COVID-19 ietekmes rezultātā 2. ceturksnī par trešdaļu samazinājies brīvo darbvietu skaits

Andžejs Čerņavskis, Darba samaksas statistikas daļa

2020. gada 21. septembris 12:44

COVID-19 ietekmes rezultātā 2. ceturksnī par trešdaļu samazinājies brīvo darbvietu skaits

2020. gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 20,0 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10,4 tūkst. jeb 34,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sabiedriskajā sektorā bija 8,1 tūkst. brīvo darbvietu, bet privātajā – 11,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10,0 tūkst. jeb 45,7 %, bet sabiedriskajā - par 0,4 tūkst. jeb 4,7 %.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 8,2 % jeb 1,5 tūkst. Privātajā sektorā tas palielinājās par 11,8 % jeb 1,3 tūkst., bet sabiedriskajā – par 3,3 % jeb 0,3 tūkst.

Brīvo darbvietu skaits un bezdarba līmenis

Bezdarba līmeņa datu avots: CSP Darbaspēka apsekojums

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,8 %, bet privātajā sektorā – 1,9 %.

Par 4,5 % samazinājies aizņemto darbvietu skaits

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par
41,6 tūkst. jeb 4,5 %. Privātajā sektorā tas samazinājās par 35,7 tūkst. jeb 5,6 %, savukārt sabiedriskajā – par 5,9 tūkst. jeb 2,0 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 19,6 tūkst. jeb 2,2 %. Privātajā sektorā tas samazinājās par 15,0 tūkst. jeb 2,4 %, bet sabiedriskajā sektorā par 4,6 tūkst. jeb 1,6 %.

Aizņemtās un brīvās darbvietas pa sektoriem

No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 3,5 %, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā – 2,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājās visās galvenajās profesiju pamatgrupās, bet visvairāk – pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, kā arī speciālistiem.

Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām

Pamatgrupu klasifikācijas avots: Profesiju klasifikators

2020. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 6,0 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 3,0 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 2,9 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī būvniecības nozarē – 2,8 %.

Aizņemto un brīvo darbvietu skaits pa saimnieciskās darbības veidiem

Reģionos 2020. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,7 % jeb 13,3 tūkst., savukārt zemākais – Zemgales reģionā – 1,1 % jeb 0,8 tūkst.

Latvijā augstākais brīvo darbvietu īpatsvars Baltijā

Salīdzinot Baltijas valstis, 2020. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars (2,2 %) bija Latvijā. Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs bija zemāks – 1,3 %, bet vidēji Eiropas Savienībā – 1,6 %. Gada laikā brīvo darbvietu skaits visstraujāk samazinājās Latvijā – par 34,2 %, Igaunijā – par 27,7 %, bet Lietuvā – par 7,4 %.

Metodoloģiskie skaidrojumi par brīvo un aizņemto darbvietu skaitu atrodami CSP tīmekļa vietnē sadaļā “Aizņemtās un brīvās darbvietas”.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

COVID-19 ietekmes rezultātā 2. ceturksnī par trešdaļu samazinājies brīvo darbvietu skaits

Kategorijas