Lieldienās apseglo zirgu

2009. gada 13. aprīlis 07:37

2099

Kad Vijciema tautas nama vadītājai Vitai Bērziņai jautāju, par kuru ģimeni varētu uzrakstīt Lieldienu avīzes numuram, viņa tūlīt nosauca Blausu ģimeni.

Tur augot divas lieliskas dvīnes, kuras dzīve vēl nav spējusi "sabojāt", padarot viņas līdzīgas citiem.Pavisam nejauši sanācis tā, ka visiem vārdi sākas ar burtu L - dvīnes Liene un Līga, mamma Ligita un tētis Lauris. "Apsveikumos rakstām četrus L, beigās pieliekam vienu B. Un tad jau visiem skaidrs, ka tie esam mēs," smaida Ligita.

Mājas saimniece, kura darba dienas aizvada Plāņu pasta nodaļā uzskata, ka Lieldienas ir gaiši, skaisti un jauki pavasara svētki. Ģimenē krāso olas, turpat pie mājas koka zarā ir pakārtas šūpoles. Jo īpaša interese darboties ar olām esot bērniem. Ligita šiem svētkiem gatavojas īpaši. Viņai pieder zirgs, un tas vienmēr pirms Lieldienām tiek apseglots, lai dotos uz mežu pēc skujiņām, pūpoliņiem, dažādiem zaļumiem un visa, kas var noderēt olu krāsošanā.

Tas viss jāaptin ar lupatiņām un jāliek sīpolu mizās. Izmanto arī siena smalkumus, putraimus un daudzas citas lietas, kas uz olas čaumalas atstāj kādu zīmi. Un tā katru gadu. Virtuvē valda liela rosība. Abas meitenes ir naskas uz šādām nodarbēm. Olas Lieldienās šajās mājās ir galvenais ēdiens, turklāt visdažādākajos veidos. Protams, dažām vienmēr jābūt maiņas fondā.

Šogad Laurim Lieldienu svinēšana izpaliek - jābūt darbā. Viņš ir autobusa vadītājs Smiltenes autoostā. Lieldienās parasti ierodas daudz draugu, paziņu un kaimiņu. Nevienu īpaši neaicina, taču ciemiņu nekad netrūkst. Par to nav jābrīnās, jo šajās mājās valda tīkama un labestīga gaisotne. Kad viesojos Blausu ģimenē dienu pirms Pūpolsvētdienas, pārdesmit metru attālajā uzplūdušajā Vijas upē pirmo reizi parādījās gulbji. Lauris tos pabaroja no rokas.

"Tiklīdz mums pirtiņā notiek kāda pasēdēšana, gulbji zina, ka ir pikniks un viņiem arī kaut kas atleks. Mājas apmeklē arī meža pīles. Aiz kūts stabā allaž ligzdo stārķi. Pirtiņu iekurināt gan neiznāk tik bieži kā agrāk, jo ne reti svētdienās jāstrādā. Ikdienā iztiek ar vannošanos. Tomēr tradīcija iet pirtī pēc apsējībām un lielo rudens darbu pabeigšanas kopā ar kaimiņu Jāni un Dzintru ir nemainīga. Tie ir lielie pikniki.

Kopš pagasta centrā notiek Vijas dienas, katru gadu tajās piedalās arī Blausu ģimene. Brīvdienu tām allaž varot izkārtot. Šoreiz tajās dejoja Liene un Līga. Abas dejo kopš bērnudārza laika. Vispirms bija tautiskās dejas, bet tiklīdz skolā sāka mācīt sporta dejas, sirds atdota tām. Nesen abas bija pirmajās nopietnās sacensībās Talsos. Izbraukšana uz tām bija četros no rīta. Celties vajadzēja stundu ātrāk. "Mums vēl modinātājs nebija nozvanījis, kad bērni nāca modināt," atceras Lauris. Sacensības dvīnēm bija patīkams piedzīvojums.

Savulaik tautas nama deju kolektīvā aicināja arī Līgu un Lauri, taču sliktā ceļa un lielā attāluma dēļ nācās atteikties. "Ja nevar pa īstam un pamatīgi, tad labāk ne," spriež Lauris. Šajā ģimenē tāda attieksme valda pret visām lietām. Nav viegli savienot algas darbu mainīgā grafikā, lopu apkopšanu un visus pārējos lauku darbus ar regulāru dejas soli. Abiem piedāvāja arī spēlēt teātri. Gribēšana bija, varēšana jau minēto iemeslu dēļ - ne.

