Mācīties nekad nav par vēlu. Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālās struktūrvienības nākamie absolventi gatavojas eksāmeniem

Dace Ķimele, Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālās struktūrvienības sociālā pedagoģe

2020. gada 31. maijs 08:05

373

Mācīties nekad nav par vēlu. Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālās struktūrvienības nākamie absolventi gatavojas eksāmeniem

Klāt ir jūnijs, eksāmenu un izlaidumu laiks. Šogad tas būs citādāks, Covid -19 ēnā, ar ierobežojumiem, klusākiem svētkiem, bez sveicēju pūļiem un ziedu klēpjiem. Lai kāda ir situācija, skolas absolvēšana ir prieks un lepnums par paveikto un saturīgi pavadītajiem gadiem. Arī Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā, kur mācās 149 izglītojamie no visas Latvijas. 69 nākamajiem absolventiem šis laiks ir ļoti darbīgs.

Jānokārto eksāmeni, lai pēc skolā pavadītajiem gadiem iegūtu galdnieka, koksnes materiāla apstrādātāja, šuvēja, aprūpētāja un virtuves darbinieka profesionālo kvalifikāciju.

Katrs audzēknis ar savu stāstu

Profesijas izvēle var būt pēkšņa, ilgstošu pārdomu rezultāts vai arī dzīves nepieciešamība. Dzīve strauji mainās, cilvēkam mūža laikā nereti no vienas profesijas nākas šķirties un tās vietā meklēt jaunu.

Kad nākamajiem un jau esošajiem absolventiem no Alūksnes un Apes novadiem jautājām: “Kāpēc izvēlējāties mācīties konkrēto profesiju Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā,” audzēkņu atbildes bija dažādas. Katram ir savs stāsts par nokļūšanu Alsviķos.

Profesionāļu vadībā apgūta pavāra profesija

Dāvis Kauliņš no Apes novada Trapenes pagasta, kurš Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā apgūst pavāra profesiju, par iespējām mācīties uzzinājis no draugiem, kuri jau mācījušies Alsviķos un ieteikuši viņam skolu kā lielisku vietu, kur apgūt izvēlēto profesiju. Jau nākamajā dienā pēc sarunas ar draugiem Dāvis iesniedzis dokumentus un par savu izvēli līdz šim brīdim nav nožēlojis. Kā pozitīvo viņš min, ka ir apguvis pavāra arodu pie profesionāliem skolotājiem, praksi izgājis lielā ēdināšanas uzņēmumā Rīgā, “ERASMUS+” projekta ietvaros bijis pieredzes apmaiņā Kiprā un ieguvis daudz draugu.

Uzrunājot jauniešus, kuri vēl nav izvēlējušies, ko darīt pēc 9. klases, Dāvis uzsver: “Ja dzīvo Alūksnes novadā vai tā tuvējā apkārtnē un nezini kur mācīties, nāc uz Alsviķiem! Tā kā to izdarīju es! Tev būs iespēja mācīties tuvāk mājām, apgūt apkārtējos novados pieprasītas profesijas, saņemt stipendiju, piedalīties starptautiskos projektos, iziet praksi Spānijā, Portugālē, Itālijā, Maltā, Kiprā.

Arī brīvajā laikā ir visas iespējas izpausties gan dejā, gan dziesmā, gan sportā, gan mākslā. Doties mācību ekskursijās uz dažādiem uzņēmumiem, apmeklēt pasākumus, koncertus! Nesēdi mājās, nāc mācies!”

Iespējas visiem

Nedaudz savādāks stāsts par izvēlēto profesiju ir alūksnietei Lāsmai Rijniecei, kura drīzumā Alsviķos iegūs šuvējas diplomu. Viņas hobijs jau sen ir šūšana, bet bijušas reizes, kad gala rezultāts neapmierinājis, jo pietrūcis vajadzīgo zināšanu.

