Prioritāte – pievērsties katram gadījumam individuāli

2020. gada 18. augusts 07:59

Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu reemigrācijas veicināšanai, 2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izveidoja piecu reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīklu, nodrošinot vienu reģionālo koordinatoru katrā plānošanas reģionā. Koordinatori palīdz tautiešiem atgriezties mājās, bet pašvaldībām – atgūt savus iedzīvotājus. Smiltenes novada pašvaldība aktīvi iesaistās reemigrācijas projektā ar mērķi sniegt informatīvu atbalstu, lai veicinātu novadnieku un tautiešu atgriešanos Latvijā un Smiltenes novadā.

“Katram, kas atgriežas uz dzīvi Latvijā vai pārceļas uz citu pilsētu, nākas saskarties ar jautājumiem, kas varbūt ikdienišķā un ierastā vidē nebūtu aktuāli. Reemigrācijas koordinēšanai pašvaldībā nozīmīga loma ir pievērsties katram gadījumam un interesentam individuāli. Katram, kurš interesējas par novada iekšējo klimatu, lietu kārtību, ir sava pieredze un izpratne par notiekošo, tādēļ ir svarīgi, lai atbalsta persona būtu pieejama, saprastu konkrēto vajadzību un spētu ar empātiju izprast jautājuma nozīmīgumu un sniegt nepieciešamo atbalstu,” saka Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Beitika, kura pašvaldībā veic koordinējošos darbus, kas saistīti ar reemigrantiem.
Kopš 2018. gada Smiltenes novada teritorijā apzināti ir atgriezusies aptuveni 51 reemigranta ģimene. 2018. gadā tās bija 18 personas, pērn – 24, bet šajā gadā līdz augustam – deviņas.
“Protams, interesentu ir daudz vairāk un interesējošie jautājumi skar gan izglītības pieejamību bērniem pirmsskolas vai skolas vecumā, dzīvesvietas jautājumus, darba iespējas novadā, bet ne vienmēr reemigrantu ekspektācijas sakrīt ar patieso dzīves realitāti, ko spēj piedāvāt pašvaldība. Smiltenes novads visos šajos jautājumos ir diezgan unikālā situācijā – interesentu ir daudz, bet Smiltenes pilsētas un novada kapacitāte vienkārši nepieļauj lielu iedzīvotāju pieplūdumu. Arī turpmāk daudz jāstrādā pie dzīvojamā fonda attīstības veicināšanas, izglītības pieejamības jautājumiem bērnudārzos, kā arī jārada vēl dinamiskāka un attīstītāka uzņēmējdarbības vide, lai kvalificētiem un izglītotiem speciālistiem būtu, kur sevi pierādīt,” stāsta Smiltenes novada pašvaldības speciāliste.
L. Beitikas kā koordinatora uzdevums ir reemigrantiem ieteikt speciālistus, pie kā vērsties, konsultēt, meklēt atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem – darboties kā vidutājam, lai palīdzētu koordinēt sadarbību ar iestāžu speciālistiem un rastu atbildes uz visām neskaidrībām bez pastarpinātas un sarežģītas komunikācijas ķēdes.
“Reemigrācijas procesu sekmēšana pašvaldībā nav tikai koordinatora entuziastiska darbība, bet tā sevī ietver visas pašvaldības pārstāvētās nozares, attīstības plānus un darbojošās iestādes, tādēļ bez kopējas sadarbošanās nevar iedomāties atbalsta sniegšanu reemigrantiem. Smiltenes novads vēl ir tikai pašā ceļa sākumā reemigrācijas procesu virzībai, bet tas noteikti ir jautājums, kas ir un būs aktuāls pašvaldības darāmo darbu sarakstā,” saka L. Beitika.
Konkursā “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” ietverto aktivitāšu īstenošanai, kas vērstas uz reemigrācijas sekmēšanu, Smiltenes novada domei tika piešķirts finansējums desmit tūkstošu eiro apmērā. Konkursa atbalsta finansējums paredzēts virknei aktivitāšu, tostarp video stāstu “Nāc dzīvot Smiltenes novadā!” veidošanai; atbalstam mācību materiālu iegādei un izstrādei, lai veicinātu valodas apguvi reemigrantu ģimeņu bērniem Smiltenes novada izglītības iestādēs.

