Padomu pūralāde

2020. gada 18. septembris 09:38

Aizpildīt tukšumu dobē

Šajā laikā dārzā visticamāk atbrīvojusies kāda dobe, jo novākta pirmā raža. Ko iespējams iesēt, lai vēl šajā sezonā baudītu vitamīniem bagātu uzturu?

Pilnīgi noteikti var sēt ātri augošus dārzeņus ar īsu veģetācijas laiku –redīsus, daikonus, salātus, spinātus un dilles.

Redīsu audzēšanā svarīgākais ir laistīšana, jo vienmērīgs augsnes mitrums pasargā ražu no caurumotiem un tārpainiem redīsiem. Raža būs vācama apmēram 30 dienas pēc iesēšanas.

Daikonus jeb Japānas rutkus (redīsu radiniekus) sēj uz paaugstinātām dobēm – vagu skaustiem, jo tie dzen garas saknes. Lai sējumus nebojātu kāpostu mušas kāpuri, dobi apsedz ar agroplēvi.

Salātus nav ieteicams audzēt ļoti lietainos vai ļoti saulainos laikapstākļos, jo tie zaudēs savu uzturvērtību un sāks pūt. Tie jālaista bagātīgi, taču reti.

Spinātu audzēšanā svarīgākais ir laistīšana un ravēšana. Spināti izaug diezgan ātri un nebaidās no aukstuma. Arī dilles ir aukstumizturīgas, tāpēc var sēt līdz pat vēlam rudenim, tikai jāatceras par laistīšanu. Un – kas interesanti – saulainās vietās dilles izaug zaļākas un aromātiskākas.

Vēl augustā var sēt skābenes nākamajam gadam. Pēc sadīgšanas gan tās jāizretina, starp stādiem atstājot 15–20 cm atstatumu.

Arī divgadīgās puķes – atraitnītes, kāršrozes, studentu neļķes, uzpirkstītes, pulkstenītes, ehinācijas, helēnijas, ziemasteres, plīvurpuķes, ragainās vijolītes u.c. – var sēt augustā.

Augustā sēj arī zaļmēslojuma augu sēklas augsnes ielabošanai un dezinfekcijai. Ieteicami ir rudzi, eļļas rutki un baltās sinepes.

Analīzes labas, bet jūties slikti

Lai cilvēks justos labi, tam jārūpējas ne tikai par savu fizisko, bet arī emocionālo veselību. Kā novērtēt, vai šajā jomā viss ir kārtībā?

Psihologi iesaka uzdot sev divus jautājumus.

Pirmais – cik bieži es slimoju? Bieža slimošana, pat ja tās ir tikai iesnas, var būt kā sekas ilgstošam emocionālam diskomfortam. Protams, vienmēr jāpārbauda, vai iemesls nav fizisks. Tomēr, ja analīzes ir normas robežās, bet turpini slimot, iespējams, problēmas skar emocionālo pusi.

Otrs jautājums – cik veiksmīgs es esmu? Emocionāli veselam cilvēkam parasti izdodas tikt labāk galā ar stresu, saspringtām situācijām, līdz ar to būt labākam darbiniekam, pilnvērtīgam komandas loceklim. Svarīgi ir būt iekšēji apmierinātam ar sevi. Ja nejūties apmierināts ar sevi, savu darbu, jūties nepārliecināts, šīs emocijas visticamāk projicēsi uz citiem. Cilvēks, kuram ir traucēta emocionālā veselība, bieži vien mēdz sūdzēties un žēloties. Un no tāda citi parasti izvairās. Ja vēlies uzlabot dzīves kvalitāti, piepildi sevi ar pozitīvo enerģiju!

Ja jūties hroniski noguris, regulāri un kārtīgi neizgulies, nesaņem pilnvērtīgu atpūtu un šķiet, ka dzīvo pasaulē “Viss-ir-slikti”, ir laiks mazliet apstāties un ievilkt elpu, parūpējoties par sevi gan fiziski, gan emocionāli. Un lūgt palīdzību, ja tas nepieciešams, vai deleģēt daļu pienākumu citiem.

Ja miskaste smird...

Miskaste, kas pilna ar atkritumiem, noteikti izdala nepatīkamu aromātu, bet ko darīt, ja tā smako arī tukša?

Lai miskaste neuzņemtu nepatīkamo aromātu, tai vienmēr ir jābūt tīrai un sausai, tādēļ laiku pa laikam (vismaz reizi mēnesī) tā jāizmazgā ar siltu ziepjūdeni un jāizslauka.

Smaku novērst palīdzēs ūdens, etiķa un dzeramās sodas maisījums – miskastē ielej nedaudz silta ūdens, ieber ēdamkaroti sodas un ielej apmēram tikpat daudz etiķa, ļauj dažas minūtes iedarboties un tad ar birsti rūpīgi izberž. Pēc tam izskalo.

Arī kafijas biezumi un citrons lieliski uzsūc smakas – novieto pāris šķēlītes citrona vai krūzīti ar kafijas biezumiem miskastē uz nakti! Var izgatavot arī smaržu maisiņus ar kafiju, ēteriskajām eļļām vai kaltētiem ziediem, ko novieto kastē zem atkritumu maisa.

Atkritumu tvertnes dibenā var ieklāt arī avīzi vai žurnālu, kas uzsūks iztecējušo šķidrumu, tikai jāatceras to regulāri nomainīt. Daži šim nolūkam izmanto kaķu tualetes granulas.

Interesants paņēmiens ir – tukšā miskastē uz diennakti atstāt baltmaizes šķēli, kas piesūcināta ar etiķi.

Ar nūjām pret svaru un stresu

Viens no sporta veidiem, kas neprasa lielu fizisku piepūli, tomēr nodarbina 90% ķermeņa muskuļu, ir nūjošana. Turklāt šo aktīvo nodarbi var darīt jebkurā gadalaikā un jebkādā kompānijā vai arī cēlā vienatnē.

Nūjošana ir veids, kā uzturēt veselu visu organismu kopumā. Tā kā tiek nodarbināts viss ķermenis, tā ir arī ideāla nodarbe, lai sasniegtu vēlamo svaru.

Ja ikdienu vadāt pie datora vai citā vairāk vai mazāk statiskā pozā, nūjošana noņems muskuļu saspringumu un palīdzēs tikt galā ar plaukstu, sprandas un muguras sāpēm. Nūjošanas laikā organisms tiek papildus apgādāts ar skābekli, ļaujot atbrīvoties arī no galvassāpēm.

Nūjošana ir labs līdzeklis pret stresu – svaigā gaisā lieliski izvēdinās galva, turklāt pēc aktīvas nūjošanas ne tikai jutīsies relaksējies, bet arī miegs būs saldāks.

Galvenais – izvēlēties pareizas nūjas, iesildīties, nesasteigt un izjust savu ķermeni, kā arī atsildīties. Kā izvēlēties īstās nūjas, lasiet nākamreiz “Padomu pūralādē”!

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Padomu pūralāde

Kategorijas