Rožu un tomātu “zemē” – Vijciema pagasta “Ziediņos”

Nudien žēl, ka dienā, kad pirms dažām nedēļām Vijciema pagasta zemnieku saimniecībā “Ziediņi” notika seminārs tomātu audzētājiem, no debesīm gāzās lietus “jūra”. Uz Sniedzes un Ritvara Ragžu ģimenes “Ziediņiem” ir jābrauc saulainā laikā, jo siltumnīcās audzētie tomāti ir tikai viens šās saimniecības stūrakmens.
“Ziediņu” dzīvojamo māju ieskauj liels rožu dārzs un vēl dažnedažādas citas puķes un košumaugi, ko vislabāk novērtēt, kad spīd saule, izceļot ziedu košās krāsas.
Lai pārstrādātu ziemai,
ņem vislielāko katlu
“Ziemeļlatvija” viesojusies “Ziediņos” vairākkārt, bet šoreiz apciemojuma galvenais mērķis ir jau pieminētais informatīvais seminārs lauksaimniekiem, it īpaši tomātu audzētājiem. To Ragžu ģimenes saimniecībā sarīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valkas konsultāciju birojs, lai interesenti uzklausītu “Ziediņu” saimnieku pieredzi tomātu šķirņu izvēlē un audzēšanā, sākot no stāda līdz realizācijai un pārstrādei.
Tomāti “Ziediņos” ir visilgāk audzētā kultūra. Pēc pāris gadiem Sniedze un Ritvars Ragžes varēs svinēt 40 gadu jubileju šim savam kopīgajam hobijam. “Kad apprecējāmies, jau pirmajā gadā uzcēlām siltumnīcu. “Kankarīšu” saimniece, kundze cienījamos gados, toreiz mums uzdāvināja tomātu sēkliņas, iesēju, un tie bija pirmie mūsu izaudzētie tomāti,” uz sākumu atskatās Sniedze.
Tagad “Ziediņos” ir divas lielas siltumnīcas, kurās aug aptuveni 30 šķirņu tomāti. Pieredze vairāk nekā 30 gados ir uzkrāta pamatīga. Vai maz ir kas tāds, ko saimnieki vēl nezina un uzzinājuši, piemēram, tikai tagad, nesen viņu saimniecībā sarīkotajā seminārā? Sniedze atteic, ka ir gan, bet smej, ka tas nav saistīts ar tomātu audzēšanu. Viņa uzzinājusi labu “ātro” recepti, ko darīt ar dārza ogām, un uzreiz pēc semināra to arī izmēģinājusi. Trīs litru burkā ieber vienu litru ogu (jāņogas, upenes vai tamlīdzīgi), uzber glāzi cukura, pārlej karstu ūdeni, burku aizvāko un liek pagrabā.
Jautājums, kur likt jāņogas, vienmēr ir aktuāls, savukārt, ieraugot skaisto, lielo tomātu pārbagātību “Ziediņu” siltumnīcās, man rodas jautājums, vai saimnieki svaigus tomātus jau nav pārēdušies un kā viņi tos gatavo ziemai?
“Man garšo tomāti un zemenes. Tas ir tas, ko varu ēst vienmēr,” vismaz par sevi atteic Sniedze, bet piebilst, ka, protams, tomāti ziemai “Ziediņos” tiek pārstrādāti visādos veidos. Viens no šiem veidiem ir milzīgā katlā izvārīta tomātu mērce jeb zupa (sauc, kā gribi). Tās pamatā ir tikai tomāti (daudz) un dažādas garšvielas. Tomātus var blendēt, bet var arī atstāt mazus gabaliņus – tas pēc katra gaumes. Jāņem vērā, ka šādas zupas vārīšanas process ir ilgs, vairāk par stundu noteikti, taču rezultāts sanāk garšīgs. Rudeņos ar tomātu zupu tiek cienāti “Ziediņu” ciemiņi, lai arī viņi nobaudītu šo ēdienu ar izteiktu vasaras garšu. Tādu tomātu zupu var ēst vienu pašu, var likt klāt borščam, var smērēt pa virsu picai – variantu netrūkst.
