Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ieklausies vālodzes dziesmā!

Sandra Pētersone

2020. gada 8. septembris 09:34

312
Ieklausies vālodzes dziesmā!

Septembris tradicionāli ir Dzejas mēnesis, taču tas, ka tieši šomēnes ceļu pie lasītājiem uzsākusi Ivetas Reinsones jaunā grāmata “Ņem manu vālodzes dziesmu savā dvēselē” (pārdomas dzejā un prozā), ir  nejauša sakritība.

Tā vienkārši sagadījās, teic Palsmanes pagastā dzīvojošā dzejniece, kurai šī ir otrā grāmata, turklāt nākusi klajā itin drīz pēc pirmā dzejoļu krājuma “Uz autobusa biļetes rakstīts mans stāsts”, kas tika izdots pērn decembrī.
Taču dzeju Iveta Reinsone raksta jau sen – trīs gadu desmitus, un ilgu laiku par to zinājuši tikai pāris cilvēku, jo Iveta pati sev ir barga kritiķe un uzrakstīto nav atzinusi par pietiekami labu publicēšanai.
“Es ilgu laiku nedalījos ar uzrakstīto, jo vajag drosmi, – tu  izliec uz plaukstas savu dvēseli un nezini, kā citi novērtēs – sapratīs vai nesapratīs? Taču stimulu dod tuvie cilvēki, kuri man visu laiku ticējuši, ka es varu rakstīt, un par to viņiem milzīgs paldies! Liels paldies arī izdevniecības “Ezerrozes grāmatas” vadītājai Agnesei Piļānei par viņas ieguldīto darbu un lielo sirds siltumu! Bez Agneses bikstīšanas nebūtu nevienas manas grāmatas,” atzīst Iveta. Abus viņas krājumus izdevusi šī izdevniecība.
Iedrošinājums publicēties ir arī saņemtie paldies vārdi no lasītājiem un cildinošs vērtējums internetā, – savus dzejoļus Iveta Reinsone publicē arī savā Facebook kontā, un pēc komentāriem secināms, ka daudzus cilvēkus viņas vārsmas uzrunā.
Ivetas dzejā dominē daba – gan kā izteiksmes līdzeklis jūtu un domu izcelšanai, gan arī kā galvenais tēls. Dzejniece kopš bērnības dzīvo sava vecvectēva uzceltajā viensētā “Strauti” un pati sevi raksturo kā izteiktu dabas bērnu.
“Māju aura mani uzlādē, dod sparu. Izeju no rīta pagalmā un ieraugu, – ir uzkritusi rasa un to dzer vālodze. Manā jaunajā grāmatā viena no literārajām pasakām saucas “Vālodzes dziesma”. Uzrakstot pasakas pēdējo teikumu, tapa grāmatas nosaukums un arī pati grāmata, jo tieši šā teikuma dēļ es sapratu,  –  lai iet vālodzīte pasaulē, varbūt kāds saklausīs,” teic Iveta.
Viņas grāmata ir pieejama izdevniecību “Virja” un “Latvijas grāmata” interneta veikalos,  drīz nedaudz eksemplāru būs Smiltenes grāmatnīcā, bet vienu jaunās grāmatas eksemplāru autore uzdāvinājusi Smiltenes novada bibliotēkai.

No jaunā krājuma

Iveta Reinsone

Šodien esmu rudens –
   Mākslinieks...
Man pieder krāsu palete
   Un mīlestības ota.
Es visiem dāsni krāsas dalu,
  Sev atstājot to pašu –
It neko. To mīlestību nesaprasto...
Kāds manu krāsu laipni pretim paņems,
Kāds pirkstu pagrozīs pret deniņiem,
Kāds klusi, mīļi paldies sacīs,
Kāds nepiestājot garām skries.
    Šodien esmu rudenī,
Un tālāk ziemas baltums mani sauc...
Nav žēl man atdāvāto rudens krāsu,
   Nav žēl man mīlestības savas,
    Ja spēju es to citiem dot...
Vien balto atstājiet man mazliet vēl,
    Lai ziemai atnākot,
    To varu dāvāt pasaulei...