Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Skaisti augi, bet indīgi!

Viktorija Slavinska-Kostigova

2020. gada 17. augusts 14:52

1907
Skaisti augi, bet indīgi!

Jau no bērnības mēs tiekam mācīti, ka puķi vai augu, ko nepazīstam, labāk neaiztikt. Lai saindētos ar indīgu augu, tas pat nav vienmēr jānogaršo, reizēm pietiek ar tā noplūkšanu. Visbiežāk cilvēki saindējas aiz nezināšanas ar augiem, kuri vizuāli atgādina citus pazīstamus augus. Baisi un biedējoši ir arī zināmie gadījumi, kad kara laikā bada apstākļos upmalā izskalotus indīgā velnarutka sakneņus smaržas dēļ noturēja par pētersīļiem. Šie gadījumi beidzās letāli. Lai izvairītos no saindēšanās, nedrīkst košļāt un ēst nepazīstamu augu lapas, saknes un augļus. Īpaši tas attiecas uz košiem, sulīgiem augļiem, kas atgādina ēdamas ogas (zalktene, čūskoga, kreimene jeb maijpuķīte, krauklene u.c.). Saskarsmē ar indīgajiem augiem var rasties apdegumi, sirdsdarbības traucējumi, vemšana un vissmagākajos gadījumos – pat nāve. Tas, kā cilvēka organisms reaģē uz indīgo vielu iedarbību, ir atkarīgs gan no organisma stāvokļa, jutības, vielas koncentrācijas un mijiedarbības ar citām vielām. Izrādās, ka vielu saturs augos var mainīties dažādos gadalaikos un ir atkarīgs no dažādiem klimata faktoriem -  temperatūras, nokrišņu daudzuma, mēslojuma un citiem.

Īpaši jāmāca bērnus

Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Lauma Miķelsone, skaidrojot būtiskāko par Latvijas indīgajiem augiem, uzsver, ka īpaši jāmāca ir bērni. “Bērnus iemācīt izturēties ar sapratni dabā var tikai vecāki. Ir jāstāsta, jārāda, ko var, ko nevar aiztikt. Jāpieskata, lai neapēd kādu vilinošu indīgu ogu. Bērniem dziļi prātā iespiežas redzētais filmās. Pie mums uz muzeju nereti nāk skolēnu grupas, kuras redzējušas filmu “Melānijas hronika”, kur bērni noindējas ar velnarutka sakneni. Arī pie mums uz Dabas muzeju tiek aicinātas gan ģimenes, gan skolēnu grupas iepazīt indīgos augos. Piedāvājam gan ekskursiju ekspozīcijā “Latvijas augi un sēnes”, stāstot par Latvijas floru, gan dažāda veida nodarbības, kur stāstām arī par indīgajiem augiem,” plašāk stāsta L.Miķelsone.

Dabas muzejs piedāvā īpašu ceļvedi “Latvijas indīgie augi”, kurā iekļauti augi, kas visbiežāk raisa interesi iedzīvotājos. “Par tiem esam saņēmuši visvairāk jautājumu no muzeja apmeklētājiem. Nereti indīgie augi ir izmērā lieli vai ar krāšņiem ziediem un augļiem. Tie pievilina daudzus interesentus,” skaidro nodaļas vadītāja.

Viņas ieteikums ir - pēc došanās dabā noteikti jānomazgā rokas gan pieaugušajiem, gan bērniem. Protams, tas nenozīmē, ka uzreiz iestāsies nāve, ja ar netīrām rokām pieskarsies sejai, vai apēdīs sviestmaizi. Jutīgākiem cilvēkiem mutes apvidū var veidoties apsārtums, parādīties izsitumi, čūliņas vai citas pazīmes, kas liecina par vieglu saindēšanos.

Deviņi indīgie augi, kurus būtu jāzina

1. Indīgais velnarutks

Par indīgāko savvaļā sastopamo augu Latvijā uzskata indīgo velnarutku. To var atrast visā Latvijas teritorijā, galvenokārt purvainās ūdenskrātuvju krastmalās un pārmitrās vietās - grāvjos un ezeru krastos. Tas ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs. Īpaši indīgs ir velnarutka baltais saknenis ar maldinoši patīkamo garšu un pētersīļu aromātu. Velnarutka saknenis ir tik indīgs, ka vien ar 100 gramiem sakneņa ir iespējams nogalināt govi. Saindēšanās pazīmes parādās pēc 15-90 minūtēm. Galvenās pazīmes, kas liecina, ka notikusi saindēšanās, ir slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, siekalošanās, ādas apsārtums, reibonis, krampji un bezsamaņa. Tam seko elpošanas traucējumi un 10–14 stundu laikā var iestāties nāve.

