Padomu pūralāde

Lai dīķī spoguļotos debesis
Jebkura ūdenstilpne, ja to nekopj, ar laiku aizaug. Kā kopt un tīrīt piemājas dīķi?
Vasara un rudens ir īstais laiks, kad veikt ūdenszāļu izpļaušanu. Ja dīķa platība ir liela vai to ir daudz, iespējams, ir vērts apsvērt speciālās pļaušanas tehnikas iegādi vai nomu. Daudzi ir izmēģinājuši un atzinuši par labu esam dabiskos “pļāvējus” – baltos amūrus vai platpierus: vienām zivīm garšo cietie, otrām – mīkstie ūdensaugi.
Diemžēl, ja dīķītis mazs, ēdelīgās zivis nebūs īstais risinājums – tām vienkārši aptrūksies barības. Tad jātiek galā paša spēkiem – mehāniski. Talkā var ņemt smagu ķēdi, zarainu bomi vai grābekli, kuru velk pa grunti – šādā veidā var mēģināt zāles izraustīt un aizvilkt līdz krastam, kur izķeselē laukā. Ja zāle tiks atstāta ūdenī vai pie krasta, dīķī veidosies dūņas. Arī koku tuvums veicina ūdenstilpes piesārņojumu, lapām ūdenī pūstot.
Pļaujot der atcerēties – ja ūdenszāles nav iespējams izravēt, tās jāizpļauj maksimāli tuvu saknēm. Turklāt tas jādara vismaz reizi gadā – nevienam augam nepatīk regulāra pļaušana.
Vēl citi atzīst, ka uzturēt dīķi tīru palīdzējusi tikai ūdens nolaišana/izsūknēšana un zāļu un dūņu norakšana.
Veikalos ir pieejama arī dažāda ķīmija, tomēr speciālisti
to lietot neiesaka, sevišķi, ja dīķī mīt zivis un paši to izmantojat peldēm.
Kāpēc ir svarīgi elpot?
Liekas visai neloģisks jautājums, vai ne? Bet atcerieties, ka elpošana nav nepieciešama tikai mūsu fizioloģiskai funkcionēšanai. Svarīgi ir elpot pareizi, kā arī regulāri veikt elpošanas vingrinājumus.
Pareiza elpošana kopumā var samazināt muskuļu spriedzi un sāpes, veicinot relaksāciju, uzlabot asinsriti un gāzu apmaiņu ķermenī, samazināt pulsa biežumu un asinsspiedienu, palēnināt vielmaiņu, uzlabot imunitāti. Pareiza elpošana var pat koriģēt stāju. Neskaitāmi pētījumi ir pierādījuši, ka elpošanas vingrinājumi, it sevišķi dziļā elpošana (ar vēderu), arī ievērojami samazina stresa līmeni ķermenī.
Skaitļi liecina: nepareizi elpojot, cilvēki izmanto parasti tikai 30% no plaušu tilpuma, 70% paliek neizmantoti. Jo kvalitatīvāka ir ieelpa un pilnvērtīgāka izelpa, jo labāka ir organisma apgāde ar skābekli un ogļskābās gāzes izvadīšana no tā. Pareiza attiecība starp ieelpas un izelpas garumu ir 1:2, proti, izelpai jābūt divas reizes garākai.
Veicot elpošanas vingrinājumus, jārēķinās, ka var parādīties neliels reibonis – tas ir normāli, jo ikdienā ķermenis nav pieradis pie tik liela skābekļa daudzuma asinīs. Ja pacietīgi turpināsiet iesāktos vingrinājumus, nepatīkamās sajūtas pāries. Ērtāk vingrojumus veikt sēdus vai guļus stāvoklī, tādējādi atbrīvojot ķermeni.
Nepelnīti nenovērtētā ērkšķoga
Vērtējot pēc piedāvājuma veikalos un tirgos, šķiet, ka starp tradicionāli latviskām ogām sērdienītes lomā iekļuvusi ērkšķoga. Taču arī tā ir ļoti vērtīga.
Ērkšķogām ir augsta uzturvērtība – to sastāvā ir šķiedrvielas (jo biezāka miza un vairāk sēkliņu, jo vairāk šķiedrvielu), B grupas, C un E vitamīni, kā arī folijskābe, karotīns, vara sāļi, kālijs, fosfors, dzelzs, mangāns, cinks un citas minerālvielas.
Ērkšķogas satur arī vērtīgos antioksidantus, kas palīdz cīņā pret vēzi, novecošanu, iekaisumu un neiroloģiskām problēmām. Ērkšķogu sulu iesaka lietot aknu un zarnu slimību ārstēšanai, bet ērkšķogu lapu tēja palīdz novērst menstruālā cikla traucējumus.
Pirms ogas ir pilnīgi nogatavojušās un vēl ir cietas, tās ir izcils pektīna avots un palīdz attīrīt, atjaunot organismu, kā arī sekmē vielmaiņas procesus. Tādējādi tās ieteicamas pret aptaukošanos.
Augstā uzturvērtība gan nenozīmē, ka ogas var ēst bez mēra. Jāatceras, ka tajās ir arī fruktoze, kas lielos apjomos var kaitēt organismam. Turklāt, ja ogas vēl nav nogatavojušās vai tiek apēstas daudz par daudz, noslogojam gremošanas sistēmu, kā rezultātā var rasties problēmas ar vēdera izeju.
Ērkšķainās ogas var izmantot arī skaistumkopšanā – saspiestu ogu putriņa, uzklāta uz sejas, lieliski pabaros ādu.
Ievārījumos šīs ogas labi “draudzējas” ar banāniem, apelsīniem, citroniem un āboliem.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19