labumiem. Lindai nekad neesot krituši kliņģeri no debesīm, tāpēc pavasarī visi draudzīgi dodas palīgā vecākiem dārza darbos.

 

 

 

Pašu izaudzētais ir neatsverams ieguldījums ģimenes galdam. Linda nekad nav slinkojusi un rudenī visu ražu, kā arī meža ogas un sēnes sagatavojusi ziemas krājumiem. Viņa ir arī liela adītāja, kas arī ļaujot ietaupīt naudiņu, jo bērniem nav jāpērk cimdi, zeķes un džemperīši.

 

 

 Jubilejas reizēs Lindai tiekot dāvināta dzija, no kuras meitai topot pat svārki un kostīmi. Adīšana esot Lindas atpūta, domu sakārtošana un stresa noņemšana. Reizēm gan viņa, bērniem un vīram neredzot, mēdzot arī paraudāt spilvenā, bet šādi vājuma brīži uznākot reti.

 

Uz jautājumu, vai reizēm nevēlas pabūt vienatnē un atpūsties no bērnu nebeidzamajiem jautājumiem, viņa vaļsirdīgi atzīstas, ka bērni viņu itin nemaz netraucējot. Visa ģimene kopā mājās lasa grāmatas, zīmē, līmē, veido no plastilīna. Linda uzskata, ka mammām ir sevī jāatrod spēks un varēšana, lai mazo neatstumtu un atbildētu uz visiem viņa jautājumiem, kā arī uzklausītu viņa domas un stāstījumu par dienas gaitām.

 

 

Tas ir būtiski, lai panāktu bērnu uzticēšanos. Linda atzīst, ka esot diezgan stingra mamma, bet tas vainagojoties ar panākumiem - viņa mierīgi varot ar bērniem iet iepirkties, jo neviens zemē negāžoties un nelabā balsī nekliedzot pēc kāda noskatīta našķa. Mamma atklāti pasakot, ka makā ir tikai desmit lati par kuriem jānopērk pārtika, tāpēc visiem kopīgi ir jāizdomā, kādas konfektes var nopirkt.

 

 

Lai visiem bērniem būtu ziemas drēbes un apavi, ģimene tos iegādājas pakāpeniski. Ja visiem četriem jāpērk uzreiz, to izdarīt nav iespējams. Mamma lepojas, ka katram mazajam ir savs velosipēds. Lindas pārliecība ir tā, ka bērnu vajadzības ir jāapmierina par visiem simts procentiem un to var arī izdarīt, ja iepērkas pārdomāti un ar konkrētu mērķi.

 

Jāatzīst, Linda tiešām atstāj pašpārliecinātas, stipras un mērķtiecīgas sievietes iespaidu. Jau kopš bērnības zinājusi, ka viņas ģimenē būs vizmaz trīs bērni. Sievietei ir palaimējies, jo arī vīrs nāk no septiņu bērnu ģimenes, tāpēc viņiem nav bijušas nesaskaņas ne par bērnu skaitu, ne arī par audzināšanu. Linda slavē vīru, jo viņš ir liels atbalsts un palīgs.

 

Viņa pieļauj, ka, iespējams, kāds nepiekritīs šādam uzskatam, bet četru bērnu māmiņa nesaprot tās sievietes, kuras bērnus pasaulē laiž pēc trīsdesmit gadiem. Linda skolā lepojusies ar savu gados jauno mammu un priecājās, ka arī viņa būs jauna mamma saviem mīluļiem.

 

"Vairāk bērnu mums nebūs," strikti nosaka Linda. Viņa nenoliedz, ka bieži nākas uzklausīt tuvinieku un arī svešu cilvēku izbrīnītus jautājumus, kuru galvenā doma ir: "Nu kāpēc jums bija vajadzīgi tik daudz bērnu?" Linda vairs par to nedusmojoties, jo ir pārliecināta - bērni ir viņas dzīves piepildījums, jo nekam citam viņa īpaši neredz jēgu. Bērni ir Lindas un Gundara nākotne, jo cik tad ilgi cilvēks var dzīvot tikai paši sev?

 

"Man ir četri skaisti un mīļi bērni, tāpēc man nav iemesla par dzīvi sūdzēties," uzskata Linda. Viņa cer, ka sabiedrībā pazudīs stereotips, ka daudzbērnu ģimenes pārsvarā ir nelabvēlīgas un kāds no vecākiem lieto alkoholu. Tas viņu sāpinot un reizēm liek pret cilvēkiem būt asai un nejaukai, pašai labi saprotot, ka tā reizēm ir cīņa ar vējdzirnavām.

 

 

 Linda ir pārliecinājusies, ka tikai pašai ir jābūt stiprai un gādīgai un tad nāks arī viss pārējais, kas dzīvē nepieciešams. Viņa nedrīkst atļauties būt vāja, jo tad sabruks visa viņas pasaule.