Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenes vidusskolas jauno internātu pārbauda Tiesībsargs un “Apeirons”

Sandra Pētersone

2020. gada 11. septembris 09:38

169
Smiltenes vidusskolas jauno internātu pārbauda Tiesībsargs un “Apeirons”

Kas ir svarīgāk – de jure (saskaņā ar likumu) vai de facto (faktiski)?  Attiecībā uz Smiltenes vidusskolas jaunbūvi – skolas internātu Dakteru ielā 27 – katrai pusei ir sava pārliecība.

Šo otrdien, 8. septembrī, Smiltenē ieradās invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” un Tiesībsarga pārstāvji, lai pārbaudītu saņemto informāciju –  jaunuzbūvētās skolas internāta trīsstāvu ēkas otrais un trešais stāvs nav pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Apsekojot ēku, tas apstiprinājās, – uz šiem stāviem nav lifta vai pacēlāju.

Ir vai nav publiska būve?
Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu uzceltā internāta ēka ir nodota ekspluatācijā, tajā jau dzīvo Smiltenes vidusskolas audzēkņi.
Četras istabas ar atsevišķiem sanitārtehniskajiem mezgliem un virtuvi, kas ir piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, atrodas internāta pirmajā stāvā.  
Tomēr Ministru kabineta noteikumi Nr.331 par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 “Publiskas būves” sadaļā “Publisku būvju vides pieejamības prasības” nosaka, ka publiskās būvēs, kas ir augstākas par vienu stāvu, visu stāvu apkalpošanai paredz vismaz vienu pasažieru liftu vai izmanto citu risinājumu, kas būtu piemērots personām ar invaliditāti patstāvīgai lietošanai.
Biedrības “Apeirons” skatījumā skolas internāts ir publiska būve, savukārt Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina norāda, ka tā nav publiska būve.
Jau pieminētajos Ministru kabineta  noteikumos Nr. 331 publiska būve ir definēta kā ēka, kurā vairāk nekā 50 procenti no ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai, vai inženierbūve, kura paredzēta publiskai lietošanai (piemēram, estrādes, stadioni).
Smiltenes vidusskolas direktore nesaredz, kur jaunajā skolas internātā būtu vairāk par 50 procentiem publisku telpu. “Skolas internātā visas publiskās telpas atrodas pirmajā stāvā, pārējās ir skolēnu istabiņas. Cits nevar tā vienkārši paņemt atslēgu, tās atslēgt un ieiet bērnu privātajā teritorijā. Man ir sajūta, ka spītīgi turamies pie likumā ierakstītā  un gribam pierādīt, ka šeit kaut kas nav izdarīts pareizi, taču domāju, ka tas, ko esam paveikuši, ir vislabākais, ko varējām izdarīt savu audzēkņu labā. Internāta pirmais stāvs bērniem ar īpašām vajadzībām ir visdrošākais variants. Ja būtu ārkārtas situācija, kad vajag evakuēties no ēkas, tad no otrā vai trešā stāva viņiem to izdarīt būtu daudz grūtāk,” skaidro skolas direktore un piebilst, – viņasprāt, satraucošāka un risinājumu prasoša ir situācija valstī ar asistentu darbu, kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, proti, padomāt par šo speciālistu atalgojumu, lai šādu cilvēku netrūktu.

