Jauno Komunālās saimniecības nodaļas vadītāju nebaida izaicinājumi

2020. gada 18. septembris 09:38

657

Jauno Komunālās saimniecības nodaļas vadītāju nebaida izaicinājumi

Valkas novada dome, apvienojot Siltumapgādes un Ūdenssaimniecības un kanalizācijas nodaļu, izveidoja Komunālās saimniecības nodaļu. Kopš 1. jūnija to vada Dainis Lapiņš, bet ilggadējais bijušās Siltumapgādes nodaļas vadītājs Dzintars Rudzītis veic viņa vietnieka amata pienākumus.

D. Lapiņš amatā ir vairāk nekā trīs mēnešus. Tas jaunam vadītājam ir pavisam neilgs laiks, bet D. Lapiņš laipni atsaucās “Ziemeļlatvijas” aicinājumam uz sarunu par pirmajiem darbā gūtajiem iespaidiem un atziņām, par plāniem un iecerēm, kā arī par vadības stilu.
Sarunas sākumā D. Lapiņš uzsver, ka viņš atbild par centrālā siltuma ražošanu Lauktehnikas katlumājā, bet pārējo siltuma ražošanu pašvaldība nodevusi igauņu uzņēmumam SIA “Enefit Power&Valka”. Tāpat Komunālās saimniecības nodaļas pārziņā ir ūdenssaimniecība un kanalizācijas sistēma līdz ievadam mājās. Jaunizveidotajā nodaļā strādā 17 darbinieki – kurinātāji, sanitārtehniķi, pārsvarā – īsti praktiskā darba darītāji.
“Esmu apmierināts ar darbinieku darbu. Viņi ir salīdzinoši profesionāli. Ne jau vadītājs viens pats ir tā sāls, bet arī darbinieki,” uzsver D. Lapiņš.

- Strauji tuvojas jaunā apkures sezona. Var uzskatīt, ka tā būs jūsu pirmās ugunskristības.
D. Lapiņš: - Jā, tā var teikt, bet no izaicinājumiem nebaidos, tāpēc esmu šajā vietā. Jau kopš bērna kājas augu vidē, kur tēvam (Māris Lapiņš – kādreizējais Valkas pilsētas Komunālās nodaļas vadītājs – redakcijas piebilde) nepārtraukti vakaros un svētku dienās zvanīja telefons. Dzirdēju arī sarunas. Pirms pieteikšanās uz šo amatu, tēvs mani brīdināja, ka nebūs viegli, bet kāds laiks jau ir pagājis un daudzas lietas Valkā ir sakārtotas.
Varu teikt, ka apkures sezonai esam gatavi. Noslēdzot sadarbības līgumu ar kurināmā piegādātāju – Smiltenes puses uzņēmumu –, kurināmais ir sagādāts. Centrālā siltuma ražošanai Lauktehnikas rajona katlumājai piegādās šķeldu par 8,88 eiro berkubā. Šī cena būs nemainīga visu apkures sezonu, jo tas ir atrunāts noslēgtajā piegādes līgumā. Tikāmies arī ar kurināmā piegādātāju, lai informētu par mūsu vajadzībām, kā arī pārliecinātos, vai uzņēmums būs spējīgs apmierināt mūsu pieprasījumu. Protams, esam vienojušies vārdiski, bet domāju, ka problēmām nevajadzētu būt.
Esmu lietas kursā, ka šovasar Lauktehnikas mājām netika padots karstais ūdens. Problēma nav pašā katlumājā, bet gan ūdens patēriņa daudzumā, jo darbināt katlumāju tik salīdzinoši niecīga ūdens patēriņa dēļ, ir ļoti nerentabli. Ja pašvaldība iedzīvotājiem pieprasītu pilnu samaksu par karstā ūdens padevi, tā būtu nesamaksājama summa. Ja Lauktehnikas katlumāja piederētu privātam uzņēmējam, viņš nebūtu gatavs uz tādiem nosacījumiem nodrošināt šo pakalpojumu – karstā ūdens padevi. Novada domes finanšu analītiķis bija aprēķinājis, ka vasaras mēnešos iedzīvotājiem viens kubikmetrs karstā ūdens izmaksātu 77 eiro. Gribu teikt, ka troksnis bija lielāks, nekā iedzīvotāju atsaucība pašvaldības piedāvājumam dzīvokļos uzstādīt elektriskos ūdenssildītājus, par tiem norēķinoties pakāpeniski. Līdzīga aina novērojama ar ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumiem privātmājās, kurās līdz šim tas nav izdarīts. Pašvaldība iedzīvotājiem nākusi pretim ar līdzfinansējumu, un ikviens tiek aicināts šo iespēju izmantot. Nav tā, ka pie mums stāvētu gribētāju rinda vai nemitīgi zvanītu telefons.

