Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Īpašumā – nelegāla būve. Ko darīt?

Sandra Pētersone

2020. gada 19. septembris 00:00

1874
Īpašumā – nelegāla būve. Ko darīt?

Kā  tiek novērstas patvaļīgas būvniecības sekas, un cik ilgu laiku būvvalde dod šim procesam? Ar tādu jautājumu “Ziemeļlatvijā” vēršas kāds mūsu lasītājs, lūdzot atbildi, un atgādina piemēru ar Smiltenes pagasta saimniecībā “Lejas Varicēni” patvaļīgi bez būvatļaujas uzcelto tā dēvēto “hobitu māju”.

“Lejas Varicēnu” saimnieki Līga Krūmiņa-Krīgere un Tomass Krīgers šo vienstāva dzīvojamo namiņu šā gada sākumā publiski pieteica kā  eksperimentālu prototipu līdzīgām būvēm Latvijas laukos nākotnē un kā vilinošu piemēru zemo būvniecības izmaksu dēļ. Proti, šādu māju, kurā ērti var justies viens līdz divi cilvēki, pēc saimnieku aplēsēm, katrs varot sev uzcelt pats par aptuveni 1300 eiro lielu budžetu, izmantojot apkārtnē pieejamos resursus (kokus, salmus, mālus un tamlīdzīgi).

Nelegāli būvēt nozīmē būvēt dārgāk

Taču mūsu lasītājs norāda, ka “Lejas Varicēnu” saimnieku norādītās izmaksas maldina sabiedrību, jo tajās nav iekļauti izdevumi par būvniecības dokumentāciju, kā arī piebilst, ka patvaļīgas būvniecības seku novēršana izmaksā vēl dārgāk, attiecīgi šādas mājas budžets būs krietni lielāks par jau pieminētajiem 1300 eiro.

Smiltenes novada domes būvvaldes vadītāja Liene Brolīte apstiprina mūsu lasītāja teikto un skaidro, ka patvaļīgas būvniecības seku novēršanā izmaksas pārsvarā tiek sadārdzinātas uz sabūvēto konstrukciju apjomu pārbaudēm. 

Šīs pārbaudes, ko veic speciālisti, ir nepieciešamas, lai varētu pārliecināties par konstrukciju drošumu. Savukārt, ja  cilvēks iet pareizo ceļu – pirms iecerētās būvniecības vispirms vēršas būvvaldē, kurā ir jāsaņem būvatļauja un jāsaskaņo būvniecības dokumentācija, tad viņam ir arī būvprojekts, kuru sagatavo sertificēts jomas speciālists pēc īpašnieka pasūtījuma, pieaicinot būvnieku vai konstruktoru, un šie speciālisti arī uzņemas atbildību, ka konstruktīvais risinājums ir drošs. 

Jebkurā gadījumā zemes īpašnieks ir atbildīgs par to, kas atrodas uz viņa zemes. Pat, ja zemes īpašnieks nav veicis būvniecību, viņš ir tas, kurš ir atbildīgs par patvaļīgās būvniecības seku novēršanu  – tajos gadījumos, ja būve nav kā atsevišķs nekustamā īpašuma objekts.
Īpašniekam ir tiesības ierosināt gan būves nojaukšanu, gan pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes lūgt būvniecības dokumentācijas izstrādāšanu, pieaicinot sertificētu speciālistu. Ja īpašnieks vēlas novērst patvaļīgas būvniecības sekas (būvi legalizēt), būvvaldē ir jāiesniedz iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti (zemes robežu plāns, inventarizācijas lieta, Zemesgrāmata un citi).

Būvvalde, konstatējot patvaļīgu būvniecību, pieņem lēmumu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu, dodot adresātam laiku seku novēršanai. Tas var būt mēnesis, pusgads vai pat lielāks termiņš atkarībā no būvniecības ieceres, būvniecības projekta stadijas un citiem rādītājiem.

Vispirms konsultē, nevis uzreiz soda

Būvniecības likuma 18. pants nosaka, ka tad, ja būvinspektors konstatē patvaļīgu būvniecību, viņš aptur būvdarbus un sagatavo atzinumu, bet būvvalde pieņem vienu no diviem lēmumiem. Viens lēmums var būt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas par projektēšanas nosacījumu izpildi ‒ neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta.

Otrs lēmums var būt par atļauju veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasību izpildes, bet gadījumos, kad patvaļīgas būvniecības rezultātā nodarīts kaitējums videi, ‒ arī pēc tā novēršanas vides un dabas aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja lēmums par atļauju veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek izpildīts, būvvalde var lemt par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu. 

“Konstatējot patvaļīgas būvniecības sekas, būvinspektors apseko nekustamo īpašumu, veic būves pirmsreģistrāciju un lūdz sākumā mēneša laikā gan sniegt skaidrojumu par esošo situāciju, kādā veidā tā radusies, gan iesniegt papildu dokumentāciju, piemēram, vēsturisko projekta dokumentāciju, īpašumtiesību apliecinošu dokumentāciju, izpildmērījuma plānu un citu, lai precīzi varētu noteikt, kādā stadijā konkrētā iecere pašreiz atrodas,” skaidro Liene Brolīte. Ja būvvaldes noteiktajā termiņā sekas nav novērstas, akta adresātam piemēro sodu pēc Administratīvā procesa vai Administratīvās atbildības likuma.

“Būvvalde cilvēkus vispirms konsultē, lai panāktu, ka tiek sakārtota īpašumtiesību apliecinošā dokumentācija,” uzsver Smiltenes novada domes Būvvaldes vadītāja.

Ja kaut kas nav skaidrs, drošāk ir pavaicāt

Smiltenes novada Būvvalde skaidro, ka “Lejas Varicēnu” “hobitu mājas” gadījumā ir vairāki projekti. Tie jau ir iesniegti BIS (Būvniecības informācijas sistēmā) un tiek izskatīti, un būves ir pirmsreģistrētas kadastra reģistrā.

“Ja būvniecība veikta patvaļīgi, tad, lai varētu pārliecināties par būves drošumu, mehānisko stiprību,  stabilitāti un citām prasībām, lai pieņemtu būves ekspluatācijā, ir nepieciešams būvvaldē iesniegt sertificēta speciālista veikto būvju tehnisko apsekojumu, nopietnākos gadījumos pat ekspertīzi. Šajos gadījumos speciālists uzņemas atbildību par to, ka  šīs būves ir stabilas, drošas un atbilst būvniecības procesa prasībām,” uzsver Liene Brolīte.

Ja ir neskaidrības, tad vislabāk pirms jebkuras būves (arī saimniecības ēkas) savā īpašumā būvniecības vēlams konsultēties ar būvvaldes speciālistiem. Problēmas var rasties pat ar lapeni, ja tā uzcelta nekustamajā īpašumā, kas atrodas publiskajā teritorijā, uz publisku teritoriju vērstā teritorijā vai kopīpašumā.

uzziņai

Kas ir patvaļīga būvniecība?

Būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvniecības ieceres dokumentācijas, akceptētas apliecinājuma kartes vai akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība.

Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda ir nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.