Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lauku tūrismam bez papildu naudas pārziemot būs grūti

Sandra Pētersone

2020. gada 7. jūlijs 08:13

170
Lauku tūrismam bez papildu naudas pārziemot būs grūti

Atpūtas komplekss “Trīssaliņas” atrodas ainaviski skaistā vietā Smiltenes novada Grundzāles pagastā – Aumeisteru paugurvaļņa apvidū, kur ir daudz lielāku un mazāku kalnu ar redzamību līdz pat apvārsnim, ko vēl plašāk pārskatīt palīdz “Trīssaliņu” skatu tornis.

Atpūtas kompleksā viesu mājiņas, sporta laukumi, daļēji arī dabas taka ar koka skulptūrām un spēlēm izvietoti pie liela dīķa – vieta ir kā radīta lauku tūrismam, lai uzņemtu cilvēkus, kuriem patīk atpūsties dabā, projām no pilsētu burzmas, – gan ģimenēm, gan lielākā pulkā.

Taču šī vasara “Trīssaliņu” saimniekiem Dailai un Aigaram Šmulāniem rada bažas, kā pārdzīvot ziemu un sagaidīt nākamo sezonu. Situācija lauku tūrismā “Covid-19” krīzes un ārkārtas situācijas laikā ieviesto ierobežojošo pasākumu dēļ ir smaga. 

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” pēc savu biedru aptaujas secinājusi, ka daudzi uzņēmumi krīzi var nepārdzīvot, jo rezervācijas tiek atceltas lavīnveidīgi un lauku tūrismā uzņēmējiem ieņēmumi krīt dramatiski.

Tas nenozīmē, ka “Covid-19” dēļ lauku tūrisma uzņēmumi Latvijā palikuši bez klientiem. Klienti ir, arī “Trīssaliņās”, jo pandēmiju ierobežojošie pasākumi ir mīkstināti, taču ir mainījusies tirgus segmentācijas proporcija – šobrīd galvenie atpūtnieki ir ģimenes, savukārt ievērojami mazāk tiek pieprasīta korporatīvo pasākumu, kāzu un banketu organizēšana, kas “Trīssaliņām” vasaras sezonā deva lielākos ienākumus, tai skaitā naudu atpūtas kompleksa uzturēšanai, labiekārtošanai un attīstībai.

Atpūtas komplekss “Trīssaliņas”  pieder zemnieku saimniecībai ar tādu pašu nosaukumu, vēl viena  šās saimniecības darbības nozare ir mežu apsaimniekošana, kur iegūtie līdzekļi regulāri “stutē” lauku tūrisma nozari un palīdzēs pārciest “Covid-19” izraisīto krīzi. Ja tādas “mežu naudas” nebūtu, nākotne būtu pavisam drūma. Kopš ārkārtas situācijas ieviešanas Latvijā “Trīssaliņas” nevienu dienu nav bijušas slēgtas, jo šajā atpūtas kompleksā ir iespējams ievērot distancēšanos, taču pulcēšanās aizliegumu dēļ klienti uzreiz atcēla uz šo vasaru pieteiktos korporatīvos pasākumus un kāzas. Nav arī jaunu, lielu rezervāciju jūlijam un augustam.

“Piemēram, jūlijā pie mums bija plānots kāda Baltijas valstīs strādājoša uzņēmuma korporatīvais pasākums, bet viņi to atcēla, neraugoties uz to, ka Baltijas valstīs drīkst pārvietoties,” stāsta “Trīssaliņu” saimniece Daila Šmulāne. Atteikums skaidrots ar uzņēmuma vadības nostāju – šogad nekādu tusiņu, visu triju valstu pārstāvji drīkst sanākt kopā tikai, lai risinātu darba jautājumus ārkārtas gadījumos. Augustā “Trīssaliņās” bija pieteiktas kāzas ar viesiem no Anglijas, bet arī tās atceltas, jo Anglijā joprojām ir spēkā stingri noteikumi “Covid-19” ierobežošanai.

Šobrīd “Trīssaliņās” ir darba pilnas rokas, uzņemot individuālos atpūtniekus, galvenokārt ģimenes, tāpat būs arī jūlijā, kas ir tradicionālais atvaļinājumu mēnesis. “Taču ar ģimeņu atpūtu mēs vairs nevaram dabūt to apgrozījumu, kāds ir, rīkojot lielos pasākumus. Ziemai var iekrāt tikai ar tiem, pat nezinu, kā izdzīvosim šo ziemu, jo ir maksājumi, kas jākārto katru mēnesi. Pērn rudenī sapirkām jaunu gultas veļu viesu mājiņām. Būtu zinājuši, ka uznāks “Covid-19” krīze, būtu pietaupījuši naudu. Ir jauki, ja ir jauna, skaista gultas veļa, taču tā noteikti nebūtu bijusi prioritāte,” teic Daila Šmulāne.

Ja nu vēlreiz atkārtotos līdzīga krīze, tad valdībai noteikti būtu jāpārskata dīkstāves pabalstu piešķiršanas kritēriji, jo visi tūrisma uzņēmumi nekvalificējas dīkstāves pabalsta saņemšanai, uzsver Daila Šmulāne. Arī divi algotie “Trīssaliņu” darbinieki šos pabalstus vienu mēnesi nesaņēma, kaut arī lauku tūrismā saimniecības ienākumi bija nulle, – tika ņemti vērā kopējie ZS “Trīssaliņu” ienākumi, nevis reālā situācija lauku tūrisma nozarē.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā