Smiltenes vidusskolā izlaidumi ar balti klātiem galdiem
Ar daudz siltiem ceļavārdiem, krāšņām meijām, ceriņu ziediem, pujenēm un lupīnām rotātā skolā izlaidumu svinēja Smiltenes vidusskolas devīto un divpadsmito klašu absolventi. Vairākums devīto klašu skolēnu turpinās mācības tepat vidusskolā, bet daudzi divpadsmito klašu absolventi šobrīd gaida, kad sāksies jauno audzēkņu uzņemšana augstskolā.
“Smiltene liek uz jums uz lielas cerības,” vidusskolas absolventus uzrunāja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš. “Jūs esat tie, kuri sekmēs mūsu valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību! Kopš mana izlaiduma pagājuši 18 gadi, bet joprojām spilgti atceros vienu vēlējumu: “Krājiet zināšanas! Tā ir bagātība, ko jums neviens nespēs atņemt!” To šodien novēlu arī jums! Ja šie vārdi spilgti palikuši atmiņā tik daudzus gadus, tas tikai apliecina, ka tiem ir liels spēks. 12.klases izlaidums – tas ir jauna ceļa sākums. Jūs lieliski tikāt galā ar grūtībām trīs attālināto mācību mēnešos un esmu pārliecināts, ka tikpat labi pārvarēsiet arī visus pārējos lielās dzīves izaicinājumus!”
Prēmijas turpmākajai izaugsmei
Smiltenes vidusskola īpaši lepojas ar jauniešiem, kuri ar izciliem mācību rezultātiem un aktīvu sabiedrisko darbību ļāvuši skolas vārdam izskanēt visā Latvijā un ārpus tās!
Latvijas ministru prezidenta Atzinības rakstu, Latvijas simtgades izcilnieka stipendija un skolas ilggadējās mecenātes Annas Zadiņas prēmiju šogad saņēma 12.b klases skolnieks Kaspars Pakulis, kurš ar izciliem panākumiem piedalījies dažādās mācību olimpiādēs, aktīvi darbojies skolas jauniešu pašpārvaldē, vadījis daudzus pasākumus un darījis visu iespējamo, lai rosinātu arī skolasbiedrus izaugt par daudzpusīgām personībām ar plašu redzesloku.
Šī skolas vēsturē no divdesmit astoņām reizēm ir sestā, kad Annas Zadiņas prēmiju saņem puisis, par ko Zadiņas kundzei īpašs prieks.
Tradicionāli vidusskolēni, kuru vidējā atzīme bija 8 balles un augstāka un kuri aktīvi piedalījušies skolas sabiedriskajā dzīvē (šogad 25 jaunieši), saņēma Smiltenes novada domes naudas balvas.
Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Alise Valaine – Kalniņa, kura arī pati ir šīs skolas absolvente, jauniešiem uzdāvināja Smiltenes novada 2020.gada absolventu nozīmītes un vēlēja būvēt sev zem kājām stingru ceļu un domāt labas domas, lai tās palīdz īstenot skaistākos sapņus un ieceres.
“Laime – šajā prieka mirklī būt ar jums!”
“Tā ir ārkārtīgi liela laime – šajā prieka mirklī būt ar jums,” absolventus uzrunāja Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina. “Jums ir noslēdzies viens skaists dzīves posms, priekšā būs vēl daudz izvēļu. Un tikai no jums pašiem atkarīgs, kādu ceļu izvēlēsieties. Nav labāku vai sliktāku ceļu, ir tikai katram savējais.
Šogad gan dabā, gan dzīvē viss notiek daudz spilgtāk, emocionāli spēcīgāk. Lai jums nebūtu jāsēž divu metru attālumā vienam no otra, nolēmām, ka aicināsim visus pie balti klātiem galdiem, citu citam pretī, lai vēlreiz varat viens otram ieskatīties acīs…
Skolā šogad soli pa soli gatavojāmies Smiltenes simtgadei. Viss jau bija saplānots, bet tagad nāksies domāt, kā šos svētkus svinēt citādāk. Bet ticu, ka kopīgiem spēkiem tas izdosies!
Kas tad ir skolas laiks? Vai tas ir stāsts par zināšanām, par cilvēka tapšanu, draudzību un mīlestību? - Visticamāk, ka viss minētais kopā. Lai jums pietiek gudrības un sirds spēka īstenot savus mērķus!”
“Es esmu jums blakus, ejiet droši!”