Vēl “Ziediņu” ziemas krājumos ir tomāti želejā, tomātu, burkānu un sīpolu salāti, tomāti kopā ar sēnēm un citas variācijas. Augusts ir karstākais darba laiks virtuvē. “Pirms nedēļas salikām burkās 70 litrus gurķu. Strādājām gandrīz līdz diviem naktī,” stāsta Sniedze.
Savukārt svaigus, kastēs uzglabātus, tomātus “Ziediņos” ēdot līdz pat jaunajam gadam. “Tomātu pils” – vecvecāku saimniecību trāpīgi raksturo Sniedzes un Ritvara četrus gadus vecā mazmeita Madara Freiberga.
Tomātu audzēšanas
“zelta” likumi
Jau jau esmu “Ziediņos” un sarunas galvenā tēma ir tomāti, tad nevar neuzdot jautājumu par Ragžu ģimenes tomātu audzēšanas “zelta” likumiem.
“Visa pamatā ir šķirnes izvēle un labs stāds, kas nav pārstīdzējis. Arī tas, lai tomātu stādi nav slapjumā. Tiem vajadzīgs vienmērīgs mitrums. Jāseko līdzi, lai stādi nav aizkaltuši, citādi vēlāk, stādus salejot, barības vielas un ūdens no saknēm augšā nāks strauji un tomāta “ādiņa”, kas ir plāna, pārplīsīs,” skaidro Sniedze.
Jau piekto sezonu “Ziediņos” siltumnīcas ir aprīkotas ar pilienu laistīšanas sistēmu, līdz ar to gaiss siltumnīcās vienmēr ir sauss, kas tomātiem ir svarīgi. “Ja gaiss ir mitrs, tad ir slimības. Tomātiem patīk silts, bet sauss, toties gurķiem – silts, bet mitrs. Mūsu siltumnīcās lūkas ir jumtos, nevis pie zemes līnijas, lai iekšā nāk siltais gaiss,” pieredzē dalās “Ziediņu” saimniece.
Augsni siltumnīcās Ragžes bagātina, rudenī iestrādājot kūtsmēslus (bet ne katru gadu) un kompleksos minerālmēslus, kā arī pavasarī pieberot svaigu kūdras substrātu, kas ir pamatā, kad tiek stādīti jaunie stādi.
“Nekādas ķīmijas mēs nelietojam. Ne vien, audzējot tomātus, bet dārzā vispār, citādi kāda jēga man ir ielikt to lielo darbu, ja beigās sanāk tāds pats produkts kā veikalā? Un, kad izaudzē pats, tad arī zini, ko tie mazie ķipari ēd,” uzsver Sniedze.
Savu saražoto produkciju “Ziediņi” citiem realizē pārsvarā tiešajā tirdzniecībā saimniecībā, tādu iespēju izmanto cilvēki, kuri novērtē “tīru mantu” – bez ķīmijas audzētus dārzeņus.
Šķirņu izvēlē – savi mīluļi
Taujāta par tomātu šķirņu izvēli, Sniedze uzsver hibrīdo šķirņu priekšrocības, jo to saražotie tomāti ir veselīgāki un ražīgāki. Katru gadu “Ziediņos” tiek izmēģinātas jaunas šķirnes, taču tikai vidēji divas līdz trīs tiek atzītas par labām un audzētas atkārtoti.
Ir arī dažas šķirnes “ilgdzīvotājas”, ko Sniedze un Ritvars audzē gadiem: ‘Rally’ (agrīna tomātu hibrīdšķirne, augļi miltaini, ar vidēji biezu miziņu, ļoti garšīgi), ‘Beorange’ (tautā saukti par Getliņu tomātiem, lielaugļu tomātu hibrīds, augļi lieli, ražīgi, miltaini, aromātiski, oranžo krāsu iegūst nogatavojoties, jo sākumā ir dzelteni), ‘San Marzano” (augļi gareni, ideāli piemēroti konservēšanai un kaltēšanai).
Tomātu sēklas Sniedze pārsvarā pērk uzņēmumā “Agrimatco Latvia”, kas ir vadošais profesionālo sēklu piegādātājs Latvijā gan profesionāļiem, gan amatieriem. Ja ir iespēja, tad sēklas tiek lūkotas arī ārzemēs, piemēram, šogad “Ziediņi” tā tikuši pie ‘Ikarus’ – augstražīgas vēlīnas šķirnes ar gludiem, gaļīgiem augļiem intensīvi sarkanā krāsā.
