Kas jāzina par tējas vākšanu. Pieredzē dalās Anita Rābante no Bilskas pagasta saimniecības “Bābēni”

2020. gada 27. jūlijs 07:55

429

Kas jāzina par tējas vākšanu. Pieredzē dalās Anita Rābante no Bilskas pagasta saimniecības “Bābēni”

Ir vasaras vidus, viss zied, augļi un ogas gatavojas – īstais laiks, lai turpinātu vai sāktu vākt tējas. Kādus augus šobrīd var vākt un kas jāzina par tēju vākšanu, ja esat nolēmuši to sākt darīt?

Anita Rābante par tēju vākšanu sāka interesēties un ar to nodarboties 2008. gadā. Līdz lēmumam par ārstniecības augu vākšanu un tirdzniecību viņu noveda bites. Pēc izglītības Anita ir zootehniķe, un ar vīru bija nolēmuši, ka Bilskas pagasta saimniecībā “Bābēni” nodarbosies ar biškopību, tāpēc vēlējās bitēm, līdzīgi kā citiem dzīvniekiem, nodrošināt barības bāzi. Tika izveidots veiksmīgs ziedošais “konveijers” – nodrošināts, lai augi saimniecībā zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Tomēr vairāku iemeslu dēļ no biškopības nācās atteikties un, sākot pētīt saimniecībā esošos nektāraugus, atklājās, ka tiem piemīt arī ārstnieciskas īpašības. Aizvien vairāk interesējoties par ārstniecības augiem un zāļu tēju vākšanu, Anita nonāca līdz Artūram Tereško – pazīstamam akupunktūras un fitoterapijas ārstam, kurš 1995. gadā dibināja uzņēmumu “Dr. Tereško tējas”. No Artūra Tereško viņa uzzināja daudz par tēju vākšanu un ar viņa palīdzību iekļuva tēju biznesā. “Pirmajā reizē pie Artūra devāmies ar salasītām piecām tējām – nātres, piparmētru, kumelīšu, raudenes un māteres. Nākamajā gadā “apaugām” ar 38 tējām, pēc tam bija pieprasījums pēc 56, līdz nonācām līdz 85 dažādiem augiem, kurus gan audzējām paši, gan vācām savā mežā, gan ieguvām, sadarbojoties ar bioloģiskajiem zemniekiem,” atceras Anita. Pēc kāda laika sadarbība ar Artūru tika pārtraukta, un tēju biznesā saimniecība “Bābēni” turpināja darboties patstāvīgi. “Sākumā gāja labi, bet tad sākām nogurt,” atzīst Anita. Neraugoties uz “Bābēnu” piedāvāto tēju daudzveidību, pircēji vēlējās vēl lielāku dažādību, arī apjomi auga un, nespējot noturēt līmeni, tika pieņemts lēmums darbību tēju biznesā apturēt. Nav zināms, kad un vai darbība tiks atjaunota, bet uz pieredzi balstītas zināšanas par tēju vākšanu un uzglabāšanu Anitai ir plašas. Runājot par tēju vākšanu, viņa uzsver, ka nepatiess ir viedoklis, ka ārstniecības augi jāvāc tikai Jāņu dienā vai ap to. Anita norāda, ka “no auga tiek vāktas dažādas daļas, piemēram, priežu pumpuri tiek vākti ļoti agri pavasarī – februārī, marta sākumā, pirms sācies intensīvais saules starojums un pumpurs nav pārklājies ar sveķiem. Bērzu pumpuri tiek vākti plaukšanas stadijā – aprīļa beigās, maija sākumā. Tajā pašā laikā virkne sakņu jāvāc vēlu rudenī, kad augs jau sagatavojies ziemošanai un visas vērtīgās vielas noglabājis saknēs”.

Ja vēlaties doties vākt ārstniecības augus, šobrīd ir īstais laiks, lai lasītu pelašķi, kas, kā norāda Anita, “ir augs, kas latviešiem der pret 99 kaitēm”. Pelašķis nāk par labu gremošanas sistēmai, tam ir antibakteriālas īpašības, pie dažādām kaitēm arī attīra organismu utt. Asinszāle – ārstniecības augs, ko tautas medicīnā lieto pret dažādām ar asinsrites darbību saistītām kaitēm, sāpēm un krampjiem, bezmiegu un depresiju, kā arī citiem veselības traucējumiem. “Var vākt gan divšķautņu , gan četršķautņu asinszāli,” norāda Anita, jo bieži ir jautāts par atšķirīgo. Ugunspuķe – tā satur daudz un dažādu vielu, kas cilvēkiem spēj sniegt pamatīgu enerģijas devu un stiprina imunitāti. “Ugunspuķes lapas fermentējot, iegūstam tēju ar līdzīgām garšas īpašībām kā ierastajai melnajai tējai. Krievijā un krievu tautības cilvēki ugunspuķes tēju pazīst kā “Ivan čaj”. Tā tika pasniegta cara galmā, lai aizvietotu ievesto dārgo melno tēju,” atklāj Anita. Patreiz var vākt arī ceļteku lapas jeb ceļmallapas, sarkano āboliņu, vīgriezes, kliņģerītes, piparmētru, rudzupuķi. Tuvojoties rudenim – visus augļus.