Ceļš līdz šosejai ir Blausu lielākā bēda. Attālumi līdz Smiltenei, Plāņiem un pagasta centru nav īpaši lieli, taču pavasarī un rudenī ceļš ir grūti izbraucams. Tiesa, pērn tas nedaudz pielabots, taču bija laiks, kad bērnus līdz vietai, kur brauc pagasta autobuss, veda ar zirgu. Neviena stunda šā iemesla dēļ nav kavēta.

Viss brīvais laiks aizrit mājas solī. Saimniecībā ir trīs govis, teliņš, zirgs, truši, vistas un arī pāris cūku. Blausi par darba trūkumu nekad nav sūdzējušies un apbrīno tos, kuri teic, ka nav ko darīt. "Mums darba pietiek. Parasti saku, ka ar kāju zārkam vāku nospersim, jo palicis daudz nepadarītu darbu," smaida nama saimnieki. Viņi uzskata, ka dzīvot laukos un nekopt savu dārziņu, neturēt mājputnus ir kauna lieta.

Blausiem saimniecībā ir visa nepieciešamā tehnika 13 hektāru lielās saimniecības apkopšanai. Pērn nopirkta rulonprese. Pirms tam notika sadarbošanās ar kaimiņu. Viņš smej, ka, dodoties vakarā pie miera, redzot, ka Blausi vēl šeptējas. No rīta pieceļoties, viņš atkal redzot to pašu. Ap pussešiem pagalmā sāk skanēt Latvijas radio 2 programma. Šī mūzika dodot enerģiju darbam visai dienai. Sākotnēji bija jāizšķiras, vai nopietni pievērsties lauksaimniecībai, vai strādāt algotu darbu. Izrēķināja, ka zemes nav daudz, tāpēc tiks galā ar abiem darbiem.

Ziemas mēnešos varētu strādāt vēl vairāk. Pašlaik slaucama ir viena gotiņa un visu pienu izlieto savā saimniecībā. Ligita ir iemanījusies siet savu sieru, kas iesaukts par "Punkaļu rokforu". Saimniece atklāj, ka sieram pievieno dažādas sauso garšvielu kompozīcijas, tādējādi panākot neparastas garšas un interesantu izskatu. Ciemiņi parasti prasot pēc Punkaļu rokfora. Protams, arī meža veltes tiek sarūpētas.

Aiz pirtiņas aug liepa, zem tās pabrauc ar traktoru, lai varētu aizsniegt ziedus un ar smaržīgo liepziedu tēju var mieloties visu gadu. Apmēram hektāru lielā platībā tiek audzēti kartupeļi pārdošanai. Ir izveidojies savs klientu loks. Uz pārlasīšanu gan aicinot palīgā plānēniešus, taču lielākos lauku darbus veic saviem spēkiem. Blausu ģimene nespēj iedomāties dzīvi pilsētā, jo nav ierasts dzīvot bez intensīva darba.

"Vecpunkaļos" nav pamata runāt par krīzi. Tā aizvējo garām, jo abiem ir darbs un vēlme strādāt. Pagrabā ir visi nepieciešamie dārzeņi, mājās ir pašu audzēta gaļa, savs piens un olas. Tiesa, maizi gan paši necepot. Picu cepšana gan ir cieņā. Nesen tās gatavoja par godu 11 oficiālā laulībā aizvadītiem gadiem. Dvīnēm ir 10. Tās piedzimušas priekšlaicīgi. "Bija tik maziņas, ka rokā paņemot, šķita kā cukura paciņas," smaida Lauris.

Ligitai lielākā aizraušanās ir zirgi. Kad viņa izjūt nepieciešamību pēc relaksācijas, tad apseglo zirgu un dodas uz mežu. Tur Ligita gūst visu, kas dabā ir baudāms. Jau kopš bērnības viņa centusies stundām ilgi pavadīt kopā ar zirgiem un tos vērot. Meitenes gados kāri lasījusi visu iespējamo par tiem. No žurnāliem izgriezti attēli un līmēti uz sienas. Process turpinās arī tagad. Viesistabā pie sienām ierāmētas elegantas bildes ar zirgiem, iegādāti dažādi albumi. Pērn nopirkta un salabota veca droška.

Lauris pirms pāris gadiem nopirka koka laivu. Šķita, ka nu tik varēs vizināties, taču laika allaž pietrūkst. Toties ciemiņiem patīk. Laivu mēneša laikā izgatavojis kāds amatnieks Gulbenes rajonā. Blausu ģimenē allaž ir pasūtīta "Ziemeļlatvija". Svēta lieta. Agrāk lasīta arī "Latvijas Avīze", taču kopš tā iznāk katru dienu, nepaspējot pat bildes apskatīt. Abonēt likšanai kaudzē neesot jēgas. "Ziemeļlatvija" tiek izskatīta arī visspraigākajos darba periodos, jo tai var atvēlēt divas dienas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lieldienās apseglo zirgu

Kategorijas