“Tad vēl beidzot esam atraduši tādas ‘Vērša sirdis’, kur daudz augļu ir vienā ķekarā un ķekari no ķekara ir normālā attālumā,” priecājas Sniedze, kuras pārziņā ir tomātu šķirņu izvēle, sēklu sagādāšana, piķēšana un stādu izaudzēšana.
“Mums ar vīru ir diskusija. Viņš saka, lai nestādu tik daudz šķirņu, bet tā ir kā “slimība”, gribas izmēģināt to un šito, kaut gan no vairāk nekā 10 jaunajām šķirnēm nākamajam gadam paņemu tikai vienu vai divas,” teic “Ziediņu” saimniece.
Nu jau rudens ir rokas stiepiena attālumā, cik tad vairs līdz ziemai, un tad pēc gadu mijas Sniedzei atkal sāksies tomātu sezonas gaidīšanas laiks. “Man nepatīk ziema. Kad februāra beigās sāku sēt tomātus, tad jau šķiet, ka gads iet uz labo pusi, uz pavasari,” viņa atzīst.
“Ziediņu” siltumnīcas nav apkurināmas, taču tomātu dēstus tajās pārstāda jau martā. Knifs esot tajā, ka gar siltumnīcu malām ir putuplasts. “To paši izdomājām. Ja zemē rok plēvi un liek dēļus, tie pēc laika sapūst. Ar putuplastu tā nav, turklāt šis materiāls nodrošina siltumu. Vēl mums ir maza stikla siltumnīca, tajā es piķēju stādus,” piebilst Sniedze.Tagad šajā siltumnīcā aug vīnogas ‘Zilga’ ar zilām, saldām ogām, papildinot pašu dārzā pieejamo “ēdienkarti” ar netradicionālāku piedāvājumu.
Viena no Latvijas un Igaunijas “Dārza pērlēm”
Savukārt daiļdārzs un rožu dārzs ar vairāk nekā diviem tūkstošiem krūmu rožu ir sirdij un dvēselei. Dažnedažādu krāsu, nokrāsu un formu ziedi ar savu smalko aromātu vasarā ir neizsmeļams pozitīvo emociju avots. Ne velti Vijciema pagasta “Ziediņi” ir iekļauti Latvijas un Igaunijas kopīgajā dārza tūrisma piedāvājumā “Dārza pērles”. Savus dārzus šajā projektā apskatei ir atvēruši 23 dārzu saimnieki Latvijā un 21 dārza saimnieks Igaunijā.
Ieskicējot “Ziediņos” apskatāmo, “Dārza pērles” uzsver, ka dārza īpašniece Sniedze Ragže ir diplomēta agronome, kura papildinājusi zināšanas daudzos dārzkopības kursos un tagad labprāt dalās tajās arī ar citiem, un, kaut saimniecības praktiskā darbība ir saistīta ar ogu un dārzeņu audzēšanu, Sniedzes sirdslieta ir daiļdārza – īpaši bagātīgās rožu kolekcijas – kopšana un papildināšana. Man pārsteigums ir tas, ka katrai krūmu rozei saimniece uzreiz var pateikt šķirnes nosaukumu, jo tas nav mazdārziņš ar dažām šķirnēm, bet gan pamatīgs rozārijs.
Jau tā krāšņajā “Ziediņu” daiļdārzā vietu atradušas arī aptuveni 200 dažādu šķirņu peonijas, vairāk nekā 40 šķirņu flokši, aptuveni 30 šķirņu hortenzijas un citi augi. Sniedzes jaunākā aizraušanās ir magnolijas, “Ziediņos” to jau ir 10.
Tagad, vasaras pilnbriedā, daba “Ziediņos” glezno košas gleznas, nežēlojot krāsas. Ir saprotams, kāpēc cilvēki iegulda gandrīz visu savu brīvo laiku dārzos un nežēlo tiem līdzekļus, – jo pretī tiek iegūts daudz vairāk, nekā var izteikt naudā.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19