Valkas novadā deklarētajiem brīvi atļauts doties uz Valgu, pārējiem Latvijas iedzīvotājiem jāsēž izolācijā

2020. gada 15. septembris 08:06

247

Valkas novadā deklarētajiem brīvi atļauts doties uz Valgu, pārējiem Latvijas iedzīvotājiem jāsēž izolācijā

Aizvadītās piektdienas pēcpusdienā Slimību un kontroles profilakses centra publicētajā valstu saslimstības ar “Covid-19” sarakstā kaimiņvalsts Igaunija iekļauta dzeltenajā sarakstā. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem, atgriežoties no Igaunijas, jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Šajā jautājumā Latvijas nostāja ir daudz stingrāka kā kaimiņvalstīm. Proti, Lietuva un Igaunija ir paaugstinājušas slieksni, pēc kura valstis iekļūst to skaitā, kad tiek ierobežota robežas šķērsošana – Latvijai tie joprojām ir 16 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, bet kaimiņvalstīm – 25.

Iekļaujot Igauniju dzeltenajā sarakstā, ikviens Latvijas iedzīvotājs, tostarp strencēnieši, valmierieši, smiltenieši, cēsnieki un rīdzinieki, izņemot Valkas novadā deklarētos, aizbraucot kaut vai tikai iepirkties uz Valgu vai Tartu, vai jebkuru citu vietu Igaunijā, spiesti ievērot 14 dienu pašizolāciju. Daudz izdevīgākā situācijā ir igauņi, kuri no Igaunijas Latvijā var ierasties brīvi, ja vien neuzturas mūsu valstī ilgāk par 12 stundām. Vienīgi igauņi Latvijā nevar palikt pa nakti. Šādu informāciju “Ziemeļlatvijai” sniedza V. A. Krauklis. Tas nozīmē, ka igauņi bez problēmām var iepirkties Valkas un Valmieras veikalos, un pēc tam doties atpakaļ uz mājām.

Savukārt Valkas novada iedzīvotāji bez liekām bažām var doties uz vietām Valgas pagasta robežās, arī uz netālo pilsētiņu Tervu. Lai šķērsotu Latvijas – Igaunijas robežu, nav nepieciešamas nekādas izziņas vai pierādījumi par Valgas apmeklējuma iemesliem.
“Ziemeļlatvija” jau vēstīja, ka pēc ilgiem gadiem šis ir pirmais precedents, kad Latvijas valdība ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” juridiski atzinusi dvīņu pilsētu Valkas un Valgas unikalitāti, jo faktiski Valka un Valga ir viena pilsēta, kuru nevar mākslīgi, novelkot robežu, sadalīt divās daļās, tā ierobežojot abu pilsētu iedzīvotāju ikdienas gaitas. Nenoliedzami, liels nopelns šī lēmuma pieņemšanā ir pašvaldības vadītāja Venta Armanda Kraukļa pūlēm un spējai pārliecināt valdību par īpašā statusa noteikšanu Valkai un Valgai.

Pirmajā reizē, kad Igaunijas valdība pieņēma lēmumu slēgt Latvijas – Igaunijas robežu, katru dienu robežu šķērsoja vairāk nekā divi tūkstoši iedzīvotāju. Daudzām latviešu un igauņu ģimenēm robežas slēgšana burtiski sagrieza dzīvi kājām gaisā. Toreiz atļaujas šķērsot robežu sadarbībā ar Igaunijas varas iestādēm formēja Valkas novada dome. Kā daudzkārt izteicies pašvaldības vadītājs V. A. Krauklis un priekšsēdētāja sekretariāta darbinieki, tolaik iedzīvotāji ar savām vajadzībām pašvaldības darbiniekus gāzuši riņķī, jo daudzi Valkā dzīvojošie strādā Igaunijā, kā arī izmanto Valgas slimnīcā pieejamos medicīniskos pakalpojumus. Bija arī pa kādam kuriozam gadījumam, kad Valkā dzīvojošai romu tautības ģimenei igauņu pusē bija jāizpērk komisijas veikalā nodotais plazmas televizors, bet līdz ar robežas slēgšanu viņi to nevarēja izdarīt.