9.a klases audzinātāja Jeļena Dombrovska saviem absolventiem izlaidumā kopā ar laba vēlējumiem dāvināja Latgalē, no Latvijas māla ar lielu sirsnību un mīlestību izgatavotus svilpauniekus. “Kāpēc tieši putnus? – Jo bērni aug un, kad pienāk zināms vecums, viņi tāpat kā putni izpleš spārnus un lido prom,” skaidro skolotāja. “Kaut arī šis brīdis šķiet skumjš, tomēr tāda ir dzīves kārtība. Jaunie iet savu ceļu, mēs paliekam, atbalstām un gaidām ciemos.
“Paņemiet to rokās, sasildiet savās plaukstās,” audzinātāja izlaidumā rosināja savus devītos. “Viņš saņems jūsu enerģiju un atdzīvosies! Sadraudzējieties ar viņu! Tagad tas jūs sargās visur, kur vien būsiet. Uzlieciet uz kakla un mācieties lietošanas instrukciju:
Kad iepūtīsiet vienu reizi, tas nozīmēs “Es jūs dzirdu!” Ja iepūtīsiet gari, aizspiežot vienu pusi, atcerieties: “Es esmu jums blakus, ejiet droši!”
Iepūšot gari, pamīšus atverot un aizverot abus sānu caurumiņus, ziniet: “Es ticu, jums izdosies!””
Atslēga visām pasaules durvīm
“Ir tikai viena atslēga, ar kuru var atslēgt visas pasaules durvis,” savu 9.b klasi izlaidumā uzrunāja skolotājs Jurģis Jurka. “Šī atslēga ir zināšanas. Kā milzīgs spēks, ar kuru palīdzību var mainīt pasauli. Šodien jūsu rokās ir atslēga, ko paši esat kaluši deviņus gadus. Lai atslēgtu savas pirmās lielās durvis, aiz kurām jūs sagaida tik daudz nezināmā un jaunā… Bet atceraties, ka šī atslēga ir jāturpina kalt, jo nav zināms, cik durvis vēl būs jātver...”
Skolotājs atzina: “Izlaiduma formāts krietni atšķīrās no citām reizēm, bet šogad tas bija katrai klasei ļoti personisks, radot patīkamu noskaņojumu gan man kā klases audzinātājam, gan skolēniem.”
9.c klases audzinātāja Monta Konstante katram skolēnam bija sagatavojusi savus īpašos ceļa vārdus, bet visiem kopā vēlēja: “Lai jums pasaulē vienmēr būtu kaut kas, ko gribas iemācīties, kaut kas, ko vēlaties darīt, kāda vieta, kur vēlaties nonākt un cilvēks, kuru ļoti gribas satikt!” Šī klase skolotājai vienmēr būs īpaša, jo tā ir viņas pirmā audzināmā klase šajā skolā.
“Tā mēs kopā augām!”
“Tā mēs kopā augām šos četrus gadus. Ar kādu nedaudz mazāk, ar kādu vairāk, bet kopā,” 9.d klasi izrunāja audzinātāja Dace Rudzīte. “ Mēs esam viens no otra daudz mācījušies. Arī es kā klases audzinātāja augu kopā ar jums. Šajā laikā esat sasnieguši dažas virsotnes un kādreiz arī nedaudz paklupuši, tiekot pie puniem. Taču vislielākais prieks par to, ka esat apliecinājuši sevi kā komanda. Ieguvuši draugus, kuri būs jūsu atmiņās uz mūžu.
Viens posms jūsu dzīvē ir noslēdzies un tagad ļoti daudz būs atkarīgs no jums pašiem.
Novēlu jums augt, pilnveidoties un sapņot lielus sapņus! Vienmēr izvirzīt savai dzīvei augstus mērķus. Kad tos sasniedziet, tiecieties nokļūt vēl augstāk! Nekad nepadodieties, bet cīnieties! Pēc laika mēs visi kopā atkal satiksimies salidojumos, gluži kā to izspēlējām Pogu ballē. Mana lielākā laime būs redzēt jūs laimīgus, dzīvespriecīgus, jau pieaugušus!
Jūs visi kopā un katrs atsevišķi esat īpaši. Gluži kā dabā plaukstoši ziedi!”
“Manās acīs jūs esiet zelta vērtē!”
Tā iznāca, ka 12.a klasei vidusskolā bijušas divas audzinātājas. 10. klasē – Inga Deigele, bet nākamajos divos gados Lāsma Rābante.
