Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ieva Kampe: Jāizvēlas tā, lai kādam citam tava izvēle nekļūtu par traucēkli

Aldis Dubļāns

2009. gada 19. aprīlis 07:55

3898
Ieva Kampe: Jāizvēlas tā, lai kādam citam tava izvēle nekļūtu par traucēkli

J. Cimzes Valkas mūzikas skolā Mākslas dienu ietvaros ir apskatāma Valkas ģimnāzijas 10. klases skolnieces Ievas Kampes darbu izstāde "Trese".

 

Vairāki skatītāji pat īsti neticēja, ka jauniete šādā vecumā spēj tik profesionāli gleznot. Tiesa, bija laiks, kad Ieva nopietni apsvēra iespējas izvēlēties gleznotājas ceļu un turpināt mācības Rīgas Rozentāla mākslas vidusskolā. Jautāta, kāpēc šis plāniņš netika īstenots, jauniete atbildēja, ka pēdējā brīdī nobijusies.

 

"Nebiju īsti pārliecināta, vai gleznošana ir tas, ko vienmēr gribētu darīt. Baidījos, ka varētu negribēt gleznot tad, kad kāds cits grib, lai es to daru. Es gleznoju tikai tad, kad ļoti vēlos to darīt," smaida jaunā māksliniece.

 

 

Savukārt pēc mācību uzsākšanas ģimnāzijā Ievai atkal radās šaubas, vai viņa ir pieņēmusi pareizo lēmumu, jo radās jušana, ka tomēr vajadzēja pamēģināt laimi galvaspilsētā. Protams, pēc ģimnāzijas beigšanas vēl ir iespēja studēt Mākslas akadēmijā. I. Kampe cer, ka viss iegrozīsies tā, ka varēs vismaz mēģināt tur iekļūt.

 

 

"Nevaru apgalvot, ka nākotnes profesiju noteikti saistīšu ar mākslu, taču ļoti vēlos mācīties šajā virzienā, jo man ir interesanti baudīt šo atmosfēru," apliecina Ieva.

 

 

Pēc mākslas skolas absolvēšanas 2006. gadā bija jāizšķiras, vai turpināt mācības 6. kursā. Ieva sākotnēji to negribēja, taču direktore Maruta Stabulniece pierunāja ar to, ka programma kļūs interesantāka un vienotāka. Un vēl izvēli veicināja tas, ka šo kursu izvēlējās arī daudzi citi absolventi, tādējādi saglabājot tīkamu vidi.

 

Ieva piedalījās abās šī kursa izstādēs "Tu - maska šajā dzīves karnevālā" un "Jūra". Pēc 6. kursa beigšanas jauniete saprata, ka gleznošanu nekādi pamest nedrīkst, ir radies iekšējs nemiers, un tāpēc amatu turpina apgūt mākslas skolas studijā.

 

Jautāta par iecienītākajām gleznošanas tehnikām, Ieva nešauboties atbild, ka tās ir eļļas un akrila tehnikas. Viņa piemetina, ka ļoti patīkot akvarelis, taču pašai neizdodoties, arī pastelis un krāsu zīmuļi ne. Ieva labprāt zīmē akadēmiskas lietas ar parasto grafīta zīmuli. Viņa strādā ar maziem formātiem, jo simtprocentīgi ir pārliecināta, ka tos pabeigs. Lielus darbus varētu arī pamest, ja nu vienīgi tas nav kāds pasūtījuma darbs.

 

 

Runājot par žanriem, neapšaubāmi vistuvākā Ievai ir klusā daba un smalki ziedi. "Man šķiet, ka ar priekšmetiem var radīt pārliecinošāku noskaņu nekā cilvēku vidē vai ainavā. Es daudzus gadus zīmēju priekšmetus, tāpēc esmu to labi apguvusi," palepojas Ieva, un viņa patiešām to prot lieliski.

 

Priekšmeti veido savu pasauli ar savām spēlēm un sarunām. Cits citu papildina vai noliedz. Tā ir jušanu pasaule. Ieva savas kompozīcijas uzstāda un parasti nofotografē. Šā iemesla dēļ nav nepieciešams tās ilgstoši uzglabāt, kas būtu apgrūtinoši, jo Ieva ir radusi vienlaikus strādāt pie vairākiem darbiem.

 

 

Tiesa, gleznošanas gaitā nereti notiek korekcijas, jo priekšmetus pa īstam var izjust tieši gleznošanas procesā. Tāpēc dažkārt jāmaina krāsu attiecības, jāieliek kādi papildu atspīdumi vai kāds priekšmets no uzstādījuma izņemams pavisam.

