Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tā viņi dzīvo – viesojamies “Bangās”

Sandra Pētersone

2020. gada 18. augusts 07:59

4004
Tā viņi dzīvo – viesojamies “Bangās”

Nesen sociālā tīmekļa vietnē “Facebook” ievēroju fotogaleriju ar nosaukumu “Tā mēs dzīvojam” ar ieskatu kādā lauku sētā. Tas piesaistīja uzmanību. Vienā fotogrāfijā ieraudzīju pazīstamu skatu – vienu no Smiltenes ielu tirdziņa galdiem ar bagātīgu produkcijas piedāvājumu.

Kaut arī man dārzā izaug viss, ko vajag, izņemot ķiplokus un zemenes, Smiltenes tirdziņa pārdevēji ir zināmi, tāpēc ar interesi sāku pētīt visas galerijas bildes, lai redzētu, kāda tad uz vietas izskatās šī saimniecība, kas ar savu ražo baro smilteniešus.

Ar Ulmaņlaika ābelēm
mantojumā
Citi galerijas skatītāji nebija skopojušies ar komentāriem, izsakot prieku par skaisto lauku sētu,  savukārt zinātāji vēl bija pierakstījuši saimniekiem spēka un izturības vēlējumu ar piebildi, ka visā šajā skaistumā ir ielikts daudz pūļu, pacietības un laika.
Nospriedu, ka tas jāredz savām acīm un jāparāda arī mūsu lasītājiem, un sāku meklēt saimniekus.  Izrādās, šī sakoptā lauku sēta (piemājas saimniecība “Bangas”) ar savām puķu dobēm, sakņu dārziem, kartupeļu laukiem, vistām, gaili, pīlēm un siena gubām atrodas vien “rokas stiepiena” attālumā no Smiltenes, – skatoties pāri laukiem, tā redzama ikvienam, kurš apmeklē veikalus “Mājai, dārzam, atpūtai” un “Labais” .
Proti, tur aiz laukiem jau ir Smiltenes pagasta Grotūzis, kur tad arī “Jātnieku” mājās un piemājas saimniecībā “Bangas” saimnieko dzīvesbiedri Ineta Liepiņa un Andis Aļļēns, un Anda mamma Velga. Braucot cauri Grotūzim, saimniecību nevar redzēt, – vispirms ir jānogriežas uz servitūta ceļa, un tikai tad braucējs nonāk sakoptā lauku sētā ar karoga mastu un lielu dīķi centrā.
Šai mājvietai ir sena vēsture. Andis Aļļēns zina stāstīt, ka garā vienstāva dzīvojamā ēka uzcelta 1888. gadā kā Grotūža muižas kalpu ēka. Vienu ēkas pusi Andis nopircis 1978. gadā, pūrā saņemot   tur agrāk dzīvojošo cilvēku darba augļus – milzīgu hortenzijas krūmu un pirmās Latvijas brīvvalsts laikā stādītas ābeles – ‘Balto dzidro’ un ‘Sīpoliņu’. Anda mammas koptajā puķu dārzā pie mājas aug arī dievkociņš un mirte – latviešu dārza klasika –, kopā ar vecajiem augļu kokiem piešķirot šai vietai vēstures šarmu.

Sastrādātām rokām,
bet laimīgi
Tagadējie “Jātnieku” saimnieki Smiltenes pievārtē izveidojuši idillisku lauku sētu, kas viņiem ir arī ienākumu avots, pārdodot pašu saimniecībā audzētus dārzeņus, ogas un kartupeļus, taču ikviens, kuram nav sveši dārza darbi, zina par šo idilli maksāto cenu. Saimnieku rokas ir sastrādātas, vasaras sezona aizjoņo darba steigā un laika trūkumā. Vien retu reizi sanāk vēlu vakarā aizbraukt uz Niedrāju nopeldēties, stāsta Ineta un Andis. Taču viņi par to nežēlojas. Tomātu un gurķu siltumnīcām, kartupeļu laukiem, sīpolu, ķiploku, cūku pupu, zirņu, biešu, burkānu, kāpostu, kabaču vagām, puķu dobēm, aveņu stādījumiem, ķiršu un ābolu lasīšanai atdotais laiks un darbs ir viņu labprātīga izvēle. Tāpat arī asaras, ko, piemēram, šopavasar lējuši visi, kad siltumnīcā aukstā pavasara dēļ nonīkuši 300 gurķu stādi, kuriem tūlīt būtu bijis jāražo. Nācies sēt jaunus.
“90. gados man bija pašam sava firma un veikals “Sāts” Strenčos,” stāsta Andis, “bet radās problēmas ar veselību un uz vairākiem gadiem atgāju malā no uzņēmējdarbības. Ilgi domāju, ko darīt tālāk, līdz 2007. gadā 20 vagās iestādīju kartupeļus, izaudzēju un rudenī pārdevu tirgū. Iepatikās. Tā tas viss no 20 vagām aizgājis uz aptuveni 4,5 hektāriem, zālājus ieskaitot.”
Anda dzīvesbiedre Ineta, pēc profesijas pavāre, ir dzimusi vijciemiete, uzaugusi savu vecāku mežsargu mājās pie Gaujas, kur, kā pati teic, viņai jau šūpulī ielikta mīlestība pret lauku darbiem. Sākot dzīvot “Jātniekos”, šī mīlestība tikai dubultojusies.
“Tas ir darbs priekš sevis, tu tajā ieguldi visu savu dvēseli un redzi rezultātu. Tā mēs te dzīvojam. Un te, “Jātniekos”, ir skaisti. Ir klusums un miers. Var dzirdēt sienāžus čīgājam un lakstīgalas pogojam lauka otrā pusē, krūmos, aiz kuriem kādreiz atradās vecā Smiltenes dzelzceļa sliedes,” stāsta Ineta.
Tagad “Jātniekos” jau jūtama rudens tuvošanās. Ķiploki un sīpoli ir noņemti un kaltējas šķūnī.  Sākusies kartupeļu rakšana. Dārzā uzziedējušas asteres un gladiolas. Ābeļu zaros briest āboli. Līdz saimniecības “ieziemošanai” gan vēl ir lērums darbu priekšā, tāpat kā citās lauku sētās.