Aizbrauca nopelnīt autovadītāja apliecībai
Ik gadu no Latvijas emigrē vairāki tūkstoši cilvēku. Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam. Šajā periodā uz Angliju aizbrauca arī smilteniete Dana Sīpola. Viņa pēc Smiltenes tehnikuma absolvēšanas nolēma aizlidot pie draudzenes, lai Anglijā nopelnītu naudu autovadītāja apliecībai, ko plānoja iegūt Latvijā. Notika citādāk.

“Nebiju domājusi, ka tur palikšu un dzīvošu ikdienā. Joprojām man nav tiesību, bet jau ir piektais gads Anglijā,” smejas Dana. Jaunās sievietes darbs saistīts ar salātu pakošanu, ko tālāk piegādā pārtikas veikaliem. Pirmajos tur pavadītajos gados bieži pie sevis noteikusi – ko gan viņa iesāks Latvijā, ja labi var nopelnīt Anglijā. Lielu lomu tolaik spēlēja fakts, ka iepriekš Smiltenē Dana dzīvoja pie mammas, bet aizbraucot sāka pelnīt pati un kļuva patstāvīga. Aizbraukusi Dana ātri vien nostiprināja savas angļu valodas zināšanas, par ko pati ir gandarīta.
Tad iepazinās ar angļu puisi, kurš kļuva par latvietes partneri. Pirms nepilniem diviem gadiem piedzima abu meitiņa. “Kad dzima meitiņa, ar dzemdībām un uzturēšanos slimnīcā saistītos izdevumus sedza valsts. Joprojām dažādas veselības pārbaudes un recepšu zāles ir bez maksas. Tu aizej uz aptieku, parādi recepti un saņem bez maksas. Tas ir liels atspaids. Atšķirībā no Latvijas, Anglijā bērnu kopšanas atvaļinājums ir vien deviņus mēnešus, pēc tam jāatgriežas darbā. Labi, ka darba grafiku varu pielāgot ģimenes vajadzībām, jo nevēlējāmies, lai mūsu mazajam bērniņam tik agri būtu auklīte. Tāpēc es strādāju tad, kad manam partnerim ir brīvdiena, lai viņš var pieskatīt mūsu bērnu,” intervijā stāsta Dana.
Viņa secinājusi, ka dzīvei svešumā ir savi plusi un mīnusi. Anglijā labklājība ir lielāka, taču maldīgi domāt, ka tur strādājošie latvieši peldas naudā. Tā gluži nav. “Agrāk, dzīvojot pie mammas un nemaksājot ikdienas rēķinus, pat iedomāties nevarēju, ka Latvijā daudzi cilvēki katru mēnesi regulārajos rēķinos un maksājumos atdod pusi vai pat vairāk no savas ikmēneša algas. Šeit mēs nedzīvojam gluži no algas līdz algai. Ikmēneša rēķini nav mazi, taču izdodas arī iekrāt. Brīvības sajūta ir lielāka,” atzīst Dana.
Latvija jaunajai māmiņai ir ļoti mīļa, un nereti viņa sailgojas pēc dzimtenes, jo te dzīvo viņas mamma un māsa. “Anglijā šobrīd ikdiena sastāv no darba un mājas dzīves. Latvijā tomēr bija kaut kas vairāk, jo tur uzaugu. Pagājušajā gadā vēl biju bērna kopšanas atvaļinājumā, tāpēc varēju atļauties Latvijā pavadīt trīs mēnešus, šovasar esmu uz piecām nedēļām. Septembra sākumā atgriezīšos Anglijā, bet pagaidām veltām laiku atpūtai. Pagājušajā gadā uz Latviju bija atbraucis arī draugs. Esam abi vairākkārt apsprieduši jautājumu par dzīvošanu Latvijā. Viņam Latvija šķiet ļoti skaista, taču ar mazākām peļņas iespējām. Arī valodas nezināšana radītu šķēršļus. Neviens nezinām, kas notiks pēc gada vai pieciem, bet pagaidām Latvijā pietiek ar brīvdienām,” atzīst latviete.

Par mediju projekta raksta saturu atbild laikraksts “Ziemeļlatvija”.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Prioritāte – pievērsties katram gadījumam individuāli

Kategorijas