“Braucot uz izlaidumu, man visu laiku ausīs skanēja fragments no Renāra Kaupera dziesmas “Kad viss jau būs pateikts, tā kādreiz būs? Mēs dosimies tālāk, viss parastais sagrūs,” jauniešus uzrunāja skolotāja Inga Deigele. “Kad pēc desmitās klases šķīrāmies, es gribēju, lai jūs atceraties audzinātāju, kura par jums stāvēja un krita, nevis cilvēku, kuram jums mūžam pietrūka laika. Tāpēc mūsu ceļi nedaudz šķīrās. Bet skolotāja Rābante, būdama ļoti sirsnīgs un gaišs cilvēks, tiešām par jums stāvēja un krita.”
“Kad pirms gadiem uzzināju, ka kļūšu par audzinātāju, tas bija liels pārsteigums, “ izlaidumā atzina skolotāja Lāsma Rābante. “Jūs bijāt 23, diezgan spuraini un mana pirmā doma bija: “Nu gan ir tūtā! Bet kļūdījos. Nebijām nekādā tūtā un pat ne tai tuvu. Tagad varu teikt: “Jums viss būs kārtībā! Es par jums nešaubos, pilnīgi paļaujos, ka viss būs tieši tā, kā jūs gribēsiet! Esmu redzējusi, kā jūs caur uguni un ūdeni ejat pretī saviem mērķiem. Vēroju, kā, mobilizējuši visus savus spēkus, jūs nācāt uz pārbaudes darbiem. Tas parādīja jūsu darba stilu, mērķtiecību un sapņus. Par jūsu mērķtiecību un darba stilu vēlos pateikt paldies arī saviem kolēģiem, Smiltenes vidusskolas skolotājiem, jo viņi jums neļāva apstāties. Par jūsu saknēm paldies vecākiem, jo viņi jūs allaž paturēja acīs un, kad vajadzēja, bija gatavi pateikt arī stingrāku vārdu. Un šīs saknes būs tās, kas vienmēr palīdzēs, lai vētra jūs neapgāž un ūdens neaizskalo. Jums vēl būs jāuzkāpj daudzos kalnos jāuzkāpj, jāsasniedz daudzi mērķi. Lai kādi arī priekšā būtu šķēršļi, lai kas arī notiktu, vienmēr atceraties: “Manās acīs jūs esat zelta vērtē! Man bija gods būt jūsu audzinātājai!”
“Te ir mūsu laimīgā zeme!”
“Pirms izlaiduma grāmatu plauktā atradu grāmatiņu, kuru man izlaidumā uzdāvināja mana klases audzinātāja,” savējos, 12.b klases skolēnus izlaidumā uzrunāja audzinātāja Elita Tilčika. “ Pirmajā lapā skolotāja bija ierakstījusi Leonardo da Vinči vārdus: “Slikts ir tas skolēns, kurš nepārspēj savu skolotāju.” To šodien gribu novēlēt jums: kļūstiet izglītotāki, neatlaidīgāki, labestīgāki, godīgāki, nekā mana paaudze, un piepildiet visus savus mērķus un sapņus!
Esiet drosmīgi! Uzdrīkstieties izvirzīt sev augstus, grūti sasniedzamus mērķus, jo tikai tādu īstenošana sniedz patiesu gandarījumu un piešķir dzīvei jēgu.
Vienmēr atcerieties, ka visvairāk jūs esat vajadzīgi šeit, savai ģimenei, savai zemei! Novēlu jums kā Sprīdītim iepazīt pasauli un atgriezties, dzīvot un strādāt Latvijā, jo te ir mūsu īstās mājas, mūsu laimīgā zeme!
Lai jums izdodas izvēlēties savai būtībai atbilstošāko turpmāko ceļu! Lai nākamais solis - tālākā izglītība vai darbs - ir jūsu īstā izvēle! Lai savā ceļā nepaklūpat un neapmaldieties! Lai jūsu neveiksmju puni (un tādi noteikti būs) nav sāpīgi un ātri sadzīst! Izvēlaties sev līdzās tādus cilvēkus, kuri jūs atbalstīs un motivēs izaugsmei!”
Kur aizveras durvis, tur atveras lodziņi…
“Plānojot šos izlaidumus, visvairāk vēlējos, lai jaunieši aktīvi līdzdarbojoties, apzinās, ka viņi un tikai viņi būs tie, kas ar savām izvēlēm veidos turpmāko dzīvi,” atzīst pasākuma producente Gundega Skudriņa. “Uzskatu – mums visiem ir vienas mājas - tā ir Latvija. Ja otram dod to, ko tu vēli sev, tad mums visiem šajās mājās būs dzīvot vieglāk. Tāpēc izlaidumā lūdzām jauniešus uzrakstīt vēlējumus, ar kuriem viņi pēc tam apmainījās… Rosināju viņus ieklausīties savā sirdsbalsī un domās. Cilvēki, kuri to dara, parasti ir laimīgāki. Laimīgs, smaidīgs un priekpilns cilvēks ir liela vērtība arī apkārtējiem.”
