Viena diena, četrreiz šķērsota robeža un labs noskaņojums

2020. gada 5. jūnijs 08:07

1614

Viena diena, četrreiz šķērsota robeža un labs noskaņojums

Tik dīvains ir šis laiks, vai ne? Kā tādā fantastikas filmā, kad cilvēki cīnās ar neredzamu ļaunumu, kas ticis brīvībā, un visa dzīve pēkšņi sagriežas kājām gaisā. Jā, joprojām grūti aptvert, ka pasaule realitātē piedzīvo “Covid-19” pandēmiju, kuras dēļ dzīve tiešām izmainījās. Esam nosēdējušies mājās, iemācījušies strādāt un mācīties no mājām, nesvinēt svētkus lielā barā, neapkampties un nesarokoties satiekoties. Esam iemācījušies dzīvot nedaudz savādāk. Arī ceļot. Jā, nu jau robežas pavērtas un varam pabāzt degunu arī aiz Latvijas robežām. Piedāvāju ideju vienas dienas braucienam uz skaistu apvidu tepat pierobežā.
Kādā brīvā dienā, kad sinoptiķi solīja labu laiku, devāmies braucienā ar mērķi piedzīvot ko jaunu un izzinošu pašiem un padalīties ar redzēto ar jums. Uz tādu domu mani pamudināja uzslava, ko saņēmu no kāda laikraksta lasītāja, kurš pateicās par manu aprakstu, ko vērts apskatīt tuvākajās Igaunijas pilsētās Valgā, Tartu un Pērnavā. Kungs manus ieteikumus bija izmantojis. Jā, šajā informācijas pieejamības un daudzveidības gūzmā reizēm mums, laikraksta veidotājiem, uzmācas šaubas, vai tas, ko rakstām, piedāvājam saviem lasītājiem, ir noderīgi vai “mātē googlē” visu par ceļošanu atrod i bez mums.
Tas ir tik noderīgi, patīkami un iedvesmojoši, ja lasītāji piezvana vai uz ielas pienāk klāt un pasaka, ka tas, ko esam rakstījuši, viņiem noderēja vai patika. Tā nu sestdienā, paēduši brokastis, braucām vienas dienas ekskursijā pa tuvējo apkārtni ar mērķi to aprakstīt un iedvesmot vēl kādu. Šoreiz vienas dienas braucienam izvēlējāmies Veru apriņķi. Igaunija ir atvērta un nekādas pārbaudes uz robežas nav. Robežsargi kā uz burvju mājiena ir pazuduši, un viss atkal ir kā agrāk.
Pirms doties uz Igauniju, jāatceras, ka ir lietas, kas pie mums ir labākas nekā Igaunijā, un viena no tām – benzīna cena. Šobrīd cenu atšķirība ir visai ievērojama, tā ka ieteikums – uzpildiet degvielu pašu zemē.
Tātad Valkas kaimiņapriņķis Veru. Ko mēs par to zinām? Vai zinām, ka šeit atrodas Igaunijas kalnainākās vietas – Hānjas augstiene? Iespējams, to, ka te ir Igaunijas augstākā virsotne – Lielais Munameģis (318 m) –, vairums zinās. Bet vai esat dzirdējuši, ka Veru apriņķī atrodas Igaunijas dziļākais ezers – Reuges Sūrjerves ezers, kas ir 38 metrus dziļš? Šeit plūst Igaunijas garākā upe Vehandu, kā arī Piusas upe, kurai ir vislielākā augstumu starpība. Piusas upes krastos atrodas gleznaini smilšakmens atsegumi, no kuriem Herma Mēmine mūris ir augstākais Igaunijā. Veru apriņķa Urvastē aug Igaunijas resnākais ozols – Tamme-Lauri ozols. Šeit, Naha ciematā, atrodas Igaunijas vistālākais dienvidu gals. Tāds rekordu apriņķis!
Jāpiebilst, ka Igaunijā ir 15 apriņķi. No Valkas līdz Veru nav tālu, nepilni 100 vai, precīzāk, 74 kilometri. No Smiltenes mazliet tālāk, bet arī tikai ap simts kilometriem. Google maps rāda, ka 104 kilometri, taču mans aicinājums ir nogriezties no lielās šosejas un maršrutā iekļaut Reugi, Munameģi un citas apskates vietas, kas labi iekļaujas posmā uz Veru.