 

I. Kampe uzskata, ka 90 procenti no sasniegtā ir mākslas skolas nopelns. Pārējais ir pašas motivācija un sevis izkopšana. Sākot iet skolā, mamma aicināja izvēlēties starp mākslas un mūzikas skolu. "Dziedāt man vienmēr ir paticis. Arī tagad patīk. Korī nedziedu, bet dušā gan. Domāju, ka nekāds labais mūziķis no manis nesanāktu," smaida Ieva.

 

 

Tā viņa nokļuva mākslas skolā. Ieva joprojām atceras, kā pie rokas aizvesta un iepazīstināta ar šo ēku. Skolotāji pamazām mainījušies, taču skolotāja Maruta iedevusi vislielāko zināšanu bagāžu. Interesanti, ka Ievas mamma Zeltīte ir mācījusies medicīnu un viņas pierakstu kladēs redzams daudz zīmējumu. Ieva ir pārliecināta, ka no mammas izdotos labs mākslu profesionālis, turklāt zīmējusi līdzīgi kā tagad meita.

 

Ieva labprāt skrien, apmeklē baseinu, bet tikai pašsajūtas un veselības labad. Vēl beidzamajā laikā viņai prieku sagādā rosīšanās virtuvē un grāmatu lasīšana, taču tikai tādu, kuras patiesi interesē. Skolā ieva ir tā saucamā "labiniece", kas nozīmē tikai labas un teicamas sekmes. Jo īpaši viņai patīk vēsture un visas valodas.

 

Mākslas skolas pedagogi uzskata, ka Ieva ir filozofe. Jautāta par kādām dzīves patiesībām un problēmām, kas viņu nodarbina pašlaik, Ieva atbild, ka tā ir cilvēku attieksme citam pret citu.

 

 

"Cilvēkam parasti ir jāizvēlas kāda no piedāvātajām iespējām. Tas ko šī persona izvēlēsies, viņai neko nemainīs, bet kādam citam šī izvēle var mainīt dzīvi ļoti pozitīvi vai ļoti negatīvi. Ja tu zini, ka tev tava izvēle neko nemaina, tad izvēlies tā, lai kādam citam tā nekļūtu par traucēkli," prāto Ieva. Viņa cenšas pieturēties pie šī principa.

 

Par "Tresi". Tāds neparasts nosaukums. Trese ir smalkā, greznā zelta vai sudraba virvīte, kas rotā formastērpu. "Šodien es esmu savas attīstības sākumposmā, tāpēc treses pagaidām neesmu pelnījusi. Taču gribu ticēt, ka šī izstāde, šīs gleznas un emocijas, kas man lika tās radīt, ir kā pirmais fragments no manām tresēm," skaidro Ieva.

 

 Par Ievu Kampi:

Maruta Stabulniece, mākslas skolas direktore:

"Ļoti talantīga, bērns ar bagātu dvēseli un iekšēju

dzīves gudrību. Viņai tas palīdz veidot savu iekšējo

pasauli, savu krāsu izjūtu. Esmu lepna, ka man

ir tāda audzēkne. Vien žēl, ka viņa neaizgāja

uz Rozentāla mākslas vidusskolu. Man patīk,

ka Ievai ir sava nelokāma pārliecība un dažkārt

mēs esam kā profesionālas pretinieces. Un vēl

viņa prot skaisti svinēt svētkus."

Lilita Kreicberga, Valkas ģimnāzijas direktore:

"Apbrīnojams cilvēks. Man šķiet, ka viņai

diennaktī ir vairāk par 24 stundām. Ieva prot

 izvēlēties. Viņa neņem vieglāk sasniedzamo,

bet vajadzīgāko. Talantīga visdažādākās jomās."Ingrīda Vabale, klases audzinātāja: "Savdabīga

 idejās. Viņai vienmēr ir savs viedoklis, turklāt

argumentēts. Neapšaubāmi, ka viņai ir milzu

 darba spējas un atdeve tam, ko tobrīd dara."

Sabīne Dreimane, draudzene: "Ieva ir inteliģenta.

Viņu grūti raksturot, taču noteikti zinu, ka

Ievai patīk kaut kas īpašs, nevis vienkāršas

un vienkāršotas lietas. Viņa vienmēr smaida

 un ar savu pozitīvo enerģiju aizrauj citus."