Lielajā novadā – savu saimnieku katram pagastam?

2020. gada 22. septembris 09:22

1101

Lielajā novadā – savu saimnieku katram pagastam?

Drustu pagasts Raunas novadā ir salīdzinoši mazs iedzīvotāju skaita ziņā, – pēc oficiālās statistikas tajā uz 2020. gada
1. janvāri savu dzīvesvietu norādījis 751 iedzīvotājs.

Taču vēsture šai apdzīvotajai vietai ir sena. Drustu vārds rakstītajos vēstures pirmavotos pirmo reizi minēts 1262. gadā, kad tagadējā pagasta teritorija tika iekļauta Rīgas bīskapijas Raunas novadā.

Tagad Latvijā ir jauni “mērnieku laiki” – tiek īstenota administratīvi teritoriālā reforma, veidojot lielākus novadus.

Pašiem savu pagasta pārvaldnieku

No 2021. gada 1. jūlija, kad mūsu valstī sāks darboties jauno pašvaldību domes, Drustu pagasts iekļausies jaunveidojamajā Smiltenes novadā, kas apvienos tagadējos Smiltenes, Apes un Raunas novadus. Skatoties ģeogrāfiski, Drusti kartē atradīsies jaunā novada nomalē.

Jau tagad aktīvākie drustēnieši domā, kā lielajam novadam sadzirdēt viņu balsi un uzklausīt viņu intereses, tāpat arī – par to, kādi pašvaldību pakalpojumi būs pieejami novada apdzīvotajās vietās.

Drustu pagasta iedzīvotājs uzņēmējs Jānis Āboliņš uz apvienošanos ar Smiltenes novadu raugās cerīgi, jo par labu atzīst tagadējā Smiltenes novada pašvaldības administratīvās struktūras jeb pārvaldības modeli, kurā katras pagasta pārvaldes vadītājs ir saimnieks savā pagastā. Jānis Āboliņš cer, ka tā būs arī jaunajā, lielajā novadā, jo vietējiem iedzīvotājiem tas nozīmē arī labāku pašvaldības pakalpojumu pieejamību un ne tikai to.

Tagad Drustu pagastam sava pārvaldnieka nav. Raunas novadā ir divi pagasti – Raunas un Drustu. Drustu pagasta pārvaldē strādā tikai kasiere – lietvede, vēl viens darbinieks ir saimnieciskā dienesta darbu vadītājs, bet visa novada pašvaldības administrācija atrodas Raunā. Noteiktos apmeklētāju pieņemšanos laikos no Raunas uz Drustiem izbrauc novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe vai izpilddirektore Inga Zūdiņa.

“Nezinu, vai mēs (Raunas novads – redakcijas piezīme) esam darījuši labi vai slikti, bet esam diezgan samazinājuši pašvaldības darbinieku skaitu savās pārvaldēs. Drustos pēc novadu reformas (2009. gada – redakcijas piezīme) nekad nav bijis pagasta pārvaldes vadītāja. Taču sūdzības par pašvaldības pieejamību no Drustu pagasta iedzīvotājiem neesam saņēmuši,” “Ziemeļlatvijai” teic Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe un pieļauj, ka arī jaunveidojamajā Smiltenes novadā uz Raunas un Drustu pagastiem varētu būt viens pārvaldnieks.

Uzņēmējs Jānis Āboliņš, kurš vairāk nekā četrus gadus (pirms novadu reformas) bija Drustu pagasta padomes priekšsēdētājs, domā citādi, – pēc viņa domām, visos pagastos ir jābūt vienādai pārvaldes sistēmai, un, ja citās pašvaldībās pagastos ir pārvaldes vadītāji, arī Drustos tādam ir jābūt.

“Mūsu pagastā ir apstājusies jebkāda iniciatīva, jo pašvaldībā uz vietas nav cilvēka, kurš būtu ieinteresēts pagasta attīstībā. Svarīgākais nav finansējums, svarīgākais ir, lai pagastā būtu šāds cilvēks, vienkāršoti sakot, pagasta vadītājs, kurš reāli uzrunā cilvēkus. Kaut kas jau Drustos notiek, bet jebkurā gadījumā vietējā iniciatīva, manuprāt, vienmēr būs precīzāka, lietderīgāka un aktīvāka. Mums, drustēniešiem, skats uz Smilteni ir divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tā ir novada pārvaldība, otrkārt, mēs vēlamies asfaltētu ceļš, pa kuru no Drustiem varētu ērti izbraukt ārā uz Vidzemes šoseju un tad tālāk braukt uz Rīgu, Smilteni, Raunu. Jaunajā Smiltenes novadā Drusti varētu būt vienīgā pašvaldība, uz kuru ceļš nav asfaltēts,” uzsver Jānis Āboliņš.