Reuge – iespēja nokļūt
putna ligzdā
Gleznainās apkaimes dēļ īpaši skaisti te ir rudenī un pavasarī, taču savs skaistums ir katrā gadalaikā, arī vasarā un pat tādā starpsezonā, kāda mums bija šī ziema. Viens no pamanāmākajiem objektiem, ko noteikti vajag apmeklēt, ir skatu tornis, kurš atgādina putnu ligzdu. Un lai acis nenobaida kājas! Kāpiet augšā, tas būs to vērts. Skatu torņa “Pesapuu” augstums ir 30 metri (augšējā skatu platforma atrodas 27 metru augstumā). Aprakstā teikts, ka pēc izskata skatu tornis atgādina koku ar divām putnu ligzdām. Arī dabā tā izskatās. Darba idejas autors ir arhitekts Karmo Tera (Karmo Tõra). Skatu tornis ir aizraujošs ne tikai dienas laikā, bet arī naktī, kad tiek apgaismoti torņa stumbri, par skatu platformām izveidotās “putnu ligzdas” un torņa augšdaļā uzstādītā “zelta ola” ir izgaismota dažādās krāsās. Skatu torni “Pesapuu” var apmeklēt visu diennakti.
Kā jau minēju, Veru apriņķis ir slavens ar dažādiem rekordobjektiem. Tā, piemēram, pie Reuges atrodas Igaunijas dziļākais ezers – Sūrjerves ezers. Pie tā ir arī National Geographic dzeltenais logs un turpat arī apriņķa karte ar visiem ievērojamākajiem apskates objektiem.
Reugē ir skaistas pastaigu vietas un lakstīgalu ieleja. To pogošanu gan jādodas klausīties siltākā laikā. 10 kilometrus garajā un 52 metrus dziļajā Reuges ielejā ir septiņi ezeri. Ezerus savieno Reuges jeb Ajo upe. Reuges senleja sastāv no vairākām ielejām. Slavenākā no tām ir 300 metrus garā un 12–15 metrus dziļā Ēbikuorgas ieleja, kas sākas pie senā pilskalna pakājes. Pavasarī, ievu ziedēšanas laikā, ielejā skanot lakstīgalu dziesmas – no tā arī radies ielejas nosaukums. Ēbikuorgas apmeklētāju centrā var saņemt informāciju par dabu, vēsturi un klimata pārmaiņām.

Aizved mani uz Munameģi!
No Reuges gandrīz ar roku aizsniedzama ir vēl viena Veru apgabala rekordvieta – Lielais Munameģis. Ne tikai Igaunijas, bet visas Baltijas augstākais punkts. No skatu torņa, kas atrodas kalnā, paveras lielisks skats uz Dienvidigaunijas daudzveidīgo dabu. Labā laikā varot redzēt 50 kilometru attālumā un saskatīt pat Pečoru klosteri. Munameģa tornī darbiniece, kuru sastapām, smējās, ka latviešu vidū šī vieta ir pat populārāka nekā igauņu. Nav jāatgādina, ka latviešiem Munameģis kļuvis par romantisma simbolu, pateicoties filmai “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Jāteic, ka pats tornis ir vienkārši tornis, kurā ar liftu iespējams uzbraukt augšā, bet līdz tam vispirms visai prāvs gabals jākāpj pa kāpnēm. Ja jums ir problēmas ar kāpšanu, vērts sazināties ar torņa darbiniekiem un jūs varēsiet piebraukt pie tā ar auto. Pats pirmais tornis uzbūvēts 1812. gadā. Pašreizējais ir sestais pēc kārtas, uzbūvēts 1939. gadā, un tā augstums pēc 1969. gada rekonstrukcijas ir 29,1 metrs. Esot tornī, apmeklētāji atrodas 346,7 metru augstumā virs jūras līmeņa. Lielais Munameģis saistībā ar tā augstumu ir viens no svarīgākajiem Igaunijas nacionālajiem simboliem. Kad Munameģis iekarots un apkārtne apjūsmota, laiks doties tālāk.
Starp rekomendējamām apskates vietām ir Vastselīnas Bīskapa pils, kas tika uzbūvēta 1342. gadā uz Tartu bīskapa zemēm un izveidojās par vienu no iespaidīgākajām celtnēm vecajā Līvu zemē. Arī šeit ir viena no 21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atzīmēta ar National Geographic dzelteno logu. Viduslaikos pils bijusi slavena ar kapelā esošo krucifiksu – brīnumdarītāju, tā bija populāra svētceļojumu vieta un ar pāvesta Innocenta VI pavēli svētceļnieki ieguva viena gada un četrdesmit dienu grēku atlaides. Mūsdienās grēkus jums neviens šeit neatlaidīs, bet varat rāpties pils tornī un aizdedzināt svecīti, cerot uz brīnumu. Šeit tiek organizēti arī nakts koncerti, vienīgi šovasar neko īsti nevar saprast dēļ Covid ierobežojumiem. Šo objektu mēs izlaidām, jo nospriedām, ka netērēsim laiku, jo vēl taču jāpaspēj līdz Veru.
Vēl viens ievērības cienīgs dabas objekts ir Piusas alas. Te izveidots apmeklētāju centrs, kurā ir muzejs, kafejnīca un meistarošanas telpa bērniem. Gida pavadībā var apmeklēt Muzeja alas novērošanas platformu. Smilšakmens alas ir veidojušās, ar rokām izrokot smiltis stikla ražošanai no 1922. līdz 1966. gadam. Piusas alās atrodas Austrumeiropas lielākā sikspārņu ziemošanas kolonija. Jāpiebilst, ka šis, tāpat kā Munameģa statu tornis, ir maksas objekts. Biļete ietver iepazīšanos ar apmeklētāju centra eksponātiem, dabas filmu skatīšanos, ekskursiju uz Muzeja alas novērošanas platformu gida pavadībā.

