Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Šovasar skolēniem būs iespēja strādāt un nopelnīt. Valkas uzņēmēji piedalās Skolēnu nodarbinātības programmā

Inga Karpova

2020. gada 1. jūnijs 08:18

258
Šovasar skolēniem būs iespēja strādāt un nopelnīt. Valkas uzņēmēji piedalās Skolēnu nodarbinātības programmā

Trešdien Labklājības ministrija paziņoja, ka Nodarbinātības valsts aģentūras organizētie skolēnu nodarbinātības pasākumi šovasar tomēr notiks. Tie norisināsies divus mēnešus – no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums – pasākumus nerīkot – atcelts, ņemot vērā “Covid-19” situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministres Ramonas Petravičas padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš informē, ka Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz 3. jūnijam veiks to darba devēju aptauju, kuri jau martā iesniedza pieteikumus dalībai programmā, aktualizēs darba devēju piedāvājumu pasākuma īstenošanai un apkopos saņemtās darba devēju atbildes. Pēc tam līdz 8. jūnijam sāksies pretendentu vērtēšana NVA filiāļu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisijās. Savukārt līdz 18. jūnijam NVA filiāles komisijas apkopos darba devēju pieteikumu izvērtējumu rezultātus un pieņems lēmumus. Līgumi par pasākuma īstenošanu ar darba devējiem tiks noslēgti ne vēlāk kā nedēļu pirms skolēnu nodarbinātības. Skolēni pasākumam varēs reģistrēties elektroniski. Vidzemes reģionā dzīvojošie elektronisko reģistrēšanos varēs uzsākt 11. jūnijā. Svarīgi zināt, ka skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt. Reģistrēties varēs līdz 17. augustam. Detalizētāka informācija būs pieejama NVA mājaslapā. 

NVA Valmieras filiāles Valkas Klientu apkalpošanas centra vadošā nodarbinātības organizatore Linda Ščerbane informē, ka pašlaik notiek darba devēju, kuri līdz martam jau bija izteikuši vēlmi vasaras mēnešos nodarbināt skolēnus, aptauja, vai viņi ir gatavi divus mēnešus iesaistīties skolēnu nodarbinātības pasākumā. L. Ščerbane atzīst, ka daudziem darba devējiem šī ārkārtējā situācija radīja šaubas par iespēju, ievērojot visus stingros piesardzības noteikumus, nodarbināt skolu jaunatni. Taču viņa pieļauj, ka daudzi darba devēji tomēr izmantos šo iespēju, jo tas ir izdevīgi. Proti, skolēnu vasaras nodarbināšanas programmā darba devēji saņem dotāciju skolēna algai 50 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (2020. gadā mēneša minimālā darba alga Latvijā ir 430 eiro pirms nodokļu nomaksas). Savukārt skolēna ar invaliditāti mēneša darba algai – valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. Turklāt darba devējam tiek piešķirta dotācija darba vadītāja atalgošanai – 10 procentu apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt, ja nodarbinātais ir bērns ar invaliditāti, – 60 procentu apmērā, bet par katru nākamo skolēnu – viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Skolēni, kuri ir iesaistīti pasākumā, tiek apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās. 

2019. gadā Skolēnu nodarbinātības programmā izveidoja 6939 darba vietas un iesaistīja 7079 skolēnus. Nozares, kurās visbiežāk nodarbināti skolēni, ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, apstrādes rūpniecība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, lauksaimniecība un citas nozares. 

Veikala “Oļupe” Valkā īpašniece Inga Boša “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka jau vairākus gadus piedalās Skolēnu nodarbinātības programmā. To darīs arī šovasar. Viņa gaida darbā veikalā meitenes vai zēnus, bet iepriekšējos gados strādājušas tikai meitenes. 

“Man ir palaimējies ar ļoti labām darbiniecēm. Viņas no pusvārda sapratušas, kas jādara. Ir ievērojušas darba devēja prasības, nav kavējušas darbu, ir iekļāvušās kolektīvā,” stāsta I. Boša. Viņa uzskata, ka darba devējiem nemaz nav tik viegli, kā, iespējams, tiek uzskatīts, nodarbināt skolēnus, jo mēneša laikā, kamēr jaunietis “ieburzās” pienākumu veikšanā, termiņš ir beidzies un darbā nāk nākamais, kurš ir jāapmāca. Taču skolēni vasarā palīdz sakārtot veikalu plauktus, mazgāt un tīrīt.

“Ziemeļlatvija” aptaujāja vairākus jauniešus par to, ka tomēr šovasar divus mēnešus varēs strādāt un nopelnīt kabatas naudu. Pārsvarā visi atzina, ka līdz šim jau bija samierinājušies, ka šī programma nenotiks, un paši mēģinājuši meklēt iespēju strādāt. Jaunieši atzīst, ka vislielākais pieprasījums ir lauksaimniecības nozarē, piemēram, ogu lasīšanā un ravēšanā. Daudziem šie darbi nemaz neiet pie sirds, bet jaunieši saprot, ka šajā situācijā nav daudz variantu, kur nopelnīt. Turklāt jārēķinās, ka ārkārtas situācijas laikā ir pieaudzis bezdarbs, un tas nozīmē, ka arī uz ogu lasīšanu var izveidoties konkurence.