Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sāk pietrūkt īstās dzīves

Inga Karpova

2020. gada 22. maijs 08:03

130
Sāk pietrūkt īstās dzīves

Ja godīgi, es nespēju skatīties tos kroplos mēģinājumus kādam teātrim izrādīt atzītu izrādi datorekrāna kvadrātiņos, koru dziedāšanu, muzikantu muzicēšanu ekrāna kvadrātos, murgainās idejas par tautu meitām/dēliem un virtuālajiem baltajiem galdautiem īsto un īstās dzīves vietā. Es no tā visa atturos. Tā raksta kāds mans draugs. Tas apliecina, ka ne tikai viņam, bet arī man un vēl daudziem cilvēkiem šajā laikā sāk pietrūkt īstās dzīves. Es noskatījos dažas Jaunā Rīgas teātra virtuālās izrādes, jo par biļešu dabūšanu uz tām var tikai sapņot. Izrādes redzēju, bet neguvu to īpašo fīlingu, kas gūstams, sēžot krēslā teātrī. 

Dzirdu un redzu, ka arvien vairāk cilvēku vēlas plaušās ievilkt svaigu gaisu, dzirdēt putnu balsis un ar acīm un dvēseli izbaudīt šo, vismaz man, visbrīnišķīgāko gada laiku, kad visa pasaule zied. Cilvēki dodas pastaigās uz mežu, purvu takām vai vienkārši izbrauc, kā tautā saka, pie dabas krūts. Mums, mazpilsētas iedzīvotājiem, salīdzinot ar lielpilsētās dzīvojošiem, ir vieglāk pārciest ārkārtas situāciju. Piemēram, es visu sakrājušos stresu atstāju savā dārzā, rokot zemi, to mēslojot un stādot visu, ko esmu ieplānojusi. Tagad daudz vairāk laika iznāk pavadīt kopā ar bērniem, kaut vai tikai sarunās. Pirms tam bija tikšanās brīvdienās. Savukārt vakaros, kad vēl nenāk miegs, noskatos šovu “Slavenības. Bez filtra”. Televīzijas ekrānā vērojot, kā ar šo laiku galā tiek cilvēki, kuri nav, ja tā var teikt, vidējie latvieši, man top priecīgāks prāts. Ne jau tāpēc, ka smejos par šova varoņiem, bet tāpēc, ka man ir interesanti uzzināt, ko domā un kā rīkojas cilvēki ar neordināru domāšanu un seksuālo orientāciju. Pieļauju, ka šajā laikā katram ir savas receptes, kā uzturēt možu garu, nepazaudēt sevi neziņā un bailēs par veselību. Diemžēl vēl nekas nav beidzies, tāpēc nevaram zaudēt modrību. Tāpat joprojām ir jāievēro distancēšanās, jādezinficē rokas un, ja ir vajadzība izmantot sabiedrisko transportu, jālieto sejas un deguna maskas. Taču nevajag aizmirst arī par citām lietām, kas dzīvi dara mazliet priecīgāku. Lai izdodas!