Lāsma zinājusi, ka Alūksnes novada Alsviķos ir profesionālā skola, bet tāpat kā daudzi citi, viņa domājusi, ka tur mācās tikai cilvēki ar invaliditāti. Izpētot informāciju, Lāsma secinājusi, ka Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā piedāvā apgūt darba tirgū pieprasītas profesijas ne vien cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, tikko skolu beigušajiem jauniešiem, bet arī darbspējīgiem cilvēkiem bez vecuma ierobežojuma.

“Šajā mainīgajā dzīves ritmā nekad nav par vēlu mācīties un iegūt jaunu profesiju, uzskata Lāsma un ne mirkli nenožēlo, ka atnāca mācīties uz Alsviķiem un jau pavisam drīz būs diplomēta šuvēja. “Šis arods nozīmē ne tikai vīļu šūšanu un darbu cehā, bet arī prasmi izvēlēties apģērbu atbilstoši tēlam, krāsu saskaņošanu, prasmi sašūt tērpus sev un savai ģimenei. Var strādāt kā individuālais uzņēmējs.” Par mācību bonusu Lāsma uzskata praksi Portugālē lielā šūšanas uzņēmumā, kurā viņa devusies projekta “ERASMUS +” ietvaros.

Tagad, atskatoties uz trim skolā pavadītajiem gadiem, Lāsma saka: “Tas patiešām bija skaists laiks, kurā ļoti daudz iemācījos. Skola ir kā liels, draudzīgs kolektīvs. Kursā bijām vairākas sievietes gados un jutāmies šajā vietā iederīgas.”

Jauna profesija pēc 27 darba gadiem

Alsviķiete Anita Bērziņa 27 septiņus gadus nostrādāja vienā darba vietā, bet, attīstoties tehnoloģijām, Anitas iepriekšējā darbā tika ieviesta automātika, un cilvēka klātbūtne tur vairs nebija nepieciešama. Anitai bija jāsāk domāt, ko darīt tālāk. Kā pastāstīja pati nākamā absolvente, dzīvojot Alsviķos, viņa nekad nebija aizdomājusies, ka turpat, pāris metrus no savas dzīvesvietas atrodas profesionālā skola, kurā ir iespēja apgūt sirdij tuvu profesiju. Anitai ļoti patīk gatavot, tāpēc arī viņa izvēlējās pavāra profesiju.

“Pēc 9. klases vai 12. klases mēs mācamies vecākiem, skolotājiem, bet, sasniedzot 45 gadu vecumu, saprotam, ka jāmācās sev, tas, kas visvairāk saista,” atzīst Anita.

Mācības apvieno ar bērna kopšanas atvaļinājumu

Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā galdnieka arodu apgūst ne tikai puiši, bet arī meitenes. Viena no jaunajiem galdniecības speciālistiem ir alūksniete Diāna Lozko, kura mācības veiksmīgi apvienoja ar bērna kopšanas atvaļinājumu. Diāna atzīst, ka agrāk viņa nekad nebija iedomājusies, ka kādreiz mācīsies galdniecību, bet skolā pavadītajos gados sapratusi, ka viņai šī mācību programma patīk un priecājas, ka varējusi apgūt ko jaunu. Nu viņa vairs nebaidās ne no kaltiem, ne no zāģiem un var daudz ko izveidot pati savām rokām.

Iepazinis pats sevi un ieguvis profesiju

20200531-0815-05-oskars-vendlads-mazs.jp

Oskars Vendlands uz Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālo struktūrvienību atnāca mācīties par koksnes materiāla apstrādātāju pēc 9. klases, kad vēl īsti nezināja, ko vēlas darīt tālāk. Skolu ieteica draugi, kuri jau struktūrvienībā apguva dažādus arodus. Par izvēli mācīties Alsviķos Oskars nenožēlo, jo šajos divos gados viņš ir daudz ko sapratis par sevi, ieguvis zināšanas par koksnes apstrādi, individuālo uzņēmumu finansēm un vadību.

Katram audzēknim – individuāla pieeja

20200531-0815-04-svetlana-zalane-eglite-

Svetlana Zalāne Eglīte, Alsviķu teritoriālās struktūrvienības virtuves darbinieku grupas izglītojamās Lindas Zalānes mamma, kura pati strādā ēdināšanas uzņēmumā, arī savai meitai ieteica mācīties profesiju, kas saistīta ar ēdināšanas pakalpojumiem.

