Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kā mēs braucām “Mazo muižu” lūkoties

Līga Orleana

2020. gada 21. augusts 09:34

929
Kā mēs braucām “Mazo muižu” lūkoties

Katru gadu vasarā meitas gaida manu atvaļinājumu, kad mēs dodamies lielos vai mazos ceļojumos. Arī šogad katrai atvaļinājuma dienai rūpīgi ieplānojām galamērķi. Pateicoties manai kursa biedrenei Laurai no studiju laikiem, kura dzīvo Pilsrundālē, mūsu šī gada lielie plāni bija Zemgales pusē, lai būtu iespējams satikt arī viņu. Laura ieteica meitenes aizvest uz “Mazo muižu”, viņām tur noteikti patikšot.
Tad nu mēs arī braucām lūkoties, kas ir “Mazā muiža”, kura atrodas Bauskas pusē pie pašas Lietuvas robežas netālu no bijušā Grenctāles kontrolpunkta.
“Mazā muiža” izveidota bijušās muižas klēts ēkā, kas atjaunota pašu spēkiem un nu izskatās kā maza pasaku muiža. Pirms devāmies uz muižu, zinājām, ka iepriekš ir jāsazinās ar īpašniekiem un jāpiesaka savs apmeklējums. Mūs sagaidīja “Mazās muižas” saimniece Elīna, kura iepazīstināja ar ekspozīciju un pastāstīja, kā radās šāda izstāde.
“Mazajā muižā” mēs aplūkojām  vēsturiskos tērpus un tā laika aksesuārus, kādi tie bija 18. un 19. gadsimta ļaudīm, uzzinājām par modes tendencēm, uzvedības prasībām un pieklājības manierēm, kā arī tā laika stila ikonām un modes noteicējiem. Izstādē ir apskatāmi precīzi atdarināti vēsturiskie tērpi, kas ir pašu šūti, veicot rūpīgu izpēti un pēc tā laika attēliem, kā arī dažādi modes priekšmeti un aksesuāri.
Elīna stāstīja, ka viss sācies ar vēsturisko tērpu šūšanu Rundāles pils pasākumiem, tematiskajiem uzvedumiem un ekskursijām, kā rezultātā tika radīta “Mazā muiža” un tās izstāde ar vēsturiskajām liecībām par 18. un 19. gadsimta modi.
Visiespaidīgākā apmeklējuma daļa bija vēsturisko tērpu pielaikošana un iejušanās senatnes dāmu tēlos. Katrai no mums saimniece rūpīgi izmeklēja tērpu, palīdzēja uzvilkt korsetes un kleitas ar iespaidīgi polsterētiem svārkiem, piemeklēja un uzlika galveno “rotu” – parūku.
Manas meitas bija sajūsmā! Tas bija redzams viņu sejās un dzirdams smieklos. Nenoliegšu, ka arī es sajutos kā īsta princese. Būsim godīgas – katra meitene reiz vēlas būt princese.
Vecākā meita pēc tam atzina, ka būt princesei ir grūti, jo korsete ir tik neērta, kurpes spiež, frizūras vispār nevar noturēt uz galvas un uzvesties arī visu laiku jāmāk. Viņa piebilda, ka tagad dzīvot ir vislabāk, bet, lai to saprastu, bija jāizdzīvo šis princesīšu brīdis.
Ir arī tērpi kungiem, ko var uzlaikot. Mūsu ģimenes galva tomēr neizmantoja iespēju iejusties prinča tēlā un palika pie mūsdienīgā fotogrāfa lomas.
Mums katras ekskursijas mērķis ir izzināt ko jaunu un gūt kādu noderīgu atziņu. Mājās ir Latvijas karte ar piespraudītēm, lai zinātu, kur esam bijuši un kādi ir mūsu nākamie plāni. Bērnu zinātkāre ir milzīga, vēlme izzināt jauno un noskaidrot nezināmo ir patiesa, vien mums kā vecākiem pareizi jāsaplāno laiks, lai piepildītu un veicinātu to.