Raunas novads, ieskaitot Drustus, savulaik atradās bijušajā Cēsu rajonā. Starp izvēli Raunas novadam apvienoties ar Smilteni vai Cēsīm, Jānis Āboliņš priekšroku dod Smiltenei arī tāpēc, ka cer – Smiltenē drustēniešu vēlmi tikt pie asfaltēta ceļa (valsts nozīmes autoceļš P29 – Rauna–Drusti–Jaunpiebalga, kur iedzīvotāji savulaik protesta akcijā stādīja kartupeļus) uzklausīs un palīdzēs, bet Cēsīs drustēniešus var nesadzirdēt.

Smiltenes novada modeli uzteic arī Apē

Tagadējā Apes novada teritorijā vistālāk no jaunveidojamā novada centra Smiltenes atrodas Apes pilsēta.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka vairākums Apes novada iedzīvotāju un arī Apes novada domes lēmējvara izlēma apvienoties ar Smiltenes novadu, nevis ar Alūksnes novadu, kaut Smiltene no Alūksnes atrodas tālāk. Apes novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, tajā ietilpst Apes pilsēta (novada administratīvais centrs), Apes, Gaujienas, Trapenes un Virešu pagasti. Pirms apvienošanas tie atradās bijušā Alūksnes rajona sastāvā.

Salīdzinoši nelielais iedzīvotāju skaits (3458 pēc datiem uz 2020. gada 1. janvāri) Apes novada pašvaldību ierobežo attīstībai vajadzīgās naudas piesaistē no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kā arī liedz saņemt Valsts kases aizdevumu, kaut gan pašvaldības kredītportfelis to atļautu, – apeniešus parādu jūgs nenomāc. Taču attīstību bremzējošais finansiālais aspekts ietekmē to, kāpēc viena daļa Apes novada iedzīvotāju ne tikai Smiltenes novadam tuvējos Virešos un Gaujienā, bet arī no Smiltenes 56 kilometru attālākajā Apē vēlas, lai viņu novads apvienotos ar turīgo Smilteni. “Viedokļi ir dažādi, bet ceru, ka mūsu lēmums par labu Smiltenei (nevis Alūksnei – redakcijas piezīme) nebūs tas nepareizākais,” “Ziemeļlatvijai” teic Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts.
Smiltenes, Apes un Raunas novadu pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki un izpilddirektori jau satiekas kopīgās sanāksmēs, dalās pieredzē un pārrunā iespējamo jaunveidojamā novada pārvaldības modeli, un pat netiek pieļauta iespēja, ka Apē, Raunā vai jebkurā citā vietā varētu samazināt pašvaldības sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem, norāda Jānis Liberts.

“Līdz pagastu pārvaldēm vēl neesam tikuši. Raunā un Apē būs atbalsta punkti, kaut gan šobrīd ir grūti pateikt, kā tie sauksies gala variantā. Taču tas, ko mēs modelēsim, jaunajai domei obligāti nebūs jāpieņem. Viņi var lemt citādāk. Piemēram, pašvaldību likuma projekts, kas vēl gan nav pieņemts, neparedz, ka pagastā obligāti vajadzēs būt pagasta pārvaldei. Deputāti paši varēs lemt, vai pēc tās ir nepieciešamība vai nav,” norāda Jānis Liberts.

Apes novada pašvaldības vadītājs atzinīgi uzteic Smiltenes novada pašvaldības administratīvās struktūras modeli, atbilstoši kuram pagasta pārvaldes vadītājs ir katrā pagastā un atbild par visu.

Apes novadā pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību pašvaldības teritoriālajā vienībā nodrošina Gaujienas pagasta pārvalde, Trapenes pagasta pārvalde un Virešu pagasta pārvalde. Apē atrodas novada domes vadība un centrālā administrācija.

“Apes novadā pagasta pārvaldes vadītājs ir starpnieks starp novada domi un vietējiem iedzīvotājiem, un viņam tādas īstas atbildības nav, izņemot Virešu pagastu. Tur pagasta pārvaldes vadītājs, līdzīgi kā pagastu pārvaldnieki Smiltenes novadā, atbild par visu, izņemot komunālo saimniecību, kas ir SIA “Vireši” lauciņš. Šāda pagasta pārvaldība bija izmēģinājums, bet uznāca novadu reforma, līdz ar to paši lielākas reformas vairs neveicām. Taču manā skatījumā, tāds variants kā Smiltenes novada pagastos un Virešu pagastā ir vislabākais. Pagastu pārvaldniekiem jābūt saimniekiem savā pagastā, nevis tikai reprezentatīvām personām, un viņu funkcijām arī jābūt tādām, lai viņi varētu atrisināt sava pagasta iedzīvotāju problēmas,” uzskata Jānis Liberts.

Izkratīt sirdi vietējam cilvēkam

Smiltenei tagad ir atbildība nepievilt jaunpienācēju uzticību, ko viņi dod avansā, izlemjot apvienoties ar Smiltenes novadu (nevis ar Alūksni Apes gadījumā vai ar Cēsīm Raunas gadījumā).

