Ilgoties taču nav grēcīgi. Nevajag aizmirst rūpes par veselību un drošību

2020. gada 13. maijs 07:56

Šī, ja nemaldos, ir devītā nedēļa, kad Latvijā izsludināts un nu jau arī pagarināts ārkārtējais stāvoklis. Saprotami un vajadzīgi. Bet pagājušajā nedēļā, pārskatot telefona bilžu arhīvu, iekšēji pārņēma ilgas pēc “vecās dzīves”. Tā bija ļoti piesātināta dažādiem notikumiem tepat Latvijā un ārvalstīs. Kavējoties atmiņās, vēlreiz izdzīvoju visus ceļojumus, kultūras, izklaides un sporta pasākumus. Man nekad iepriekš nav traucējis pūlis, tajā allaž esmu jutusies labi un nepiespiesti. Skatoties video, ko esmu uzņēmusi lidmašīnās, atkal alkstu būt virs mākoņiem. Bet noteikti neesmu tā, kas saka, – pirmais, ko izdarīšu, kad atvērs robežas, es ceļošu. To darīšu tikai tad, kad būs droši. Šogad jau paguvu pabūt Austrijā, izbraukt Šveici un aizlidot brīvdienās uz Vāciju. Tāpat kā daudzi no jums, arī es vēl gada sākumā nespēju iedomāties, cik ļoti mainīsies cilvēku dzīve. Iespējams, kāds apgalvos, ka bez pasākumiem un ceļojumiem var iztikt. Daļa sabiedrības droši vien arī gūst piepildījumu, pēc darba pārnākot mājās, un nekas cits nav nepieciešams. Bet visu šo laiku, apzinīgi dzīvojot un strādājot savā dzīvoklī, neejot uz veikalu desmit reizes dienā un pat ne katru dienu, nesatiekot draugus, vien vakarpusēs un brīvdienās braucot uz dārzu, tik un tā nejūtu to piepildījumu, kāds bija līdz šim. Naktīs, kad nenāk miegs, esmu noskatījusies neskaitāmas filmas. Īslaicīgi var baudīt virtuālos koncertus, ko arī daru. Īpaši sirsnīgs bija 4. maija koncerts televīzijā, neticami laba bija Davida Guettas uzstāšanās Majami uz kādas mājas jumta. Tāpat arī esmu piedalījusies lekcijās, diskusijās un sarunu vakaros tiešsaistē. Interesanta, jauna pieredze, bet kādā brīdī saproti, ka nekas nespēj aizstāt dzīvu cilvēku līdzās. Mans šī pavasara lepnums ir dārzs, bet vienīgais, kā es draugiem smejos, ceļojums ir bijis uz Cēsu klīniku. Ā, nē, pirms tam vēl līdz Valmierai nodot “Covid-19” analīzes, kuru rezultāts bija negatīvs.

Šobrīd nudien veselība ir svarīgākā, lai gan tai kā prioritātei vajadzētu būt visu laiku. Un, rūpējoties par veselību un drošību, parūpējamies arī par līdzcilvēku veselību. To nevajag aizmirst arī pēc 12. maija, kad Latvijā daži no ierobežojumiem būs mīkstināti. Vīruss taču nekur nebūs pazudis, procentuāli smilteniešiem inficēties ar “Covid-19” ir gandrīz tikpat liela iespējamība kā Rīgā rīdziniekiem. Būsim atbildīgi, lai pēc iespējas ātrāk atkal varētu apskaut un samīļot savus draugus, brīvi apmeklēt sabiedriskas vietas, nedomājot, vai par to nedraud sods vai kriminālatbildība. Tas ir grūti, bet reizē iespējami.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ilgoties taču nav grēcīgi. Nevajag aizmirst rūpes par veselību un drošību

Kategorijas