Gundega Skudriņa pati pieder cilvēkiem, kas labprāt pieņem jaunus izaicinājumus un viņas vadmotīvs ir – kur aizveras durvis, tur atveras lodziņi… To vienmēr atcerēties viņa vēl arī visiem Smiltenes vidusskolas absolventiem.
Izlaidumā jauniešiem skaistu, sirsnīgu un emocionāli saviļņojošu muzikālo sveicienu dāvināja dziedātāja Gunita Bārda un ģitārists Emīls Aļļēns.
“Grūti noticēt – rudenī sāksies jauna, pavisam citāda dzīve!”
“Vēl īsti nespēju noticēt, ka vidusskolas gadi jau pagājuši un rudenī sāksies jauna dzīve,” atzīst Latvijas ministru prezidenta Atzinības raksta ieguvējs, Latvijas simtgades izcilnieka un Annas Zadiņas prēmijas laureāts Kaspars Pakulis, kurš šobrīd gaida, kad augstskolā sāksies jauno audzēkņu uzņemšana. Visticamāk, viņa turpmākās gaitas būs saistītas ar Rīgas Tehniskās Universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāti.
No Smiltenes vidusskolas Kasparam visvairāk atmiņā paliks sirsnīgā un draudzīgā klase. “Kopā esam piedzīvojuši patiešām daudz skaistu brīžu, no kuriem noteikti jāpiemin gatavošanās un piedalīšanās skolas aerobikas festivālā. Vienojāmies, ka turpmāk brauksim uz šo pasākumu kā skatītāji. Mums bija ļoti jauka audzinātāja – Elita Tilčika. Trīs vidusskolas gadi paskrēja tik ātri! Ja varētu vēlreiz atgriezties 10.klasē, noteikti jau tad vairāk domātu, kurp došos pēc 12.klases. To iesaku darīt arī visiem tiem, kuri šogad sāks mācības 10.klasē!
Smiltenes vidusskola mūsu ģimenē vienmēr būs ļoti īpaša skola. Šo skolu absolvējusi mana mamma, māsa, daudzi radinieki.”
Kaspars ir ļoti pateicīgs arī par viņam piešķirtajām naudas balvām. “Parasti jau mācību darba augstākais novērtējums ir labas atzīmes. Tāpēc šoreiz, vienlaikus saņemot arī vairākas naudas balvas, jūtos mazliet samulsis. Bet studiju laikā šī naudiņa noteikti noderēs.”
“Vidusskolas laiks – viens no skaistākajiem dzīvē!”
Vidusskolu šogad beidz arī jauniešu pašpārvaldes prezidents Kārlis Rozītis. Kārļa turpmākās ieceres saistās ar Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultāti. “Ir arī atkāpšanās ceļš, bet domāju, ka mana nākamā skola būs Rīgas Stradiņa universitāte,” saka Kārlis un neslēpj, ka jau tagad skumst pēc saviem jaukajiem vidusskolas klasesbiedriem, ar kuriem visi vienmēr jutušies kā viena komanda. “Pilnībā piekrītu tiem, kuri saka: vidusskolas laiks ir viens no skaistākajiem cilvēka dzīvē! Mazliet žēl, ka otrajā semestrī dēļ COVID 19 neizdevās īstenot vairākas ieceres kā skolas prezidentam. Bet vissirsnīgākais paldies manai brīnišķīgajai komandai, skolas jauniešu pašpārvaldei! Domāju – darbošanās pašpārvaldē mums visiem ir liels ieguvums. Tas pavēra iespēju kļūt drošākiem un pašpārliecinātākiem! Skolas jaunajam prezidentam vai prezidentei novēlu daudz spēka, radošuma un pacietības!
Lai viņam/viņai izdodas veiksmīgi turpināt līdzšinējās tradīcijas un iedibināt jaunas! Skolēniem tikpat būtiski kā iegūt daudzpusīgas zināšanas ir arī svarīgi atrast veidu, kā radoši un interesanti piepildīt brīvo laiku.
Lai skolai veiksmīgi izdodas paveikt iesāktos būvdarbus un lai skolēni novērtē, cik labā un skaistā skolā viņi var mācīties!”
