Vēlētāju apvienībām pienācis gals

2020. gada 29. jūnijs 08:47

263

Vēlētāju apvienību darbība Latvijā tiek izbeigta – to paredzēja Saeimas konceptuāls lēmums, jau aprīlī otrajā lasījumā izskatot grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā. Pēc šomēnes 11. jūnijā notikušā trešā lasījuma nekas nav mainījies – vēlētāju apvienību kā starta platformas deputātu kandidātiem iekļūšanai novada domē vairs nebūs.

Ar to sarakstu veidotājiem būs jārēķinās kārtējās pašvaldību vēlēšanās, kas Latvijā norisināsies 2021. gada 5. jūnijā. Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šajās būs ievērojami mazāks vietvaru skaits. Saeima 10. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz, ka 2021. gadā ievēlēs domes 42 jaunajās administratīvajās teritorijās.

Gala vārdu teiks partijas

Ar jaunievēlēto pašvaldības domju pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1. jūlijā, izbeigsies visu bijušo 119 pašvaldību domju pilnvaras.

Par to, ka vēlētāju apvienībām ir jābūt iespējai startēt pašvaldību vēlēšanās arī pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, šādi veicinot pēc iespējas visaptverošu iedzīvotāju interešu pārstāvniecību, iestājās Valsts prezidents Egils Levits, taču viņa priekšlikumu vairākums Saeimas deputātu noraidīja. It īpaši aktuāli tas ir tagadējiem mazajiem novadiem, kuru iedzīvotāji savus pārstāvjus vietējā lēmējvarā izraudzījās lielākoties no vēlētāju apvienību sarakstiem un kuriem par deputātu mandātiem jaunajā novadā nu būs jācīnās ar politikā un partiju sarakstos rūdītajiem jaunajiem “dzīvokļa” jeb novada kaimiņiem no lielākām administratīvajām teritorijām.

Šobrīd spēkā esošā pašvaldību vēlēšanu likuma pirmā daļa liedz vēlētāju apvienībām iesniegt savus domes deputātu kandidātu sarakstus Republikas pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000. Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas mazākais novads Latvijā būs Valkas novads ar aptuveni 8,7 tūkstošiem iedzīvotāju. Tātad deputātu kandidātu sarakstus visos novados pašvaldību vēlēšanās varēs iesniegt tikai reģistrētas partijas un partiju apvienības, kurām nu būs monopols uz vēlētāju balsīm.

Ko tas nozīmē potenciālajam pašvaldības domes deputāta kandidātam? Vai viņam tagad obligāti jāstājas partijā, lai varētu pārstāvēt savu pilsētu vai pagastu jaunveidojamajā novadā?

“Nē, tas nav obligāts nosacījums,” “Ziemeļlatvijai” skaidro par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs.

“Pašas partijas vai to apvienības izvēlas, kādā veidā komplektēt kandidātu sarakstu. Tas ir pašas partijas un saraksta veidotāju princips un kompetence, kā darīt. Turklāt, ja ir lokāli līderi, lokālas kopienas, kas vēlas dibināt reģionālās partijas un startēt pašvaldību vēlēšanās, tas nav aizliegts,” norāda Artūrs Toms Plešs.

Katra pagasta pārstāvniecība nav reāla

Uz jautājumu, kāpēc Saeima noraidīja gan Valsts prezidenta ierosinājumus, gan arī deputāta Arvila Ašeradena priekšlikumu ļaut vēlētāju apvienībām startēt pašvaldību vēlēšanās kopā ar partijām un to apvienībām, Saeimas ATR komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka Saeima vēlas stiprināt lielāku politisko atbildību un grib arī stiprināt partiju sistēmu.

“Attiecībā uz politiskajām partijām ir stingrs regulējums gan par ziedojumiem, gan par partiju finansēšanu un tā tālāk, arī par atbildību, ja šie noteikumi netiek ievēroti, taču attiecībā uz vēlētāju apvienībām nekā tāda nav, un tās bija liela pelēkā zona. Saeima konceptuāli nolēma, ka mēs veidojam lielākas pašvaldības, un ir tikai loģiski, ka tad ejam arī uz lielākas politiskās atbildības stiprināšanu,” skaidro Artūrs Toms Plešs.

Likuma grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā arī noteic pašvaldības domē ievēlējamo deputātu skaitu. Pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir līdz 30 tūkstošiem iedzīvotāju, plānots ievēlēt 15 deputātus, bet pašvaldībā, kurā iedzīvotāju skaits ir no 30 001 līdz 60 tūkstošiem iedzīvotāju, – 19 deputātus, savukārt pašvaldībā, kuras teritorijā reģistrēti vairāk nekā 60 tūkstoši iedzīvotāju, – 23 deputātus.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka jaunajās pašvaldībās paredzēts tāds deputātu skaits, kas atbilstu gan teritorijas lielumam, gan nodrošinātu optimālu politisko spēku īpatsvaru, lai pašvaldības varētu efektīvi pieņemt lēmumus savu funkciju realizēšanai, teikts grozījumu anotācijā. Savukārt Valsts prezidents savā paziņojumā uzsvēris, ka vietējo pašvaldību domju vēlēšanām jāveicina pēc iespējas visaptveroša attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvniecība un nedrīkstētu tikt radīti priekšnoteikumi, kas faktiski varētu kavēt atsevišķu iedzīvotāju grupu interešu pārstāvēšanu vietējās pašvaldības līmenī.

Piemēram, jaunveidojamajā Smiltenes novadā iekļausies 16 teritorijas (pilsētas un pagasti), bet pašvaldībā būs vien 15 deputātu krēsli, turklāt nez vai būs tā, ka no katras vietas domē iekļūs pa vienam deputātam, kurš vislabāk pārzinātu attiecīgā pagasta vai pilsētas problēmas.

Artūrs Toms Plešs gan nedomā, ka tāda situācija spēku sadalījumā var radīt problēmas. “Jau šobrīd pastāv novadi, kur pagastu skaits ir lielāks nekā ievēlēto deputātu skaits pašvaldībā, bet līdz šim nekādas sūdzības līdzšinējā novadu iedalījumā neesam saņēmuši. Tā ir katra politiskā spēka kompetence, kā vēlēšanās pārliecināt vēlētājus par rūpēšanos par savu solījumu izpildi un kā veidot līdzsvarotu novada attīstību,” uzskata Saeimas ATR komisijas priekšsēdētājs. Plānots, ka pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 15. janvārī.

Tagad lems par “nulles līmeni”

Vēl līdz tam, jau šoruden, Saeima uzsāks darbu pie jauna likuma par nulles līmeņa pašvaldību pārvaldību – par zemāka līmeņa vietējo struktūru izveidošanu, kas atšķirībā no pirmā līmeņa jeb novadu līmeņa pašvaldībām, kur plašāka mēroga lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama dažādu jomu ekspertu piesaiste, risinātu salīdzinoši sīkus saimnieciskus jautājumus.

“Tās būtu akūtas lietas, kas jārisina lokāli, piemēram, bedre ielā, un pagasta valde veicinātu sadarbību ar ievēlēto varu. Priekšā ir liels darbs un diskusijas par funkciju sadali. Diskutēsim arī par to, vai cilvēkus šajā struktūrās vēlēs vai iecels,” stāsta Artūrs Toms Plešs.

Par mediju projekta raksta saturu atbild laikraksts “Ziemeļlatvija”

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

#SIF_MAF2020

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vēlētāju apvienībām pienācis gals

Kategorijas