Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Atbalstām savējos - novērtējam skaistumu tepat

Ingūna Johansone

2020. gada 3. jūnijs 09:31

100
Atbalstām savējos - novērtējam skaistumu tepat

Mūsu dzīvi ir pagrozījis “Covid-19”, tīk mums tas vai ne, bet tā ir. Pakāpeniski it kā viss nostājas savās vietās, bet ne tuvu tā, kā bija, piemēram, pagājušajā gadā ap šo laiku. Jārēķinās ar ierobežojumiem, faktu, ka nenotiek koncerti, pilsētu svētki, pat izlaidumi. Daudz kas nav kā agrāk. Bet cilvēks ir gudra būtne, dažādās situācijās allaž atrod izeju, piemērojas, pārorientējas. Tie, kas lieto sociālos tīklus, labi redz, kā mainās cilvēku paradumi un vajadzības. Izrādās, tik daudz var izdarīt attālināti, virtuāli. Bet ne visu. Bildītes datorā neaizstās emocijas, ko gūstam, esot kopā ar draugiem, filmiņas neaizstās ceļotprieku. Tās ir lietas, kuras jādara reālajā pasaulē, ne virtuālajā.

Šobrīd pasaule vēl ir aizslēgta, tāpēc cilvēki ceļo tepat tuvumā. Ceļotāju saitos dominē interese par dabas takām Latvijā, tiek meklētas naktsmājas laukos, pie ezera vai jūras. Domāju, ka tā ir viena no labākajām vīrusa blaknēm, ka daudzi cilvēki tagad ārzemju ceļojumu vietā izmanto iespēju apceļot Latviju un pakāpeniski arī rodas saprašana, ka arī Latvijā var palikt pa nakti kādā viesu mājā. Tas, ka cilvēki taujājas malu malās, liecina, ka īsti nav kur gūt visaptverošu informāciju. Nozares speciālistiem ir iespēja izpausties. Kurzemnieki jau prezentē jaunu taku katalogu, jādomā, ka tajā ir visa svaigākā informācija. 

Šķiet, ne es vien tā domāju, ka cilvēki līdz šim pārāk maz pamanīja skaistumu mums tepat apkārt. Daudzi tikai ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ pirmo reizi aizdevās uz dabas takām un apskates objektiem savā vai kaimiņu novadā, pat savā ciemā. Es ar lielu interesi apskatu savu draugu foto, kur viņi brīvdienās bijuši, kādas vietas atklājuši. Ļoti bieži man jāsaka, ‒ tur neesmu bijusi, kaut tas ir tepat tuvumā. Mēs esam maza tauta, protams, latviešu ceļotājs nevarēs atveseļot tūrisma nozari, bet izglābt no bankrota kādu, kurš cīnās par savas viesu mājas izdzīvošanu, gan, ja paliksim tur pa nakti, ja paēdīsim pusdienas vietējā kafejnīcā. 

Krīze allaž tiek uzskatīta par labu dzinuli, un to redz arī tagad. Ir cilvēki, kuri izdomā jaunas inovatīvas lietas, kā piesaistīt cilvēkus. Pavasarī viss vairāk grozījās ap distancēto pārtikas piegādi, bet tagad klāt nāk izklaides, piemēram, Valmierā rāda kino stadionā, ko var skatīties, sēžot automašīnā. Vairākās pilsētās pagalmos uzstājas mūziķi, žēl, ka mūspusē vēl nekas tāds nav manīts, grupas viena pēc otras rīko mazus koncertus pilīs vai vietās, kur distancēti var klausīties mūziku dzīvajā izpildījumā. Jācer, ka siltā laikā arī Bergervillā atsāksies koncerti. Dzīve ir tāda, kāda ir, vienkārši jāpiemērojas, jāpārkārtojas.