Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sarīko Meža dienas

Sandra Pētersone

2020. gada 18. septembris 10:03

247
Sarīko Meža dienas

Strenču novada Jērcēni ir bagāti gan ar Jērcēnmuižas kompleksu, gan ar Jaunjērcēnu parku, kas gandrīz piecu hektāru lielā platībā ieskauj līdz mūsdienām saglabājušās muižas ēkas: “freileņu māju”, ko barons Krīdeners uzcēlis savām neprecētajām māsām, klēti un stalli.

Jaunjērcēnu parkā, kas ir vietējas nozīmes dabas aizsargājamā teritorija, aug veci dažādu sugu koki – daudzžuburu liepa, lapegles, ozoli un citi. Apkārtējie ceļi pie muižas veido skaistas ozolu alejas, kas arī liecina par seno muižniecības dzīvi Latvijas teritorijā.

Stādīts nebija ilgi

Lai Jaunjērcēnu parks būtu vēl zaļāks, šomēnes talcinieki tajā iestādīja pavisam 127 koku un krūmu stādus: 46 dažādu krāsu un šķirņu ceriņus, 30 jasmīnus, 5 lazdas, 9 parkrozes, 16 grimoņus, 6 liepas, 4 ozolus, 5 kļavas, 3 gobas un 3 pīlādžus.

Jērcēnmuižā tika īstenots Meža dienu pasākums “Cienot kultūrvēsturisko ainavu”,  pateicoties 660 eiro lielajam valsts atbalstam meža nozares attīstībai 2020. gadā un  300 eiro lielajam Strenču novada  domes atbalstam biedrībai “Esam Jērcēniem”, kas iesniedza projekta pieteikumu iedzīvotāju iniciatīvu konkursā “Sabiedrība ar dvēseli 2020”.

Biedrības “Esam Jērcēniem” pārstāve Ginta Gailīte teic, ka Jaunjērcēnu parks ir gan iedzīvotāju, gan muižas viesu iemīļota pastaigu vieta, diemžēl daudzi vecie koki, neizturot vētras spēku, ir aizgājuši bojā.

“Laika gaitā parks iespēju robežās ir kopts, pārsvarā novācot vējā nogāztos un izzāģējot bīstamos kokus, taču vietā stādīts ir ļoti maz, vien daži koki. Parka labiekārtojuma līmenis kļuva neatbilstošs mūsdienu vides prasībām un radīja negatīvu vizuālo iespaidu. Ņemot vērā parku arhitektes Ilzes Māras Janelis ieteikumus, tika veikti jauni stādījumi Jaunjērcēnu parka teritorijā,” stāsta Ginta Gailīte.

Ainavisku skatu veido lauces

Kad darbs bija paveikts, mežzinis Jānis Ence dalībniekiem pastāstīja par meža apsaimniekošanas ciklu, ainavu veidošanu, koku nozīmi parkā un parka apsaimniekošanu, bet profesionāla daiļdārzniece Indra Lielkāja sniedza padomus par katras kokaugu un krūmu sugas stādīšanas tehniku un piemērota substrāta sagatavošanu.

Jērcēnmuižas gide, bibliotekāre Ilvija Ķimse piebilst, ka, atjaunojot un kopjot vecos muižu parkus, ir jābūt ļoti uzmanīgiem un jārespektē senais plānojums, lai, labu gribot, nenodarītu kaitējumu un lai saglabātu parka ainavas seno plānojumu.

“Jaunjērcēnu parks ir parks ar laucēm (brīviem laukumiem), kas veido ainavisku skatu. Šī atziņa man radusies, lasot Ilzes Māras Janelis  grāmatas un komunicējot ar Latvijas piļu un muižu asociācijas pārstāvjiem,” piebilst Ilvija Ķimse.