Šomēnes Smiltenes novada deputāti domes ārkārtas sēdē jau pieņēma lēmumu par jaunveidojamā Smiltenes novada pašvaldības administratīvās struktūras projekta izstrādi. “Kas būs labāk sagatavojies, tam pēc tam būs vieglāk dzīvot,” atzīst Smiltenes novada domes izpilddirektors Andris Lapiņš.

Pagaidām visu triju novadu vadība, savstarpēji satiekoties, pārrunā pašvaldības funkciju izpildi un administratīvo struktūru katrā novadā un dalās pieredzē, bet drīz sāksies darbs pie jau pieminētā projekta.

“Latvijas novadu pašvaldībās ir dažādi pārvaldes modeļi. Runājot par pagastu pārvaldēm, ir novadi, kas izvēlējušies vienu pagasta pārvaldnieku uz diviem vai trijiem pagastiem. Arī mēs (Smiltenes novada dome – redakcijas piezīme) esam daudz par to domājuši un runājuši, līdz nonākuši pie tā, ka mūsu novadā pagasta pārvaldnieks ir saimnieks savā pagastā. Viņš atbild, piemēram, par ēku un teritoriju apsaimniekošanu, par pašvaldības ceļu uzturēšanu un pārvaldību, kas pat ir viens no viņa galvenajiem pienākumiem, un tā darbi uz priekšu virzās daudz raitāk,” secina Andris Lapiņš.

Viņš uzsver vēl vienu būtisku faktoru, – šāds pagasta pārvaldes modelis nozīmē efektīvāku pagasta iedzīvotāju un pašvaldības saikni un pašvaldības pakalpojumu pieejamību, jo cilvēki atbildes uz jautājumiem un problēmām vispirms meklē sava pagasta pārvaldē, nevis pašvaldības centrālajā administrācijā.

Raunas un Apes iedzīvotājiem gan būs jāpierod pie tā, ka no nākamā gada 1. jūlija novada domes vadība būs Smiltenē.
“Raunā būs pārvaldes vadītājs, kas, visticamāk, būs Raunas cilvēks, un ceru, līdz ar to iedzīvotāji varēs atnākt pie savējā izkratīt sirdi un viņš ziņu nodos tālāk,” spriež Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe.

Arī viņai, tāpat kā kolēģim Apes novadā Jānim Libertam, šobrīd sirds ir mierīga, domājot par dzīvi jaunveidojamā Smiltenes novadā, – nav bažu par to, ka iedzīvotājiem varētu tikt noņemts kāds no pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem.

Paliks tikai viena vidusskola

Bērnu vecākiem gan jārēķinās, ka nākamajā 2021./2022. mācību gadā izmaiņas notiks jaunveidojamā Smiltenes novada skolu tīklā. Smiltenes novadā būs viena vidusskola (Smiltenē), bet Raunas vidusskola un Dāvja Ozoliņa vidusskola pārtaps par pamatskolām.
“Tas nenozīmē, ka skolai kaut kas ir noticis. Skolā viss notiek, tā attīstās, tikai vidusskolas posms nav spējīgs pastāvēt, jo skolēnu vilkme pēc 9. klases ir uz Smilteni, Valmieru vai Cēsīm,” par Raunas vidusskolu teic šās izglītības iestādes direktors Edgars Plētiens.
Viņš ir pārliecināts, ka viens no jaunā Smiltenes novada domes dienas kārtības diskutablajiem jautājumiem būs tas, ko darīt ar mazajām pamatskolām pagastos – atstāt, kā ir, ar visu 1.–9. klasi vai reorganizēt par sākumskolu.

Piemēram, Drustos ir Raunas vidusskolas struktūrvienība, kurā mācās skolēni vecumā no 1. līdz 9. klasei. Mācības notiek gan Drustos, gan Raunā – uz Raunas vidusskolu Drustu skolēni vairākas dienas nedēļā brauc mācīties priekšmetus, kuru skolotāju nav Drustu skoliņā.

“Tas, vai Drustos paliks skola vai ne, ir viena līdz divu gadu jautājums,” domā drustēnietis Jānis Āboliņš un “met akmeni” Raunas novada domes dārziņā, sakot, ka līdzšinējā pašvaldības politika zināmā mērā bija pie vainas tam, ka Drustu skolu pametuši teju 10 skolēni.

“Pašvaldība pagājušajā gadā nevarēja laicīgi pateikt, vai Drustos būs skola vai nebūs. Tas kļuva zināms tikai augusta nogalē. Visu var noturēt tikai tad, ja uz vietas ir cilvēks, kuram ir iniciatīva un kurš, ja vajag, uzrunā arī iedzīvotājus,” domā Jānis Āboliņš.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par mediju projekta raksta saturu atbild laikraksts “Ziemeļlatvija”.

#SIF_MAF2020

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lielajā novadā – savu saimnieku katram pagastam?

Kategorijas