Katram pa spēkam vismaz viens triatlons

2020. gada 15. augusts 14:26

204

Kad pagājušajā gadā pamīšus peldēju, skrēju un braucu ar velosipēdu, jokoju, ka gatavojos triatlonam. Tik ilgi smējos, kamēr sadomāju sameklēt, kas tad tas īsti ir un vai sacensību distances varētu būt pa spēkam arī man, cilvēkam, kurš skolas laikā ar lielām mokām noskrēja krosu. Tā nu nonācu līdz sacensībām un pieveicu savu pirmo triatlonu – minisprinta distanci.

Latvijas Triatlona federācijas prezidents Aigars Strauss iedrošina – mazliet patrenējoties, tas tiešām ir pa spēkam katram.

Triatlons – tas ir peldēšana, skriešana, riteņbraukšana. Kādas ir distances un vai tas ir pa spēkam tikai profesionāliem sportistiem?

Triatlons formāli sastāv no trijām disciplīnām, bet droši var teikt, ka ir arī ceturtais sacensību elements – tranzītzona, kurā peldētājs pārtop par riteņbraucēju un riteņbraucējs – par skrējēju. Tajā maina ekipējumu, tērpus, apavus, kāds pārģērbjas pat pilnībā.

Garās distances, kas pasaulē tiek dēvētas par “Ironman”, ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi baidās pat padomāt par iespēju startēt triatlonā. Taču mēs, Latvijas Triatlona federācija, cenšamies ieviest aizvien vairāk mazo distanču, lai cilvēki varētu pamēģināt šo sporta veidu. Mēs īstenojam akciju “Katram latvietim vienu triatlonu!”.

Piemēram, šogad Vaidavā bija distances, kur dalībnieki nopeld četrsimt metru, divdesmit kilometrus nobrauc ar riteni un četrus skrien, arī uz pusi īsākas. Tāpat tika veidotas distances bērniem un jauniešiem, kur simt metru jānopeld, pieci kilometri jānobrauc ar riteni un viens jānoskrien. Mazajā distancē var pieteikties arī cilvēki, kuri pirmoreiz vēlas izmēģināt triatlonu, kuriem ir nedaudz bail no peldēšanas distances. Pavisam maziem bērniem tikai jāpaskrien pa ūdeni, pēc tam viņi brauc ar “Dip-dap” riteni un skrien. Dažās sacensībās organizatori ir tik radoši, ka bērni tikai ar aukstu ūdeni nomazgā muti un skrien pie riteņa. Sākumā svarīgi radīt sajūtu, ka ir šīs trīs disciplīnas.

Pagājušajā gadā dažādās pilsētās un apdzīvotās vietās sākām organizēt treniņus. Tādi notiek Ventspilī, Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, plānojam arī Liepājā. Latvijā ar triatlonu licencēti un aktīvi nodarbojas aptuveni 500 cilvēku. Bet atklātie treniņi dod iespēju palielināt interesentu loku.

Mani novērojumi rāda, ka cilvēkus visvairāk baida tieši peldēšana.

Jā, lielākais izaicinājums daudziem ir peldēšana, lai gan ir cilvēki, kuri saka: labprāt peldētu un skrietu, bet nepatīk braukt ar riteni. Citi labprāt peldētu un brauktu ar riteni, bet negrib skriet.

Tomēr kāpēc daudziem tieši peldēšana nepatīk? Tas ir fiziski grūtāk vai pietrūkst prasmju?

Peldējumi triatlonā ir saistīti ar brīvo dabu. Daudzi baseinā var nopeldēt desmit reižu no viena gala līdz otram, bet, ja tas pats attālums jāveic ezerā, parādās bažas par savām spējām. Taču jebkuru, kas var nopeldēt simt metru, gribu iedrošināt startēt sacensībās.

Kad palasa par triatlonu, ir skaidrs, ka potenciālos dalībniekus varētu biedēt arī dārgais ekipējums. Vajag spectērpu, velosipēdu, aizsargķiveri, skriešanas apavus... Mana pieredze gan rāda – lai pirmoreiz piedalītos, var iztikt arī ar salasītu ekipējumu.