2. Parastā zalktene

Aug ēnainos mežos auglīgās augsnēs. Arī šis augs īpaši bīstams ir  bērniem, jo pat pēc 2-3 ogu apēšanas var iestāties nāve. Auga sula rada stipru ādas un gļotādas iekaisumu, bet, ja košļā auga zarus, var izkrist zobi. Ēdot oga

3. Parastais velnābols

Aug gar dzelzceļiem, nezālienēs, izgāztuvēs. Šis augs ir īpaši bīstams bērniem, jo var būt pat nāvējošas dažas auga sēklas vai lapas. Pirmās pazīmes par saindēšanos ir  karstuma sajūta, miegainība, paplašinātas acu zīlītes, halucinācijas. Pazīmes novērojamas 2-6 stundas pēc apēšanas.

4. Parastā kreimene

Saukta arī par maijpuķīti. Aug mežos un krūmājos. Sastopama arī dārzos, un jāatceras, ka arī kultivētās maijpuķītes ir indīgas. Svarīgi zināt, ka viss augs ir indīgs. Inde saglabājas pat ūdenī, kurā turēti griezti maijpuķīšu ziedi, tāpēc īpaši uzmanīgiem jābūt, ja tuvumā ir mazi bērni. Saindēties var arī mājdzīvnieki, ja dzer ūdeni no vāzēm. Saindēšanās izpaužas kā nelabums, vemšana, sāpes vēderā un caureja. Smagākos gadījumos var būt sirdsdarbības traucējumi.

5. Purva vaivariņš

Aug sūnu purvos, purvainos mežos. Mazās devās vaivariņi iedarbojas uzbudinoši, bet lielās devās paralizē centrālo nervu sistēmu. Saindējoties rodas vemšana, caureja, muskuļu un locītavu sāpes, nejūtība, miegainība, krampji. Karstās vasaras dienās uzturoties vietās, kur zied vaivariņi, var sākties galvassāpes, reiboņi, slikta dūša, vemšana.

6. Bebrukārkliņš

Aug mitrās vietās, krūmājos, grāvju un purvu malās, ūdenstilpju piekrastē. Saindēšanās pazīmes parādās pēc vismaz 10 ogu apēšanas. Tā izraisa pastiprinātu jutību, miegainību, elpošanas traucējumus, rīkles kairinājumu. Lielākas devas izraisa vemšanu un caureju, pat nāvi.

7. Četrlapu čūskoga

Aug lapkoku un egļu mežos. Indīgas visas auga daļas, bet īpaši - lapas un ogas. Saindēšanās izpaužas kā vemšana, caureja, sāpes vēderā. Novērojama arī acu zīlīšu sašaurināšanās, sausuma sajūta rīklē, sirdsdarbības, elpošanas un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.

8. Vārpainā krauklene

Aug ēnainos un jauktos mežos, kā arī krūmājos, upju ielejās, auglīgās augsnēs. Visas auga daļas ir indīgas. Ogas izraisa ādas apsārtumu un čūlu veidošanos. Ogas apēdot, rodas kuņģa un zarnu trakta iekaisums, apgrūtināta elpošana.

9. Lielā strutene

Aug cilvēku mītņu tuvumā, dārzos, nezālienēs, krūmājos, mežos. Tautas ārstniecībā lielās strutenes sulu lieto kārpu nodzīšanai, bet tā dažkārt var izraisīt ādas iekaisumu. Senāk struteņu lapas kaltēja un lietoja pret dažādām iekšķīgām kaitēm, pielietojums ir ļoti plašs. Lietojot struteņu tēju, var notikt saindēšanās, kas izpaužas kā slikta dūša, vemšana, asiņaina caureja. Mutē un rīklē augs var izraisīt dedzināšanu un čūlu veidošanos. Smagos saindēšanās gadījumos var būt nervu sistēmas paralīze un pat nāve.