Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Viedoklis par viedokli. Smiltenes novada mākslinieks Aleksandrs Luhaers: "Par ko jādomā visiem, kuri grib attīstīt Latviju"

Sandra Pētersone
Viedokļi

2020. gada 24. aprīlis 11:23

292
Viedoklis par viedokli. Smiltenes novada mākslinieks Aleksandrs Luhaers: "Par ko jādomā visiem, kuri grib attīstīt Latviju"

Mūsu “Ziemeļlatvija” ir atvērta domu apmaiņai. Arī šoreiz uzklausījām Smiltenes novada iedzīvotāja, mākslinieka Aleksandra Luhaera viedokli, taču pareizāk būtu teikt, šoreiz – viedokli par viedokli.

Lasītājs vēlas pievērst sabiedrības uzmanību šomēnes televīzijas kanālā Rīga TV 24  redzētajam raidījumam – Latvijas Zinātņu akadēmijas viedstāstu konferencei “Latvija pēc “Covid-19””. Divās daļās sarīkotajā konferencē, ko vadīja ārsts Pēteris Apinis, lekcijas lasīja Latvijas akadēmiķi, ekonomisti, uzņēmēji.

“Ilgi nebiju dzirdējis kaut ko tik interesantu, tiešām zinātniski pamatotu, ar svarīgām idejām un priekšlikumiem par valsts varu, par Latvijas attīstību, izglītību, ieguldījumu zinātnē. Uzskatu, ka tas bija kaut kas vienreizējs, kaut kas tāds, par ko jādomā visiem, kuri grib attīstīt Latviju,” savu viedokli pauž Aleksandrs Luhaers un aicina arī citus noskatīties šo raidījumu, ja tas ir iespējams.

Viņš pats šo 16. aprīlī notikušo viedstāstu konferenci Rīga TV 24 raidījumu arhīvā nav atradis, taču “Ziemeļlatvijai” izdevās  sameklēt saiti internetā uz abām konferences daļām, kas vēl šās nedēļas sākumā bija aktīva.

Konferences pirmajā daļā piedalījās  Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Ojārs Spārītis, Latvijas Universitātes rektors akadēmiķis Indriķis Muižnieks, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks, akadēmiķis Kaspars Tārs, akadēmiķis Ivars Kalviņš,  akciju sabiedrības “Repharm” direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, Latvijas Universitātes mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks akadēmiķis Guntis Bārzdiņš un uzņēmējs Normunds Bergs.

Konferences otrajā daļā lekcijas lasīja ekonomisti Andris Miglavs, Pēteris Strautiņš un Jānis Ošlejs, un kardiologs Andrejs Ērglis.

 

Šis laiks vismaz daļu cilvēku ir rosinājis aizdomāties, cik, kam un par ko mūsdienu sabiedrībā tiek labi maksāts. Vēl  nesen, 2019. gadā, plašsaziņas līdzekļi cēla trauksmi par to, ka Latvijas zinātnieku zemais atalgojums novedis pie tā, ka daudzi izvēlas strādāt ārzemēs, tāpēc zinātnieku skaits turpina sarukt un nozarē arvien mazāk pieplūst jauni spēki. 

“Prasiet Mesi, lai izved no krīzes,” nesen ironizēja kāds sociālo tīklu lietotājs, domājot pasaulslaveno futbolistu Lionelu Mesi. Pēc internetā pieejamās informācijas, iepriekšējā sezonā sportists nopelnījis aptuveni 126 miljonus eiro, saskaitot  algu savā futbola klubā, bonusus un ienākumus no reklāmām. Kad tiek samērots zinātnieku darba atalgojums un morālais novērtējums  ar sporta un kino zvaigžņu miljonu honorāriem un slavu, tad atliek teikt, – kas prasīts, tas arī saņemts.

Kategorijas

Kategorijas