Ja grib pamēģināt, pilnīgi pietiek ar visparastāko riteni, sporta apaviem un peldbiksēm vai peldkostīmu. Varbūt vienīgi ir vērts iegādāties peldbrilles, lai būtu komfortablāk. Pirmajām pāris reizēm noteikti nav jāiegādājas speciāls dārgs inventārs.

Mēs Latvijā arī rīkojam sacensības duatlonā. Tas nozīmē – skriešana, riteņbraukšana, skriešana. Un tā ir iespēja piedalīties gandrīz jebkuram Latvijas iedzīvotājam.

Kas jāzina par tranzītzonu un pārģērbšanos? Cilvēks iznāk no ūdens slapjš, vai tālāk dodas ar tām pašām slapjajām peldbiksēm?

Jāuzsver, ka triatlons ir ļoti tehnisks un kārtīgs sporta veids. Aizsācēji un organizatori vienmēr rūpējušies, lai tas būtu vizuāli pievilcīgs. Tranzītzonai ir ļoti strikti noteikumi. Par tehniskiem pārkāpumiem var saņemt soda sekundes, kuras sportisti pavada soda izciešanas vietā, ko angliski sauc par penalty box.

Piemēram, ir noteikts, kā jāatstāj drēbes, beidzoties peldēšanai un sākoties velobraukšanai, kurā brīdī sportists drīkst uzvilkt aizsargķiveri, ka nedrīkst skriet ar velocepuri, kas nav aiztaisīta. Iesācēji speciālās kabīnēs, ko sarūpējuši organizatori, peldtērpu var nomainīt pret sausu apģērbu, taču var arī, rūpīgi noslaukoties, turpināt ceļu ar riteni tajā pašā apģērbā, tikai uzvelkot zeķes un sporta apavus. Katrs jau zina savas ķermeņa izjūtas. Kādam varbūt nepatīk būt slapjās drēbēs.

Vēl svarīgi ir tas, ka pēc peldēšanas distances nedrīkst doties tālāk ar kailu augšdaļu. Tas, protams, vairāk attiecas uz puišiem. Pēc velobrauciena riteni noliek tranzītzonā. Kam ir velokurpes, tās nomaina pret skriešanas apaviem un dodas nākamajā distancē. Laiks, ko cilvēki pavada tranzītzonā, var būt no divdesmit sekundēm pieredzējušiem sportistiem līdz pat sešām minūtēm iesācējiem.

Kā fiziski sagatavoties triatlonam?

Noteikti vajag patrenēties. Atkarībā no tā, kas ir vājais punkts, šī disciplīna jāpatrenē vairāk. Ir vērts ieskatīties Latvijas Triatlona federācijas mājaslapā vai “Facebook” kontā, lai noskaidrotu, kur un kad notiek atklātie treniņi. Tur var aizbraukt apskatīties, kā viss notiek, uzdot neskaidros jautājumus.

Kuriem cilvēkiem, kādu vecuma grupu pārstāvjiem nebūtu ieteicams ar to nodarboties?

Vecākais triatlona dalībnieks pagājušajā gadā bija holandietis, kuram ir deviņdesmit viens gads. Viņš, protams, startēja savam vecumam atbilstošā distancē.

Galvenais ieteikums ir tāds pats kā jebkurā sporta veidā un aktivitātē – cilvēkam pašam jāuzņemas atbildība par sevi, savu veselību un jābūt pārliecinātam, ka var disciplīnu veikt. Taču sacensībās vienmēr ir medicīnas personāls, kas var palīdzēt, ja rodas vajadzība. Neieteiktu startēt, ja pēdējos piecus, desmit gadus nekādas fiziskas aktivitātes nav veiktas.

Kad pārtraukt dalību sacensībās, lai neapdraudētu savu veselību?