Kas attiecas uz šā brīža situāciju, atklājas, ka gan Valkas, gan Valgas iedzīvotāji visai maz zina par kārtību, kādu noteikusi Latvijas valdība attiecībā uz Igaunijas apmeklējumu. Diemžēl cilvēki vairāk ieklausās baumās, nevis lasa oficiāli pieejamo informāciju. Kā allaž, arī šajās aizvadītajās brīvdienās igauņi sturmēja Valkas veikalus. Atklājās, ka igauņi nopietni izturas pret baumām, ka Latvija slēgs robežu. Arī valcēnieši runā par iespējamo robežas slēgšanu. Tas šobrīd neatbilst patiesībai, jo valdība ir uzlikusi pašizolācijas noteikumu Latvijas iedzīvotājiem, bet nekāda robežkontrole uz robežas nenotiks. Sarunā ar “Ziemeļlatviju” V. A. Krauklis uzsvēra, ka valdība šos noteikumus ieviesusi, balstoties uz iedzīvotāju godaprātu, jo pašlaik nav ieviesta nekāda sistēma, kas kontrolētu latviešu plūsmu uz Igauniju. V. A. Krauklis pieļāva, ka tuvākajā laikā kādā no oficiālajām interneta vietnēm būs ieviesta reģistrēšanās sistēma, kurā latvieši, kuri dodas uz Igauniju, varēs reģistrēties. Vai tas notiks, rādīs laiks, bet pašlaik ne tikai Latvijas valdība, bet arī Valkas novada pašvaldība paļaujas uz iedzīvotāju godaprātu, norādot, ka tas esot visai augsts. Turklāt pašvaldības vadītājs katru nedēļu apmainīsies ar informāciju ar Valgas pagasta vadītāju Esteri Karusi saistībā ar epidemioloģisko situāciju Valgā un Valkā. Tālāk šī informācija tikšot nodota Latvijas valdībai.

Vēl viena lieta, kuru varētu būtiski ietekmēt Latvijas valdības pieņemtais lēmums attiecībā par Igaunijas apmeklējumu, ir 10. oktobrī paredzētā Livonijas gadatirgus norise Valgas pusē. Vai šis daudzu latviešu iecienītais tirgus notiks, pagaidām vēl miglā tīts. Latvijas – Igaunijas institūta direktore Mārīte Uibo “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka pagaidām vēl nav saņemta pilnīgi nekāda informācija par Livonijas gadatirgus atcelšanu. Viņas rīcībā ir ziņas, ka dalību pasākumā pieteikuši daudz latviešu tirgotāju, jo šogad “Covid-19” pirmais vilnis maijā izjauca Lielā labdarības tirgus norisi. M. Uibo stāsta, ka Igaunijā visvairāk saslimušo ar “Covid-19” koncentrējas galvaspilsētā Tallinā un tās apkaimē, kur dzīvo puse Igaunijas iedzīvotāju – ap 500 tūkstošiem. Pastiprināti slimo arī Igaunijas austrumu daļā. Kas attiecas uz pašu igauņu noskaņojumu saistībā ar straujo koronavīrusa izplatību, M. Uibo uzskata, ka cilvēki pārstājuši baidīties, bet gan vairāk pievēršas drošības noteikumu ievērošanai.

Pēc pēdējiem datiem, Valgas apriņķī, kurā bez Valgas pagasta ietilpst arī Otepē un Sangastes pagasti, pēdējo 14 dienu laikā nav konstatēti jauni inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu. Arī Valkas novadā nav neviena saslimušā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkas novadā deklarētajiem brīvi atļauts doties uz Valgu, pārējiem Latvijas iedzīvotājiem jāsēž izolācijā

Kategorijas