Jautāta, kas būtu jāzina un jāņem vērā tiem cilvēkiem, kuri pirmo reizi dodas lasīt zāļu tējas, Anita norāda, ka pamatā jāzina augi, – ar ārstnieciskām īpašībām mums to ir vairāk kā 272, bet nevajag aizrauties ar dažādu grāmatu pirkšanu. Viņa iesaka nopirkt vienu labu ar augu fotoattēliem, nevis zīmējumiem, un pirms došanās pļavā tos iepazīt. Kā problēmu viņa min aizvien sarūkošo dabīgo pļavu daudzumu. Ja ejat svešā pļavā, tad vēlams to saskaņot ar zemes īpašnieku. Ideāli, ja ir pašiem sava zeme. Neiesaka vākt tējas sliktā noskaņojumā, ir jābūt labam garastāvoklim. No praktiskām lietām viņa dod padomu ņemt līdzi cimdus, jo nekad nevar zināt, cik jutīga būs āda pret katru no augiem. Kā arī noderēs šķēres. “Nekādā gadījumā nevajag augus plēst, izraut. Ja jums ir vajadzīga ziedošā daļa, bet sanāk izraut ar sakni, to nometot zemē, tā sakaltīs, un auga tur vairs nebūs,” piebilst Anita. Savāktos augus viņa iesaka lasīt grozā, jo tad tie labi vēdinās. Ja augs jāpārvadā un tas ielikts traukā, kas slikti vēdinās vai nevēdinās vispār, tad augs sāk sust, zaudē krāsu, kļūst melns, kā arī zaudē savas īpašības. Ja drogas vācat turpat pie mājas, tad, protams, var lasīt arī bļodā vai vannītē, kaut tajās vēdinās mazāk. Atnākot mājās, savāktie augi jāsašķiro – tos izklāj uz galda un piejaukumus – smilgas u.c. nevajadzīgos augus – noņem nost. Pēc tam drogas sagriež 0,7 līdz 1,2 centimetru lielumā, izklāj apmēram centimetru plānā kārtiņā un sākotnēji atstāj žūt istabas temperatūrā – savilkties un noslēgties. Tad iesaka celt temperatūru – pārliek drogas siltumā vai žāvētājā. Arī pirms likšanas žāvētājā augus iesaka vispirms apvītināt istabas temperatūrā. Augus kaltē līdz 40 grādu temperatūrai. To, ka drogas izkaltušas, var noteikt, tās liecot, – ja salūzt, tad var likt iepakojumā. Vislabāk tēju uzglabāt papīra maisiņos un tos marķēt – uzrādīt auga nosaukumu un datumu, kad tas vākts. Uzglabā tumšā vietā. Vēl, pirms doties vākt tējas, Anita iesaka iegādāties kalendāru, kurā atzīmēts mēness ceļš caur zodiaku. “Tās drogas, kuras vācam no virzsemes – lakstus, ziedus –, tomēr cenšamies vākt augošā mēnesī un tad, kad mēness ir ziedu dienā, gaisa zīmēs – Svaros, Dvīņos, Ūdensvīrā. Vai arī tad, kad mēness ir augļu dienās, uguns zīmēs – Aunā, Lauvā, Strēlniekā. Lapu jeb ūdens dienās un sakņu dienās drogas nevajadzētu vākt, jo tad tās slikti glabājas un tēja nebūs garšīga,” novērojusi Anita.

Tas, vai no salasītajiem augiem gatavojam mikšļus, ir gaumes lieta. Anita mēdz baudīt gan viena auga tēju, gan mikšļus. Tomēr, liekot augus maisījumā, būtu labi zināt, kādas ir to īpašības, lai nesanāk tā, ka viens augs stimulē, bet otrs – bremzē. “Ja mēs tējā saliekam visus augus, kas stimulē, – tas būs ļoti efektīvi.” Vēl augus var miksēt pēc zodiaka zīmēm un mēneša dekādēm – šo paņēmienu ir praktizējusi arī Anita. Viņa atzīst, ka ir daļa cilvēku, kas tic šim augu iedalījumam, un daļa, kas netic. Anita iesaka veidot tēju mikšļus, ieklausoties intuīcijā. “Ja jums mājās stāv vairākas kārbiņas – atsevišķi liepziedi, raudene, salvija, ugunspuķe, vīgriezes utt., tad, ļaujot intuīcijai jūs vadīt, varat pagatavot ideālo tās dienas tēju.”

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kas jāzina par tējas vākšanu. Pieredzē dalās Anita Rābante no Bilskas pagasta saimniecības “Bābēni”

Kategorijas