- Vai, sākot strādāt, pirmajā brīdī nebija jāsaķer galva un jānožēlo pieteikšanās pašvaldības izsludinātajam konkursam uz šo amatu?
- Pirms sāku strādāt šajā amatā, darba intervijā jau teicu, ja nebūtu izaicinājuma, manis te nebūtu. Es nevaru nosēdēt uz vietas un gaidīt, ka man kāds bakstīs ar pirkstu. Pats dzīvoju Valkā. Braucot ar auto, redzu iegāzušās kanalizācijas akas. Mani tracina tas, ja pilsētā notiek vērienīgi remontdarbi, tie tiek pabeigti, bet pēc neilga laika komunālā saimniecība uzlauž jauno asfaltu un sākt darīt savus darbus. Esmu pieņēmis lēmumu – ja pilsētā tiek siltinātas daudzdzīvokļu mājas, manis vadītajai nodaļai ir jāpievienojas un jānomaina ūdens padeves ievadi. Tās nav tik milzīgas izmaksas, tāpēc tas ir izdarāms. Vienmēr esmu uzsvēris – labāk ir plānot šādus darbus. Protams, ja ūdens padevē notiek avārija, tās novēršana ir primārais. Nereti avārijas notiek, jo caurules ir savu laiku nokalpojušas un līdz šim nav bijusi to plānveida nomaiņa. Cits jautājums, ja avārija notikusi galvenajā ūdens padeves maģistrālē, bet to, kas ir vecs un nav mainīts, mēs varam izdarīt – no akas līdz mājas ievadam nomainām jaunu cauruli, un jautājums ir atrisināts. Cik būs manos spēkos un ļaus piešķirtais finansējums, maksimāli to darīsim. Vienmēr brīnos, kāpēc to nevarētu izdarīt, ja kāds jau pa priekšu ir atracis tranšejas. Mums tikai vajag saprast, kāda izmēra caurules nepieciešamas, un tās nomainīt. Tik elementāri. Turklāt, ja notiek ūdens avārija, uz vietas nav pieejamas nepieciešamās detaļas. Bieži braucu uz Valmieru vai Rīgu. Tas ir liels laika patēriņš, un, ja mājai tiek noslēgts ūdens, tad visa māja gaida, kad Dainis atbrauks no Rīgas ar vajadzīgo detaļu. Taču, ja esmu atbraucis bez detaļas un tā pieejama tikai Lietuvā, tad jāmeklē citi risinājumi. Protams, ka to darām. Nodaļas pārziņā ir vairāk nekā 80 māju, un, ja mēnesī vismaz vienai plānveidīgi nomainīsim caurules, šie sasāpējušie jautājumi tiks atrisināti. Šajos vairāk nekā trīs mēnešos kopš strādāju, neplānotas ūdenssaimniecības avārijas bijušas trīs. Ja iedzīvotāji paliek bez ūdens vai kanalizācijas, nevaram pateikt – uz nedēļu evakuējamies, un miers. Tad mani apēdīs bez sāls. Taču visas šīs lietas ir atrisināmas. Mēdzu teikt – ja nedeg ar liesmu, kaut kas var pagaidīt un kaut kas ir atrisināms uzreiz. Nekādā veidā negribu nosodoši izteikties par saviem priekšgājējiem, kā saka – par konkurentiem, vai nu labu vai neko. Redzu – darījuši ir, cits jautājums, cik labi vai slikti. Nav nekā tāda, kas man liek saķert galvu un teikt, ko man tagad darīt. Jāatzīst, nodaļas rīcībā milzīgiem darbiem nav atbilstošas tehnikas, bet var piesaistīt ārpakalpojumu. Tā arī darījām, kad šovasar bija jānomaina vismaz četrdesmit gadus vecā kanalizācijas caurule Rūjienas ielas mikrorajonam. Pirms lielveikala “Walk” būvniecības diemžēl pašvaldība nenomainīja apakšzemes komunikācijas. Ja to nebūtu izdarījusi tagad, iespējams, līdzīgi kā Rīgā, Ģertrūdes ielā, varēja iebrukt daļa stāvlaukuma. Smejos – visi mani darbi ir zem zemes. Var jau arī neko nedarīt, bet tad nebūs, par ko runāt. Vēl viena no problēmām ir tā, ka joprojām pilsētā ir daudz komunikāciju bez attiecīgas dokumentācijas. Īpaši ar to sastopamies Lauktehnikas rajonā. Ir bijuši gadījumi, ka tur notiek avārija un nevaram saprast, kur jārok. Brauc garām kāds bijušais Lauktehnikas darbinieks vai iedzīvotājs un rāda, kur jāuzsāk darbi. Vēl viens no maniem mērķiem ir darbu padarīt pēc iespējas labāk un kvalitatīvāk. Saviem vīriem saku – saspringstam un izdarām tā, lai vairāk mums te nav jāatgriežas. Tas ir nepieļaujami, ja pēc pusgada iedzīvotāji pārmetīs, ka atkal ir jārok un kaut kas jāmaina vietā, kur esam jau strādājuši. Ja reiz esam atrakuši bedri, maksimāli jāizdara viss, kas izdarāms. Nav pieļaujama atrunāšanās. No mūsu darba ir atkarīgs arī iedzīvotāju komforta līmenis.