Veru – promenāde
un savdabīgs centrs
Un nu laiks doties uz apriņķa centru Veru. Veru nav liela pilsēta, taču tur ir objekti, kurus vērts apmeklēt, un viens no tiem – labiekārtotā ezera promenāde. Labā laikā ezerā var peldēties, sauļoties, bet jebkuros laika apstākļos, ja vien uz galvas nelīst lietus kā no spaiņa, tā ir jauka vieta, kur pastaigāties un papriecāties, cik skaisti viss sakārtots, labiekārtots. Tamulas pludmales promenāde sākas pie Tamulas viesnīcas un vijas gar krastmalu līdz Rosisāres tiltam. Promenādi izdaiļo dažādas atrakcijas: bērnu rotaļu laukums ar šūpolēm, kāpelēšanas tīklu un slidkalniņu, kā arī šeit ir zaļa zāle tiem, kas nevēlas gulšņāt pludmales smiltīs, tribīnes ar sēdvietām un pontona tilti, kas aizved līdz ezeram. Pastaigu cienītājiem atpūtas pauzēm ir paredzēti soliņi-šūpoles, kas ir lieliska vieta, lai vērotu pīļu un gulbju aktivitātes. Pludmalē var spēlēt volejbolu, klausīties koncertus un ieturēt maltīti.
Promenāde ir 800 metru gara. Vasarā te noteikti ir visai dzīvīgi, bet nesezonā var baudīt mieru un klusumu. Jā, var arī pajūsmot par skaistajām privātmājām, kas slejas nogāzē virs promenādes.
Kā jau visās pilsētās, allaž jāapskata arī centrs vai vecpilsēta, kur nu tādas ir. Veru centrs ir mazs, maldīties nevajadzēs, jo viss ir kājām izstaigājams. Visai savdabīgs ir centrālais laukums un ne tāpēc, ka tur slejas baznīca un ir skaistas mājas. Savdabīgi ir laukumā izvietotie avangardiskie soli. Tos grūti aprakstīt, tos vajag redzēt. Bērniem patiks jo īpaši! Sākumā tiešām ir nedaudz mulsinoši redzēt baznīcas durvju priekšā visādas dīvainas konstrukcijas – lielus ratus, garus solus. Bet uzmanību tas piesaista. Un vai tad tas nav galvenais?

VERU APRIŅĶA REKORDI
• Reuges Sūrjerves ezers – Igaunijas dziļākais ezers – 38 m
• Lielais Munameģis – augstākā virsotne Igaunijā un Baltijā – 318 m
• Tūljerves ezers – ezers, kas atrodas visaugstāk no visiem Igaunijas ezeriem – 257 m virs jūras līmeņa
• Vellamegi – pēc relatīvā augstuma Igaunijas visaugstākais paugurs – 304 m, kalnā atrodas purvs ar Igaunijā biezāko kūdras kārtojumu – 17 m
• Kitiorgas ieleja – Igaunijas dziļākā senleja – līdz 70 metriem
• Piusas alu sistēmas dabas rezervāts, kas atrodas Vecajā Veru apriņķī – aizsargājamajā teritorijā atrodas lielākā ziemojošo sikspārņu kolonija Austrumeiropā
• Herma Mēmine jeb Keldri mūris – augstākais devona smilšakmens atsegums Igaunijā – 43 m (redzamās daļas augstums ir 19 m)
• Vehandu upe (arī Voo, augštecē Pihajegi upe) – Igaunijas garākā upe, kopā ar Pihajegi upi – 162 km
• Veimelas Alajerves ezers – ezers ar biezāko dūņu slāni Igaunijā – 17 m
• Tamme-Lauri ozols – Igaunijas resnākais un vecākais (apmēram 700 gadi) koks – 8,5 metru augstumā apkārtmērs 1,3 m

VAI TU ZINĀJI?
Viens no svarīgākajiem Veru apriņķa simboliem un identitātes stiprinātājiem ir veru valoda jeb Dienvidigaunijas dialekts, kas pretendē uz reģionālās valodas statusu. Veru apriņķa valoda tiek lietota kā literatūrā, tā arī dzejā, tiek izdots laikraksts “Uma Leht”.

Veru aprinķī dzīvo 36 133 iedzīvotāji un 93,3% no tiem ir igauņi.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Viena diena, četrreiz šķērsota robeža un labs noskaņojums

Kategorijas