Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Ar zālēm Covid-19 laikā – bez jokiem un eksperimentiem

Anda Podziņa, PR projektu vadītāja
Viedokļi

2020. gada 6. aprīlis 08:14

172
Ar zālēm Covid-19 laikā – bez jokiem un eksperimentiem

Vadims Brižaņs, Mēness aptiekas farmaceits

Covid-19 neatceļ hroniskās slimības – pacientiem nepieciešamas ikdienā lietojamās zāles, un viņu līdzestība ārstēšanā šajā sarežģītajā laikā ir sevišķi nozīmīga un pat izšķiroša. Tāpat kā svarīga ikviena cilvēka izpratne par ļaunumu, ko var nodarīt sekošana zinātniski nepierādītai informācijai, pašu iniciēta ārstēšanās vai nodrošināšanās ar it kā pret Covid-19 iedarbīgiem medikamentiem. Trīs vērā ņemamas atziņas. 

Bez pašdarbības!

ASV tika fiksēts gadījums, kad, sekojot prezidenta Donalda Trampa izteikumam par zālēm, kuras izārstē no Covid-19, aizgāja bojā cilvēki. Runa bija par aktīvo vielu hidroksihlorohīna sulfātu, taču cilvēki, neizprotot atšķirību, profilaksei lietoja veterinārijā izmantojamās zāles, kas satur hidroksihlorohīna fosfātu.

Hidroksihlorohīna sulfātu satur zāles, ko lieto artrītu un autoimūno slimību, piemēram, vilkēdes ārstēšanai. Pacientiem šis medikaments ir ļoti svarīgs – to lieto katru dienu, taču ziņa par zāļu iespējamo efektivitāti Covid-19 gadījumos daudzviet pasaulē tās padarīja nepieejamas, stipri ierobežojot autoimūno slimību pacientu ārstēšanas iespējas. Nav zinātnisku pierādījumu, ka hidroksihlorohīna sulfāts ārstē Covid-19, turklāt pašlaik vēl nav nevienu specifisko zāļu, kas ārstētu tieši Covid-19. Tādēļ ne šīs, ne kādas citas recepšu zāles nevajag mēģināt iegādāties, lai nodrošinātos pret koronavīrusu. Šīs zāles jāatstāj pacientiem, kuriem tās ir patiešām nepieciešamas. 

Tāpat nedrīkst ķerties pie kādām savulaik neizlietotām antibiotikām vai meklēt internetā brīnumzāles, kas izārstē, vai ticēt pēkšņi atklātai vakcīnai, kas pasargās no Covid-19. Zinātnieki strādā, bet pagaidām ne viena, ne otra nav! 

Hipertensijas pacientiem – terapija jāturpina

Nesen interneta vidē izplatījās versija, ka sirds un asinsvadu slimību pacientiem, piemēram, tiem, kuri lieto zāles pret hipertensiju, šā iemesla dēļ ir lielāks risks saslimt a Covid-19. Tomēr fakti rāda, lūk, ko: ik dienu no sirds un asinsvadu slimībām pasaulē mirst aptuveni 150 tūkstoši cilvēku un no tiem tikai daži simti gadījumu – ar koronovīrusa palīdzību. Risks mirt no sirds un asinsvadu slimībām joprojām pastāv, neatkarīgi no koronovīrusa. Tiesa, ir pētījums par to, ka angiotenzīnu konvertējošais enzīms var veicināt ātrāku šūnu inficēšanos ar koronovīrusu, kas izraisa Covid-19, taču nav pierādījumu, kas liecinātu par to, ka medikamenti, kurus terapijai lieto hipertensijas pacienti, patiešām rada paaugstinātu risku saslimt ar Covid-19. Pacientiem obligāti jāturpina ierastā ikdienas terapija, jo drauds veselībai šajā situācijā var izrādīties tieši ārsta norādījumu neievērošana.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Vai bīstami? 

Pacienti nereti uzdod jautājumus pēc tam, kad izlasījuši internetā kādas ziņas, kuras nekādi nav uzskatāmas par drošticamām. Tādēļ nākas atgādināt, ka, piemēram, pacientiem, kuri, saskaņā ar ārsta rekomendācijām, līdz šim ikdienā lietoja nesteroīdos pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļus, tie ir jāturpina lietot. Pašlaik nav pierādījumu par saistību starp nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (populārākais bezrecepšu nesteroīdais pretiekaisuma medikaments ir, piemēram, ibuprofēns) lietošanu un paaugstinātu Covid-19 risku, slimības progresu un tās smagumu. 

Ja rodas jautājumi par zālēm un to lietošanu, visuzticamākais padomdevējs arī šajā situācijā ir tieši farmaceits vai ārsts. Neraugoties uz iedzīvotāju drošībai organizētajiem ierobežojumiem valstī, farmaceiti ik dienas turpina strādāt un farmaceitiskā aprūpe šobrīd ir pieejama. Ļoti svarīgi ir līdzestīgi turpināt hronisko slimību terapiju un visus neskaidros jautājumus par zālēm uzdot farmaceitam vai ārstam. 

Kategorijas

Kategorijas