- Vai nodaļā trūkst kādu darbinieku ar specifiskām tehniskām zināšanām?
- Esošie darbinieki ir pieredzējuši. Protams, ir grūti tad, kad darbinieks aiziet, jo atrast vietā ir liela problēma. Latvijā daudzās nozarēs ir problēmas ar speciālistiem. Vēl problēma ir tā, ka ne visi ir gatavi strādāt tik netīru darbu, kas saistīts ar kanalizāciju. Ja ir vēlme, var jau visu iemācīties. Domāju, ka pēc pieciem vai desmit gadiem tiešām nebūs, kas kāpj kanalizācijas bedrē.

- Nereti iedzīvotāji sūdzas, ka pilsētā ūdens avāriju dēļ sarok bedres, bet pēc darbu paveikšanas tās kārtīgi neizlīdzina. Pārmet darbu kvalitāti.
- Protams, ka centīsimies strādāt kvalitatīvi. Ja rokam zaļajā zonā, tad nevaram uzreiz pēc darbu pabeigšanas gaidīt, ka tajā vietā atkal būs zaļa zālīte. Iedzīvotājiem jāsaprot, ka, piemēram, ja uz ielas nomainām aku vai darām citus darbus, ir kāds laiks jāļauj zemei nosēsties. Vēl viena lieta, ar ko saskaros šajā darbā, ir tā, ka pilsētā ir vairākas akas bez pielietojuma. Piemēram, viena tāda atrodas Ausekļa un F. Roziņa ielas krustojumā. Mēs to aizbērām un nolīdzinājām. Visi darbi izdarīti, bet aka nav novākta. Cilvēki ar mašīnām brauc pāri, nereti rodas avārijas situācijas. Visa Tālavas iela ir ar šādām nevajadzīgām akām. Tās mums arī ir jānovāc.

- Šķiet, ka jaunajā darbā ir uzņemts pieklājīgs temps.
- Iespējams, bet man ir jārēķinās ar nodaļai piešķirto finansējumu. Tā izlietojumam jāseko līdzi. Nevaru uzreiz saskaitīt visas akas, nomainīt grodus un vākus, tāpēc mums ir plāns, pie kā pieturēties. Kamēr ir nauda, tikmēr darām. Drīz sāksim plānot nākamā gada budžetu, ieplānosim vairāk darbu. Mani vīri ir gatavi darīt un viņi dara! Katram var būt tāda diena, kad nav noskaņojuma. Rēķinos ar to, ka maniem darbiniekiem jāstrādā arī ļoti nepateicīgos laika apstākļos. Paši vīri saka: “Ko darīt? Cilvēki bez ūdens nevar dzīvot.” Strādājot iepriekšējā darbā, arī saskāros ar avārijas situācijām. Šādās reizēs jāatceras, ka galvenie ir iedzīvotāji, nevis mūsu atrunas vai nedarīšana.

uzziņai
Valkas novada domes Komunālās saimniecības nodaļas vadītājs Dainis Lapiņš
• 35 gadus vecs valcēnietis
• Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā ieguvis automehāniķa kvalifikāciju
• Biznesa augstskolā “Turība” ieguvis uzņēmumu un iestāžu vadītāja kvalifikāciju
• pēdējā darba vieta – SIA “Taurene” koģenerācijas stacijā ražošanas daļas vadītājs

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jauno Komunālās saimniecības nodaļas vadītāju nebaida izaicinājumi

Kategorijas