Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenes novadā taka ar gārni bonusā

Sandra Pētersone

2020. gada 31. augusts 07:40

253
Smiltenes novadā taka ar gārni bonusā

Var gadīties arī tā, ka cilvēks ārzemes apceļo bieži, bet uz visiem savā novadā esošajiem tūrisma apskates objektiem nav bijis. Uz mani  neattiecas teikuma pirmā daļa par ārzemēm, bet Smiltenes novadā arī man ir vēl ko skatīt un atklāt, un, kad tas noticis, pabrīnīties pašai par sevi, kāpēc agrāk neesmu bijusi tik interesantā, pozitīvas emocijas sniedzošā vietā tuvu mājām.

Jaunākais patīkamais atklājums pašai priekš sevis man ir aktīvās atpūtas taka apkārt Bilskas ezeram, ko es gan drīzāk dēvētu par dabas taku. Ja patīk daba, tad tā ir ļoti laba vieta relaksācijai. Apkārt gandrīz visam ezeram (taču ne visam) ainaviski skaistā teritorijā ir izbūvēta koka laipa. Ej un priecājies! Vienā pusē ezera krasts ar garām niedrēm, vilkvālītēm un citiem ūdens tuvumu mīlošiem augiem, otrā pusē – priežu mežs, bet, manuprāt, visskaistāk ir ezera tālākajā galā. Tur taka jau ved pa sūnekli, kurā aug mazas priedītes un dzērvenes. Dažviet lielas ogas sārtojas pat takas malā, ja būtu gatavas, gan jau kāds sen būtu nolasījis. Šajā vietā pat nedaudz rodas sajūta, ka esi Ķemeru purvā, – tāds pats sūnu purva skaistums un smarža. 

Starp citu, ja uz takas nesastapsiet nevienu cilvēku, tāpat pilnīgi vieni pie Bilskas ezera nebūsit, un tas ir vēl viens šās vietas pluss, lai vērotu putnus un citu radību. Ezerā dzīvo baltais gārnis, no takas dēļu spraugām ārā izlien mazas ķirzaciņas, kaut kur tuvumā mītot arī čūskas (gārni un ķirzaku redzēju, čūsku gan ne, bet kaut kādu čaboņu krūmos dzirdēju). 

Ja piekūst kājas un gribas pasēdēt un papriecāties par ainavu, ik pa gabalam Bilskas ezerā izbūvētas pontonlaipas ar koka soliem uz tām, bet viens sols krastā ir iekārts ķēdēs – sēdi ar skatu uz ezeru un šūpojies!

Smiltenes novadā ir vēl citas skaistas vietas. Labs galamērķis atpūtas dabā cienītājiem ir, piemēram, “Trīssaliņas” Grundzāles pagastā vai Lizdoles ezers Launkalnes pagastā un netālu no tā esošais “Ezerleju” mini zoodārzs. Diemžēl šovasar vīlos vēl vienā manā favorītē – Palsmanes dabas izziņas un piedzīvojumu takā gar Palsas upi. Pēc pāris gadu pārtraukuma šovasar jūlija vidū atkal aizbraucām uz šo vietu, taču tā vairs nav tāda kā agrāk. Skumji, bet taka izskatās nolaista. Vairs nav visu koka skulptūru, bet esošās ir laikazoba apgrauztas. Trošu ceļš pāri Palsas upei ir bojāts. Kopumā taka ir zaudējusi savu pievilcīgo auru, kas tai piemita agrāk. Vairs pat negribējās iet līdz takas galam, un pusceļā griezāmies atpakaļ. Zinot, ka palsmanieši ir čakli un enerģiski cilvēki, jācer, ka šis takas panīkums ir īslaicīgs un kāds tai atkal atdos bijušo skaistumu un jaunas koka skulptūras, par ko priecāties lieliem un maziem. Protams, ikviena objekta uzturēšana prasa līdzekļus, taču, manuprāt, šādas dabas takas savā ziņā ir arī pagastu prestiža jeb lepnuma jautājums un bagātība, kurā dalīties ar viesiem.