Agrāk prasītā augstākā pedagoģiskā izglītība vairs nav obligāta

2009. gada 10. aprīlis 07:31

4236

Agrāk prasītā augstākā pedagoģiskā izglītība vairs nav obligāta

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajām izmaiņām prasībās par skolotājiem nepieciešamo kvalifikāciju daudzi pedagogi jūtas apmuļķoti.

Pirms dažiem gadiem pieprasītā augstākā izglītība tagad var arī nebūt. "Toreiz, gribējām to vai ne, bija jāiegūst augstākā pedagoģiskā izglītība, un visas arī devāmies mācīties par savu naudu. No mūsu pirmsskolas mācību iestādes augstskolā, mani ieskaitot, iestājās sešas skolotājas.

Tagad, izrādās, tas bijis veltīgi, jo nu atkal par pedagoģi bērnudārzā drīkst strādāt bez augstskolas diploma. Protams, izglītība un augstāka kvalifikācija ir vajadzīga, bet tagad esam it kā novienādoti, kaut es, piemēram, vēl trīs gadus maksāšu kredītu, ko paņēmu, lai samaksātu par mācībām," saka Valkas speciālā bērnudārza "Pumpuriņš" vadītāja Mirdza Miķelsone.

Aizvainojumu vairākos pedagogos ir radījuši Izglītības un zinātnes ministrijas grozījumi 2000. gada Ministru kabineta noteikumos par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai.

Tajos minēts, ka turpmāk pirmsskolas izglītības iestādē varēs strādāt speciālists, kurš vidējā profesionālajā izglītībā saņēmis pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju un vēlāk ieguvis augstāko akadēmisko vai profesionālo pedagoģisko izglītību. Līdz šim augstākā profesionālā pedagoģiskā izglītība bija obligāta. Arī skolā par pedagogu drīkstēs strādāt speciālists, kuram ir maģistra vai doktora grāds mācāmajam priekšmetam atbilstošā zinātnē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikāciju nodaļa skaidro, ka grozījumi izstrādāti, uzklausot sabiedrības prasības par birokrātisko šķēršļu samazināšanas nepieciešamību izglītībā, lai skolēniem radītu lielākas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Tas veicināšot arī sākumskolu saglabāšanu iespējami tuvāk bērnu dzīvesvietai.

Bērnudārza "Pumpuriņš" pedagoģe Rudīte Mašina atzīst, ka mācīšanās augstskolā viņai ir daudz devusi. Zināšanas palīdzot labāk strādāt ar bērniem. "Es pat iedomāties nevaru, kā var strādāt ar bērniem bez pedagoģiskās izglītības.

Tas gan, pēc manām domām, nav pareizi, ka tagad bez šīs izglītības darbā varēs iztikt. Algas, cik saprotu, visām būs vienādas - gan tām, kurām ir augstākā izglītība, gan kurām tās nav. Tomēr mēs, kas augstskolu beigušas, joprojām maksājam kredītu, turklāt tagad algas ir samazinātas," saka R. Mašina.

Daļa pedagogu atzīst, ka jaunie grozījumi ir netaisnīgi pret tiem, kuri pedagoģisko augstskolu pabeiguši. "Tas nav godīgi pret tiem, kuri ieguvuši šo izglītību, izdodot par mācīšanos lielu naudu.

Nezinu, vai grozījumi ir pārdomāti. Vieglāk vai grūtāk, bet ir panākts, ka tagad skolā mācību darbs ir kļuvis kvalitatīvāks. Dzīve rāda, ka ne vienmēr cilvēks skolā var strādāt pat tad, ja viņam ir visas vajadzīgās izglītības. Zināšanas un pieredze pedagoģijā ir ļoti vajadzīga," saka Valkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga.

J. Cimzes Valkas mūzikas skolas pasniedzēja Liesma Freiberga apliecina, ka augstskolā iestājusies tikai tādēļ, kas tas bija obligāti jādara. "Tas nav godīgi, jo tagad iznāk, ka mācīšanās bijusi mūsu katra darīšana. Tad vismaz tagad vajadzētu diferencēt samaksu par darbu, jo arī tā var ietaupīt," iesaka L. Freiberga.

Par nepārdomātu rīcību grozījumu pieņemšanu uzskata arī Valkas pamatskolas direktore Nadežda Možarova. "Lēmumi tiek pieņemti, kādi nu kurā brīdī katram ienāk prātā. Tā gan pašlaik notiek daudzās jomās," atzīst N. Možarova.

Jāšaubās gan, vai šāda nostādņu mainīšana labvēlīgi ietekmēs izglītības kvalitāti, kā to uzsver Izglītības ministrija.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Agrāk prasītā augstākā pedagoģiskā izglītība vairs nav obligāta

Kategorijas