Aicinu visus vienmēr pārdomāt savu fizisko gatavību startēt sacensībās. Ja cilvēks sāk peldēt un sajūt, ka vairs nevar, vajag izstāties. Arī augsta līmeņa sportisti mēdz nopeldēt vienu apli un saprast, ka tajā dienā fiziskā kondīcija un ķermenis saka – nebūs pareizi turpināt. Ir tādi, kuri nopeld un sāk braukt ar riteni, bet sajūt, ka vairs neveicas. Arī tad izstājas. Cilvēkiem, kas pirmoreiz mēģina dalību garākās distances, pārbaudījums ir pēc riteņbraukšanas sākt skriet. Katrā disciplīnā strādā nedaudz citas muskuļu grupas. Pēc riteņbraukšanas kājas kādu brīdi ir kokainas. Paiet laiks, kamēr to pārvar, un var turpināt skriet.

Kā ar uzturu? Pirms sacensībām droši vien vajag ēst mazāk.

Tas ir specifiski un atkarīgs no katra organisma. Parasti sportisti iepriekšējā dienā ēd makaronus. Ja ir karsts, sacensību laikā ieteicams lietot daudz šķidruma. Var izmantot dažāda veida sporta želejas, kas palīdz uzņemt enerģiju. Arī sāls nepieciešama – to uzņem ar gurķiem, olīvām. Dažkārt garos gabalos cilvēki dzer dzērienus ar paaugstinātu vitamīnu saturu, kas veicina enerģijas apriti.

Riteņbraukšanā vēlams ņemt līdzi ūdens pudeli. Skriešanā parasti organizatori nodrošina dzirdināšanas punktus. Diezgan bieži sportistus lutina ar to, ka trasē pieejami arbūzi, banāni.

Veikalos nopērkamie proteīna un sporta dzērieni būtu ieteicami?

Tos var lietot, tikai katram jāmēģina saprast, ko tieši viņam vajag. Pirms starta nevajadzētu ieiet veikalā un nopirkt pirmo sporta dzērienu, kas atrodams pie kases. Par šiem jautājumiem ieteicams konsultēties ar sporta ārstu vai, ja tas nav pieejams, vismaz ģimenes ārstu. Tāpat katram latvietim tuvākajā radu un draugu lokā parasti ir kāds, kurš nodarbojas ar sportu. Arī šiem cilvēkiem var uzdot jautājumu, kādu dzērienu vai želeju būtu vēlams lietot.

Kāpēc vispār vērts mēģināt nodarboties ar triatlonu? Kādus fiziskos un emocionālos ieguvumus tas dod?

Tas dod pārliecību, ka vari veikt ļoti sarežģītu sporta veidu, kas sastāv no trijām vai pat četrām disciplīnām – peldēšanas, skriešanas, riteņbraukšanas un tranzītzonas. Var izbaudīt to, ka skatītāji un dalībnieki vienmēr ļoti pozitīvi novērtē jebkuru, kurš startē triatlonā. Līdz ar to nešaubīgi publikas un sāncenšu atbalsts ir gan tam, kurš skrien pirmais, gan tam, kurš ir pēdējais. Katrs, kurš veicis vismaz vienu triatlonu, jau ir uzvarētājs!

UZZIŅAI

Triatlons

/ Šī sporta veida aizsākumi meklējami pagājušā gadsimta 20. gadu beigās Francijā. Sacensībās bija ietverta skriešana, riteņbraukšana un peldēšana pāri kanālam.

/ Otrā pasaules kara laikā notika atsevišķas sacensības, bet pēc tam šajā jomā iestājās klusuma periods.

/ Modernais triatlons dzimšanas dienu svin 1974. gada 25. septembrī, kad tika organizētas neoficiālas sacensības. Tajās piedalījās 46 dalībnieki.

/ Olimpiskā distance sastāv no 1,5 kilometru peldējuma, 40 kilometru velobrauciena un 10 kilometru skrējiena. Sprinta distancē 750 metri jāpeld, 20 kilometri jābrauc ar riteni un pieci jāskrien. “Ironman” distance – 3,8 kilometru peldēšana, 180,2 kilometru brauciens ar velosipēdu un noslēgumā – 42,2 kilometru maratona skrējiens.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Katram pa spēkam vismaz viens triatlons

Kategorijas