Vērsīsies Ekonomikas ministrijā
Tomēr invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” paliek pie pārliecības, ka Smiltenes vidusskolas jaunbūve ir publiska ēka un vērsīsies Ekonomikas ministrijā, lūdzot skaidrojumu, vai ir pieļaujama situācija, kad ēkas būvniecībā netiek izpildīts viens no būvnormatīviem. Savu atzinumu sniegs arī Tiesībsargs.
“Apeirons” varētu arī vērsties tiesā un ar tiesas spriedumu panākt, lai vides pieejamība tiktu nodrošināta visā skolas internāta ēkā, taču ēkas nojaukšana, pārprojektēšana un būvēšana no jauna izmaksātu  nesamērīgi dārgi, “Ziemeļlatvijai” teic “Apeirona” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
“Mēs iesim citu ceļu. Runāsim ar Ekonomikas ministriju un Tiesībsargu, ko darīt, lai turpmāk šādu gadījumu nebūtu. Mēģināsim saprast, kāpēc būvvalde ir akceptējusi projektu, kurā mūsu izpratnē ir būtiskas atkāpes no normas, kāpēc vides pieejamību nav paredzējis arhitekts, vai pasūtītājs  ir norādījis, ka liftu nevajag, jo izvērtējis, ka tas  maksātu dārgi. Jā, lifta izbūve maksā dārgi, kādus 30 līdz 40 tūkstošus eiro, tas sadārdzina kopējās izmaksas. Taču Smiltenes vidusskolas internāts ir jauna ēka, lielākā sāpe ir par to, ka būvnormatīvs nav ievērots jaunbūvē un rezultātā integrācija ir tikai pirmā stāva līmenī,” teic Ivars Balodis.
Smiltenē ir vēl kāds cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nedraudzīgs gadījums – pārbūvētajā  Smiltenes centra posmā, kur arī ir ieguldīta ES fondu nauda, nav nevienas invalīdiem paredzētas stāvvietas, uz ko norādītu attiecīga ceļa zīme.
Ivars Balodis uzsver, ka vides pieejamība ir viena no “Apeirona” prioritātēm – faktiski pamatu pamats, jo, ja tās nav, tad daudzas lietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tiek liegtas, taču jābūt tā, ka sabiedrībā ikviens cilvēks ir vērtība.
Šajā gadījumā skolēniem ar kustību traucējumiem, ja tādi dzīvotu Smiltenes vidusskolas internātā (šobrīd tādu nav – redakcijas piezīme), būtu liegta iespēja socializēties ar pārējiem internāta iemītniekiem, proti, apciemot draugus otrajā vai trešajā stāvā, uzskata Ivars Balodis. Tam oponē skolas direktore, jo draugi no augšstāviem paši var nonākt lejā, pirmajā stāvā, kur atrodas ne tikai istabiņas, bet arī atpūtas telpa, kur sanākt kopā.

Lielākais uzsvars –
uz mācību vidi
Pēc Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) mājaslapā pieejamās informācijas jaunuzbūvētās Smiltenes vidusskolas internāta ēkas kopējās izmaksas ir vairāk nekā 1,6 miljoni eiro, Eiropas Savienības fondu ieguldījums ir 570 472 eiro.
Kopumā internātā ir iespējams izmitināt vismaz 50 skolēnus, viņiem šajā ēkā ir pieejama moderna un mūsdienām atbilstoša mācību vide, kā arī guļamistabas, kopēja atpūtas telpa un mācību telpa ēkas 1. stāvā, vairākas tehniskās telpas un četras istabas ar atsevišķiem sanitārtehniskajiem mezgliem un virtuvi, kas ir piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Ēkas otrajā un trešajā stāvā katrā izveidotas 11 istabas, kur uz katrām divām istabām izveidota kopīga tualete. Tāpat ēkas otrajā un trešajā stāvā skolēniem ierīkota kopēja virtuve, divas dušas un divas tualetes telpas, katrā stāvā paredzēta tehniskā telpa un personāla telpa, norāda CFLA.
Jaunā internāta būve iekļaujas Smiltenes novada domes īstenotajā projektā “Mācību vides uzlabošana Smiltenes vidusskolā”. “Šajā projektā lielākais uzsvars ir likts uz mācību vidi, lai tā būtu pieejama visiem skolēniem, arī bērniem ar īpašām vajadzībām, kuriem mūsu skolā vienmēr ir bijusi vieta un būs arī turpmāk,” uzsver Ilze Vergina.