Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Rūpes par bērnu un darbinieku veselību ir primārās. Bērnu dārzi Smiltenes un Strenču novados turpina darbu gan attālināti, gan klātienē

Santa Sinka

2020. gada 15. maijs 10:01

158
Rūpes par bērnu un darbinieku veselību ir primārās. Bērnu dārzi Smiltenes un Strenču novados turpina darbu gan attālināti, gan klātienē

Mazinot “Covid-19” radītās krīzes ierobežojumus, ievērojot epidemioloģiskās drošības nosacījumus, pirmsskolas izglītības iestādes kopā ar pašvaldībām lemj, kā šajā mācību gadā no 12. maija organizēt piecus un sešus gadus vecu bērnu apmācību – klātienē vai attālināti. Smiltenes novada pirmsskolas izglītības iestādēs turpinās darboties dežūrgrupas, palielinot bērnu skaitu katrā grupā no pieci līdz desmit.

“2020. gada 7. maijā Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju līdz 9. jūnijam, vienlaikus pieņemot lēmumu par pakāpenisku atsevišķu ierobežojumu atcelšanu vai samazināšanu, taču izglītības jomā visu veidu mācību process Smiltenes novadā joprojām notiek attālināti, izņemot sporta profesionālās ievirzes izglītības programmas, kur var atsākt organizēt sporta treniņus un nodarbības, kā arī konsultācijas izglītojamajiem, gatavojoties valsts pārbaudījumiem. Pirmsskolas izglītības iestādes turpinās strādāt dežūrgrupu režīmā. Ņemot vērā, ka ārkārtējā situācija valstī nav atcelta, kā arī inficēšanās risks ar koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” saglabājas, Smiltenes novada pirmsskolas izglītības iestādēs piecus un sešus gadus vecu bērnu obligātās apmācības klātienē netiek atsāktas, turpinot mācību procesu attālināti,” informē Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze.
Sarunās ar Smiltenes novada izglītības iestāžu vadītājiem, kā iespējamais laiks tiek apspriests augusts, kad varētu atsākties klātienes apmācības, taču par to pašvaldība lems kādā no tuvākajām domes sēdēm.

Nepieciešamības gadījumā nodrošina

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un lai ierobežotu “Covid-19” vīrusa izplatību, rūpētos par darbinieku un bērnu veselību, Smiltenes novada pirmsskolas izglītības iestādēs turpinās darboties dežūrgrupas, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmsskolas pakalpojumu sniegšanu vecākiem, kuriem nav iespējams citādi nodrošināt bērnu pieskatīšanu. 

“Šī gada 12. maijā tika veikti grozījumi Smiltenes novada domes priekšsēdētāja 2020. gada 15. marta rīkojumā Nr.3.19/48, kas paredz mainīt maksimālo bērnu skaitu vienā dežūrgrupā, to palielinot ne vairāk kā desmit bērnu vienā grupā. Līdz šim pašvaldība noteica maksimālo bērnu skaitu vienā grupā – ne vairāk kā pieci. Vecākiem, tāpat kā līdz šim, izglītības iestādei būs jāiesniedz rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav atradušies ārzemēs, nav bijuši kontaktā ar “Covid-19” saslimušajiem vai kontaktpersonām. Bērnudārzos tiks pastiprināti piesardzības un epidemioloģiskie drošības pasākumi,” stāsta M. Mūze.

Portālā ziemellatvija.lv kāds lietotājs par šo tematu izsakās ar neizpratni: “Smiltenei sava republika?! Vai vecākiem kāds ir pajautājis viedokli, esam taču vietējie iedzīvotāji nodokļu maksātāji? Smiltenes novads – vieta, kur augt?! Kādēļ citur Latvijā un tepat Vidzemē – Valmierā, Strenčos, Valkā, visur – pirmsskolas grupu darbu (un ne tikai) var noorganizēt, bet Smiltenē nevar? Kur lai mēs, vecāki, trīs mēnešus liekam bērnus? Ne visiem darba devēji ir pretimnākoši un vēl tik ilgu laiku... Ne jau visi strādā Smiltenes domē, vai tiem, kas izdomāja “savus” noteikumus, pašiem nav bērnu? Nu izstiepies vai saraujies, nesanāk pilnvērtīgi gan mājās strādāt, gan “attālināti mācīt” bērnus, cieš vai nu viens, vai otrs.”

Lai gan no 12. maija ir mazināti ierobežojumi, obligāts nosacījums paliek visu fiziskās distancēšanās un epidemioloģisko drošības pasākumu stingra ievērošana ikdienā visās jomās arī turpmāk. Smiltenes bērnudārza “Pīlādzītis” vadītāja Santa Rudzīte laikrakstam stāsta, ka izglītības iestādē regulāri notiek komunikācija ar bērnu vecākiem. Aktīvi komunicē gan grupu audzinātājas, gan vadītāja.
“Lēmumu pieņem pašvaldība. Lielākā daļa vecāku ir apzinīgi un saprot, ka šī ir ārkārtējā situācija valstī un rīkojas tai atbilstoši. Protams, dzīvē ir dažādas situācijas, ne visiem vecākiem ir iespēja strādāt attālināti. Šādās situācijās, kad bērnu pieskatīšanai nav tādu resursu kā lielāko brāļu, māsu un vecmāmiņu, tad rodam iespēju apmeklēt dežūrgrupas. Šobrīd bērnudārzā ir atvērtas sešas dežūrgrupas. Kā jebkura cita pirmsskolas izglītības iestāde, mēs neliedzam piecus un sešus gadus veciem bērniem to apmeklēt klātienē,” komentāru sniedz bērnudārza “Pīlādzītis” vadītāja. Pašreizējā kārtība būs spēkā līdz 9. jūnijam.


Strenču novadā vecāki izvēlas vest savus bērnus

Sākot ar otrdienu, 12. maiju, tiek atsākta piecus un sešus gadus vecu bērnu apmācība klātienē gan Strenčos, gan Sedā. Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, vecāki var izvēlēties, vai sūtīt savu bērnu mācīties uz iestādi klātienē vai turpināt mācības attālināti, ja bērns neapmeklē izglītības iestādi.

Jaunākā vecuma bērniem joprojām ir iespēja apmeklēt pirmsskolas iestādi, ja vecāki paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Strenču novada pirmsskolas izglītības iestāde “Minkāns” nosaka bērnu likumiskajiem pārstāvjiem un citām personām saistošu uzturēšanās kārtību iestādē – pirmsskolas izglītības iestādi drīkst apmeklēt tikai pilnīgi veseli bērni un ienākot obligāti ir jādezinficē rokas.

Strenču novada pirmsskolas izglītības iestādes “Minkāns” vadītāja Sandra Muižniece stāsta, ka pēc martā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa valstī salīdzinoši maz vecāku veda savas atvases uz bērnudārzu. Kopš 12. maija situācija ir mainījusies. “Lielākā daļa tomēr izvēlējās klātienes apmācības saviem bērniem, taču ir arī tādi vecāki, kuri grib un spēj nodrošināt attālinātu procesu, rūpējoties par savu bērnu veselību un drošību. Lai arī bērnudārzs Strenčos un Sedā būs atvērts visu vasaru, daži vecāki informējuši, ka viņi savus bērnus uz dārziņu nevedīs līdz pat rudenim. Šobrīd ir ļoti svarīgi izvērtēt bērnu veselības stāvokli, pirms vest tos uz izglītības iestādi. Ievērojam pastiprinātu drošību, izturamies atbildīgi, daži pedagogi izvēlas nēsāt aizsargmaskas,” stāsta S. Muižniece.