Ko samazināt, vairs nav

2020. gada 22. septembris 09:09

287

Jaunveidojamais Valmieras novads no 2021. gada 1. jūlija būs viens no lielākajiem Latvijā ar aptuveni 51 tūkstoti iedzīvotāju un apvienos piecas pilsētas un 26 pagastus.

Šajā novadā iekļausies arī tagadējais Strenču novads (Strenču un Sedas pilsētas un Plāņu un Jērcēnu pagasti), kam ierastās patstāvīgās dzīves vietā nāksies dalīt pašvaldības budžetu ar citām pilsētām un pagastiem un nu jau kopīgi lemt, kā strādāt pašvaldībai visā lielajā teritorijā.

Pārdala nodokli par labu valstij

Pārstāvji no to novadu pašvaldībām, kas iekļausies jaunajā Valmieras novadā, kopīgās sēdēs satiekas kopš šās vasaras vidus un līdz ar citiem darbiem domā arī par nākotni.

Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka jaunveidojamā novada administratīvās struktūras projekts vēl nav izstrādāts, par to pagaidām tiek tikai runāts, taču jau tagad viņš uzsver, ka iestāsies par to, lai Strenču novada teritorijā iedzīvotājiem paliek visi līdzšinējie pakalpojumi, ko sniedz pašvaldība.

“Nevaru iedomāties nevienu pakalpojumu, kas līdz šim ir pieejams iedzīvotājiem, bet ko nevajadzētu saglabāt. Nekā lieka mums (Strenču novadā – redakcijas piezīme) nav. Ir jāatstāj viss, jautājums ir tikai, kā tas būs organizēts, tai skaitā pagastos. Pagaidām atbildes nav. Pagaidām tas ir tāpat kā zīlēt kafijas biezumos,” piebilst Jānis Pētersons.

Strenču novada domes priekšsēdētājs atgādina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces uzsvērto ieguvumu no šās administratīvi teritoriālās reformas – izveidot pašvaldības ar spēcīgiem attīstības centriem, kas sniegs lielākas ekonomiskās aktivitātes iespējas un labākus un pieejamākus pakalpojumus iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas.

Tajā pašā laikā jaunā 2021. gada valsts budžeta projektā pašvaldības šobrīd izskatās zaudētājas, – ir plānota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdale starp valsti un pašvaldībām, paredzot pašreizējo dalījumu palielināt par pieciem procentiem par labu valstij, pašvaldībai atstājot 75 procentus IIN līdzšinējo 80 vietā. Ar to nemierā ir Latvijas Pašvaldību savienība. IIN dod lielāko pienesumu pašvaldību budžetā, ja tas samazināsies, mazāk naudas būs ēku uzturēšanai, strādājošo algām un, kas zina, kā tas var atsaukties uz pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem nākotnē.

Savukārt Finanšu ministrija jau norādījusi, ka pie budžeta līdzekļu rašanas solidāri jāiesaistās visiem, tai skaitā pašvaldībām, – ja valsts pamatbudžetā šā gada septiņos mēnešos ir deficīts 115,1 miljons eiro, tad pašvaldību budžetā ir 95 miljonus eiro liels pārpalikums.

Ja novada pašvaldībai ir mazāk naudas, tad tā nevar visiem būt laba, uzsver Jānis Pētersons.
“Katrā ziņā pašvaldības negaida viegli laiki. Automātiski mūs saliekot kopā, naudas fiziski kļūs mazāk, un, lai kā optimizētu, finansiālais ieguvums nav iespējams. Runa ir tikai par normālas funkcionēšanas nodrošināšanu,” viņš piebilst.

Pagastos ar administratoru nevēlas samierināties

Jauno novadu lēmējvarai prātā ir jāpatur tas, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas mazajos pagastos jābūt pašvaldības pārstāvniecībai – nevis novada domes ieceltam administratoram, kurš pamatā tikai iekasē nodokļus, bet ar plašākām funkcijām un pilnvarām, “Ziemeļlatvijai” uzsver Strenču novada Plāņu pagasta iedzīvotājs Jānis Siliņš (seniors) – sabiedrībā zināms kā Latvijas BMX riteņbraukšanas tēvs un savulaik – riteņbraukšanas treneris.

Jānis Siliņš vēl nesen vāca Plāņu pagasta iedzīvotāju parakstus par Plāņu pievienošanos Smiltenes, nevis Valmieras novadam, un iesniedza vēstuli Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, kur šis lūgums netika uzklausīts, argumentējot to ar novadu nedalāmību.

Taču Jānis Siliņš tik un tā ir pārliecināts, ka šādi lēmumi ir jāpieņem, par primāro izvirzot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un to, kādas “taciņas”, dodoties pēc šiem pakalpojumiem, viņi ir iestaigājuši. Jau pirmās novadu reformas laikā 2009. gadā Plāņu iedzīvotāji gribēja pievienoties Smiltenes novadam, jo Smiltene ir tuvu, taču viņu viedokli neņēma vērā – Plāņu pagastu iekļāva Strenču novadā.
“Gribu ticēt, ka šī administratīvi teritoriālā reforma tiks turpināta, lai izpētītu Plāņu pagasta iedzīvotāju patieso piederību un lai viņiem būtu izdevīgi un patīkami dzīvot attiecīgajā teritorijā. Kad iesniedzu vēstuli Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, man paskaidroja, ka tas ir tikai sākums un ka pie tā tiks strādāts rūpīgāk, nopietnāk. Tad es gaidu šo otro posmu. Tad redzēsim, kāds būs atbalsts pagastā dzīvojošo cilvēku vēlmēm un interesēm. Šobrīd izskatās, ka izdevīgums tiek izteikts ar matemātiku, skaitļos, bet līdz ar šādu optimizāciju pazūd cilvēciskais faktors. Katram cilvēkam ir tiesības saņemt ērtākus pakalpojumus sev izdevīgākā vietā, taču bez sabiedrības artavas nekas nenotiks. Domāju, ka otrajā posmā daudz kas būs atkarīgs no iedzīvotāju intereses, viņu atbildības par sava pagasta nākotni un aktīvas iesaistīšanās savas pašvaldības dzīvē,” viedokli pauž Jānis Siliņš.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par mediju projekta raksta saturu atbild laikraksts “Ziemeļlatvija”.

#SIF_MAF2020

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ko samazināt, vairs nav

Kategorijas