Laime dzīvo mežā

2020. gada 18. septembris 09:44

213

Man ļoti patīk sēņot! Vai maz ir kāds latvietis, kurš kaut reizi mūžā nav devies uz mežu sēņot vai ogot. Ar ogu lasīšanu gan tik labi neveicas, jo šai nodarbei vajag īpašu krampi. Taču, kas attiecas uz sēņošanu, šī nodarbe ir kā meditatīva atpūta. Neesmu no tām, kuras, ieejot mežā, skrien pa galvu, pa kaklu, lai tikai vairāk salasītu. Man patīk tā lēni, mierīgi un piesardzīgi, jo sevi uzskata par diezgan topogrāfiski dumju cilvēku, jo varu apmaldīties trijās priedēs.

Kādu dienu aizdomājos, nez kurš man bērnībā ierādīja sēņu gudrības. Šķiet, ka tētis, jo viņam kā mežsargam bija īpaša jušana uz sēņu vietām. Atceros, braucam ar tēta darba mašīnu – padomju laika bobiku – pa meža ceļu. Te pēkšņi mašīna apstājas, un tētis, paķēris grozu un nazi, kas viņam vienmēr bija mašīnā, ieskrien mežā. Pēc neilga laika iznāk laimīgs ar pilnu grozu apšu bekām. Tādu atmiņu man ir daudz. Atceros, ka dzīvojām lauku mājā un vajadzēja tikai aizskriet uz mežmalu, kur varēja pielasīt lērumu ar cūcenēm. Tās vecmamma sālīja ziemai tādā smukā koka muciņā ar vāku un uzglabāja pagrabā. Mani uz mežu līdzi ņēma kopš piecu sešu gadu vecuma, tāpēc tas man šķiet pašsaprotami, ka sēņu laikā nav jāguļ, bet jau no agra rīta jāiet uz mežu.

Aizvadītajās brīvdienās kopā ar draugiem piedalījāmies sēņu lasīšanas sacensībās. Tās notika Zvārtavas mežos. Priecājos, ka iepazinos ar tik zinošiem un interesantiem cilvēkiem, kuriem arī viens no vaļaspriekiem ir sēņošana. Turklāt daudzi mūsdienās sēņo ar “Lielo Latvijas sēņu grāmatu” padusē vai izmanto mobilajos telefonos ielādētās aplikācijas vai interneta vietnes, piemēram, www.senes.lv. Ar šīs vietnes par Latvijā sastopamajām sēnēm veidotāju Edgaru Mūkinu izvērtās interesantas sarunas par to, vai sēnes ir jānogriež vai var arī izraut ar visām saknēm. Sēņu zināšanu lietpratējs uzskata, ka, ja sēni saudzīgi izskrūvē no sūnām, tas dabai skādi nenodara. Klausoties stāstus par ēdamo sēņu daudzveidību un garšas īpatnībām, sapratu, ka esmu kā īsts Nezinītis uz Mēness. Mana apņemšanās ir atrast dižsardzeni un uzlikt to uz sviestmaizes. Šīs sēnes garša atgādinot riekstu garšu. Vēl noteikti šoruden iegādāšos starp sēņu faniem popularitāti ieguvušo “Lielo Latvijas sēņu grāmatu” un tumšajos ziemas vakaros to studēšu un pētīšu. Zināju, ka, kā tautā saka, sēņu vecenes un veči ir interesanti ļauži un par to kārtējo reizi pārliecinājos kopīgajā sēņu pasākumā.

Lai jums vēl šoruden izcils sēņu guvums!

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Laime dzīvo mežā

Kategorijas