Svetlana par iespējām apgūt virtuves darbinieka profesiju uzzināja no savas paziņas, kuras dēls jau Alsviķos bija ieguvis pavāra arodu un ar šo skolu bija ļoti apmierināts. Svetlana mācības Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā iesaka visiem, kuriem ir kādas fiziskas vai garīgas saslimšanas, jo skolas kolektīvs ir ar lielu pieredzi, izglītības iestādē tiek nodrošināta laba vides pieejamība, katram izglītojamajam ir sava individuāla pieeja, lai viņš iespējami labāk apgūtu savu izvēlēto arodu.

Profesija, kurā neiztikt bez cilvēkmīlestības

Viena no Latvijā un arī ārzemēs pieprasītākajām profesijām ir aprūpētāji. Ingūna Dovgāne, kura šobrīd cītīgi gatavojas kvalifikācijas eksāmeniem, atzīst, ka aprūpētāja darba specifika viņai nebija sveša, jo jau skolas laikā strādāja par sanitāri. Uzzinot par iespēju Alsviķos mācīties par aprūpētāju, viņa izmantoja šo iespēju, jo zināja, ka šis darbs, ko viņa spētu darīt. Ingūna bija dzirdējusi, ka ārzemēs aprūpētāji ir ļoti pieprasīti, saņem labu samaksu. Strādājot ārzemēs, ir iespēja apgūt angļu valodu un apskatīt citas valstis. “Tiesa, aprūpētāja profesijā nevar strādāt kurš katrs,” uzskata Ingūna. “Ir jābūt lielai cilvēkmīlestībai.”

Tagad Ingūnas dzīvē daudz kas mainījies un viņa ir apmierināta ar to, ka izmantoja šo iespēju un apguva aprūpētāja profesiju.

20200531-0815-08-kristine-kajurova-mazs.

Kristīne Kajurova aprūpētāja profesiju Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā ieguva pirms četriem gadiem. Viņa uz Alsviķiem atnāca no Beverīnas novada. Dzīve iegrozījās tā, ka pirms septiņiem gadiem Kristīnei piedāvāja darbu SAC “Trapene” par aprūpētāju. Taču, lai strādātu šajā profesijā, nepieciešama izglītība. Tā Kristīne atnāca mācīties uz Alsviķiem, kur viņa mācījās pēc individuāla plāna, mācības apvienojot ar darbu. Tas bija iespējams, jo aprūpētāji strādā maiņās. Kristīne par savu darbu saka: “Veci cilvēki ir kā mazi bērni, viņiem vajag palīdzību, un mēs to sniedzam. Aprūpētāja profesija nav nemaz tik grūta kā daudzi to uzskata! Vajag uzsvērt to jauko un pozitīvo, ko mēs sniedzam saviem aprūpējamajiem. Ar izvēlēto arodu esmu ļoti apmierināta un šo profesiju iesaku arī citiem. Tā ir ļoti noderīga un ar laiku kļūs vēl pieprasītāka, jo katru gadu veco un aprūpējamo cilvēku paliek aizvien vairāk. Aprūpētājiem darbs būs vienmēr.”

Izglītības piedāvājumi 2020./2021.mācību gadam

2020./2021. m. g. Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienībā pēc pamatizglītības apguves ir iespēja mācīties par šuvēju, pavāra palīgu, aprūpētāju, virtuves darbinieku un koksnes materiāla apstrādātāju. Ja tevi iedvesmoja absolventu pieredze par profesijas izvēli un saista kāds no piedāvātajiem arodiem, tad nāc pie mums un pievienojies Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālās struktūrvienības daudzveidīgajam kolektīvam!

Vairāk par mums var uzzināt ieskatoties www.smiltenestehnikums.lv un atverot sadaļu “Alsviķu struktūrvienība.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mācīties nekad nav par vēlu. Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālās struktūrvienības nākamie absolventi gatavojas eksāmeniem

Kategorijas