Darbu dara, kā pagadās

2020. gada 21. augusts 10:30

680

Godīgi sakot, mani tracina cilvēki, kuri, aizbildinoties ar mazu algu, uzticētos darba pienākumus veic, kā pagadās. Pēdējā laikā arvien biežāk, veicot savus žurnālistes darba pienākumus un vācot informāciju par notikumiem, nākas klausīties amatpersonu žēlošanos, ka gandrīz vai neiespējami atrast uzticamus darbiniekus, kuri nehaltūrē, bet strādā. Protams, darbinieki grib saņemt pēc iespējas lielāku algu, jo jāmaksā ikmēneša rēķini, jāskolo bērni un jāpaēdina ģimene. Ja pēc tam vēl atliek līdzekļi, kurus var tērēt apģērba un apavu iegādei, atpūtai, izklaidei un ceļojumiem, tad tas ir labi! Taču visbiežāk šīs opcijas novirzās otrajā plānā, jo, kā saka, dzīve nav rožu dārzs. Mana visstingrākā pārliecība ir tāda – ja esi piekritis strādāt kādu darbu, tad veic to pēc labākās sirdsapziņas, lai pašam prieks un nebūtu kauns. To, ka šovasar kaut kas nav kārtībā ar šīm lietām, sapratu, staigājot pa Valku un ievērojot, cik nekārtīgi pilsētas teritorijā tiek pļauta zāle. Pēc principa – kur priekšniecība neredz, tur nepļaujam. Teiksiet, ka esmu viens kašķīgs cilvēks? Bet ne jau es viena esmu tik vērīga! Ticiet man, tādu ir daudz, jo ikreiz, satiekoties ar paziņām, tiek apspriesta šī tēma.

Arī veikalu pārdevējiem nav lielu algu, bet ir jāstrādā garas darba stundas. Varu tikai iedomāties, kas notiktu, ja pārdevēji sabuntotos un neapkalpotu pircējus. Ir taču patīkami iepirkties veikalos, kur pārdevēji ir kā saulītes – laipni un pretimnākoši. Laipns pārdevējs ir veikala vizītkarte. Paši zinām, cik viegli un ātri nelaipns pārdevējs var sabojāt omu, kad pēc garas darba dienas nākas iepirkties veikalā. Šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, bet, ja cilvēks ir izvēlējies strādāt vienu vai otru darbu, tad uzticētie darba pienākumi ir jāveic pēc labākās sirdsapziņas. Protams, var neveikties, bet tāpēc jau cilvēkam ir galva uz pleciem, lai mācītos. To stāstu arī savai jaunajai paaudzei, uzsverot, ka neviens darba devējs par skaistām acīm un garām kājām algu nemaksā. Tā ir jānopelna ar darbu. Iespējams, tagad moralizēšu, bet ir daļa jauniešu, kuri uzskata, ka par darbu vasarā pelnījuši kosmisku samaksu. Stāstu, ka ikviens paša nopelnīts eiro ir zelta vērts, jo to var tērēt pēc saviem ieskatiem, neprasot vecākiem atļauju. Turklāt ikviena darba pieredze ir bonuss personības attīstībā un izaugsmē.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Darbu dara, kā pagadās

Kategorijas