Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ar praktiskām nodarbībām Valkā izglīto nākamos vēlētājus

Inga Karpova

2020. gada 4. septembris 16:29

465
Ar praktiskām nodarbībām Valkā izglīto nākamos vēlētājus

Lai rosinātu skolas jauniešus ar atbildību piedalīties nākamgad gaidāmajās Latvijas pašvaldību vēlēšanās, trešdien Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā projekta “Es arī varu un zinu!” ietvaros notika pirmās teorētiskās un praktiskās nodarbības.

Projektā iesaistīti galvenokārt 11. un 12. klašu skolēni, kuriem līdz 2021. gada jūnijam apritēs 18 gadi, un viņi būs tiesīgi doties pie vēlēšanu urnām atdot balsi par kādu no politisko partiju deputātu kandidātu sarakstiem. 

Uzsākot teorētiskās nodarbības, projekta idejas autores un īstenotājas – skolotājas Vineta Skutāne un Līga Lāce-Jeruma – aicināja dažos vārdos uzrakstīt, kas ir pašvaldība. Īsumā savelkot pirmajā dienā gūtās atziņas, skolotājas secina, ka diemžēl jauniešiem ir gaužām maza saprašana par to, kas ir pašvaldība. 

“Skolēnu pieredze ir tik, cik iegūtas zināšanas, 9. klasē mācoties sociālās zinības. Kur 9. klase un un kur 12. klase? Kas ir teorētiskās zināšanas, ja tās vispār vēl nevar pielietot? Šodien pamanīju, ka jau pamazām sāk rasties saprašana. Šķiet, ka esam spējušas iegalvot, kāpēc šīs zināšanas būs vajadzīgas. Ja visu mācību gadu klauvēsimies, tad projekta lielais mērķis būs sasniegts. Mums ir mērķis jauniešus mudināt iet uz vēlēšanām. Ja aizies kaut puse, būsim gandarītas. Jāatzīst, ka visā Eiropas Savienības teritorijā lietas, kas saistītas ar jauniešu vēlēšanu aktivitāti, ir ar mīnusa zīmi,” atzīst skolotāja V. Skutāne. Savukārt L. Lāce-Jeruma secina, ka pašlaik projektā iesaistītie jaunieši jauc, kas ir valsts, Saeima, Ministru kabinets un pašvaldība. Diemžēl šos jēdzienus jauc ne tikai gados jauni cilvēki, bet arī pieaugušie, kuri neinteresējas par politiku. Tādu reģionos ir daudz.

“Gribam, lai jaunieši nevis tikai kliedz kā tantes, ka vajag to un to, bet uz vēlēšanām neiet. Gribam skaidrot, ka, lai pašvaldība ko paveiktu, nepieciešama nauda, bet tā neaug kokos. Kur tā rodas? Pašvaldībai ir savs budžets un ir jāizvērtē, kas ir svarīgās lietas un kuras ir mazāk svarīgas, kas var pagaidīt risinājumu. To visi ne tikai skaidrosim, bet arī apmeklēsim Valkas novada domi un tiksimies ar deputātiem un speciālistiem,” klāsta L. Lāce-Jeruma.

Trešdien projekta otrajā daļā ģimnāzisti apmeklēja pašvaldību, kur ar jauniešiem tikās novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Gunta Smane. Sākot stāstījumu, V. A. Krauklis asprātīgi atbildēja uz jautājumu, kas ir pašvaldība. Tas ir vienkārši – paši valda! Līdz ar šo atbildi V. A. Krauklis rosināja jauniešus projekta ietvaros smelties zināšanas un veidot izpratni par pašvaldību darbu. Ja saprot pamatjēdzienus, tad top skaidrs, ko dara ievēlētie pašvaldības deputāti un ko dara pašvaldībā strādājošie speciālisti.

Projekta īstenošanas gaitā jauniešiem plānots brauciens pie projekta partneriem – Daugavpils un Varakļānu novada pašvaldībām. Tur redzētais un dzirdētais tiks analizēts un meklētas atbildes uz jautājumu, vai labās lietas var pielietot arī Latvijas pierobežas pašvaldībā.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv sadaļā/ Foto.

Kas ir pašvaldība? (Daļa no skolēnu atbildēm)

Cilvēki, kas paši valda un lemj valsts lēmumus.
Cilvēku grupa, kas pieskata un labiekārto savu pilsētu.
Cilvēku kopums, kas Latviju mēģina padarīt par labāku vietu.
Iestāde, kas ir atbildīga par pārmaiņām tuvākajā reģionā.
Pilsētas pārvalde.
Pašvaldība, grupa, kas dara visu iespējamo, lai uzlabotu pilsētas vārdu.
Pašvaldība nodarbojas ar lēmumu pieņemšanu saistībā ar to novadu, par kuru tā atbild.