Pētījums: katram trešajam Latvijas iedzīvotājam ilgstoša atrašanās mājās rada paaugstinātu nervozitāti

2020. gada 20. aprīlis 10:17

Valstī noteiktie sociālās distancēšanās ierobežojumi nozīmē, ka iedzīvotāji izteikti vairāk laika pavada mājās. Tomēr ilgstoša izolēšanās un atrašanās četrās sienās var negatīvi atsaukties uz cilvēka emocionālo un garīgo labsajūtu, kā arī tuvinieku savstarpējām attiecībām. Pētījuma rezultāti atklāj: 33% aptaujāto, ilgstoši atrodoties mājās kopā ar tuviniekiem, izjutuši paaugstinātu nervozitāti (6% kļuvuši krasi nervozāki, 27% nedaudz nervozāki nekā parasti), kamēr 61% īpašas izmaiņas pēdējā mēneša laikā nav novērojis.

Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis skaidro, ka tie, kuriem pirms ārkārtas situācijas ir nācies daudz strādāt ar cilvēkiem, šobrīd šo laiku var izbaudīt tādā nozīmē, ka ir iespēja pabūt vieniem, atslābināties, palasīt un padomāt. Savukārt, ja komunikācijas pietrūcis jau pirms krīzes, tad šobrīd trauksmes un vientulības sajūta var pieaugt. Turklāt, atrodoties “iesprostojumā,” cilvēkam parādās sajūta, ka tiek atņemta brīvība, un kontroli pār situāciju pārņem ārējie faktori. Tāpat speciālists norāda, ka vienatnē cilvēks satiekas ar sevi un savām domām. Ja cilvēkā dominē mīlestība, drošība, miers un radošums, tad šīs sajūtas cilvēks var attīstīt un nostiprināt vēl vairāk, savukārt gadījumos, kad cilvēkā valda bailes, dusmas, kauns un depresija, tad šīs emocijas saasinās un ir grūti pārvarēt atrašanos pašam ar sevi.

Mājās vairāk uzturas sievietes

9% aptaujāto snieguši atbildi, ka ilgstoša atrašanās mājās ir viens no faktoriem, kas Covid-19 izplatības laikā viņiem rada vislielāko satraukumu. Tomēr pētījumā atklāts, ka biežāk par ilgstošu atrašanos mājās vairāk uztraucas vīrieši (10,4% pret 7,6%). Tāpat pētījumā secināts, ka sieviešu vidū viens no izplatītākajiem piesardzības pasākumiem Covid-19 laikā ir palikšana mājās un iziešana tikai īpašas nepieciešamības gadījumā (73,1%), savukārt vīriešu vidū tikai 56% atzinuši, ka maksimāli cenšas palikt mājās. Dr. A. Veselovskis skaidro, ka vīrietis jau vēsturiski vairāk ir realizējis sevi ārpus mājām, piemērot, dodoties medībās vai iekarojumos. Vīrieši ir bioloģiski aktīvāki un agresīvāki, līdz ar to viņiem ir sarežģītāk ilgstoši atrasties vienuviet. Tāpēc viņiem ieteicams iziet ārpusē – paskriet, pabraukt ar mašīnu, motociklu, doties makšķerēt, vienlaikus ievērojot sociālās distancēšanās ierobežojumus. Savukārt sievietes vēsturiski vairāk ir bijušas sasaistītas ar mājas dzīvi un bērniem, tāpēc viņas ir pacietīgākas, spēj izturēt atrašanos mājās un paciest lielākas sāpes.

Ilgstoša atrašanās mājās – attiecību ieguvumi un riski

Pētījuma dati atklāj, ka kopumā 66% respondentu snieguši atbildi, ka viņu vērtējumā Covid-19 izraisītā ārkārtas situācija un ilgstoša atrašanās mājās savstarpējās attiecības ar tuviniekiem īpaši neietekmēs un tās saglabāsies tādas kā līdz šim. 15% norādījuši, ka ilgstoša atrašanās mājās savstarpējās attiecības ietekmēs pozitīvi, savukārt 6% atzīmējuši, ka attiecības pasliktināsies, jo kopā tiks pavadīts pārāk daudz laika un tā rezultātā sāksies nesaskaņas. Dr. A. Veselovskis skaidro, ka tas, cik ļoti ārkārtas situācija ietekmē attiecības ģimenē, atkarīgs no līdzšinējā ģimenes attiecību modeļa. Ja ģimenes locekļi viens otru atbalstījuši un stiprinājuši arī līdz šim, tad krīzes periodā kopā būšana būs produktīva un radošām atklāsmēm bagāta. Eksperts uzsver, ka tieši ģimene krīzes laikā var kļūt par patvērumu un izaugsmes avotu. Savukārt, ja ģimenē dominē dusmas, vainas sajūta un bailes, tad krīzes laikā savstarpējās attiecības un spriedze saasinās vēl vairāk. Slikti funkcionējoša ģimene var kļūt par ciešanu avotu. Turklāt jāatceras, ka krīžu laikā saasinās pašnāvības, vardarbība ģimenē, kā arī paaugstinās dažādu slimību riski. Ja krīzes laikā ģimenei izdodas pārvarēt grūtības, ģimene kļūst spēcīgāka un savstarpējās attiecības ciešākas.

Ieteikumi attiecību stiprināšanai Covid-19 laikā

Attiecības ir jāstiprina nepārtraukti, īpaši “labajos laikos” starp krīzēm, jo tieši spēcīgi satricinājumi rada lielākos attiecību pārbaudījumus. Noteikti jāturpina attīstīt ģimenes stiprās puses, kā arī meklēt jaunus veidus, kā radoši un pozitīvi pavadīt laiku kopā. Fiziski aktīva ģimene var doties pārgājienos. Muzikāla ģimene var apgūt jaunas dziesmas, iemācīties gatavot jaunus ēdienus, spēlēt galda spēles un veikt citas aktivitātes, kas ļauj kvalitatīvi izmantot laiku attiecību stiprināšanai. Tāpat Dr. A. Veselovskis uzsver, ka šobrīd pēc iespējas vairāk jārūpējas par “saglabāšanu” un taupīšanu, piemēram, lielāka uzmanība jāvelta veselībai, enerģijas taupīšanai, attiecību kvalitātei un finansiālajai drošībai. Krīze ir iespēja kļūt stiprākiem, iecietīgākiem un noturīgākiem pret nākotnes satricinājumiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pētījums: katram trešajam Latvijas iedzīvotājam ilgstoša atrašanās mājās rada paaugstinātu nervozitāti

Kategorijas