Kā cīnīties ar Spānijas kailgliemezi?

2020. gada 22. septembris 11:47

931

Spānijas kailgliemezis atzīts par vienu no simt invazīvākajām gliemežu sugām Eiropā un patlaban aktīvi izplatās arī pie mums, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) informācija. Seminārā Pāvilostā par to ierobežošanu stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns un LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.

Īstais brīdis sākt kauju

Spānijas kailgliemezis apdraud ne vien laukaugus, bet arī cilvēku un mājdzīvnieku veselību. Tas ir starpsaimnieks vairākām parazītu sugām, tāpēc pārtikā nav ieteicams lietot zaļumus un augļus, ogas, ko klāj gliemeža atstātās gļotas. Turklāt tas spēj iznīcināt pat pusi ražas, bet, iekļūstot skābsienā, bojā tā kvalitāti un garšu, palielina liellopu risku saslimt ar botulismu. Spānijas kailgliemezis apdraud dabiskos biotopus un izraisa citu gliemežu ģenētisko eroziju.

Kaitnieka dzīves ilgums ir tikai viens gads, tāpēc tā galvenais mērķis dzīvē ir atstāt pēc iespējas vairāk pēcnācēju, vēsta LLKC. Vienā sezonā tas spēj izdēt no 250 līdz 500 olu. Tas parasti notiek rudenī, tāpēc šobrīd ir pēdējais laiks ķerties pie kaitēkļa iznīcināšanas.
Par to, ka dārzā uzturas Spānijas kailgliemezis, liecina ķipīgas, biezas gļotas uz zāliena vai augu lapām no rīta. Ja aizdomās turamo īpatni izdodas atrast, to, vai atrastais indivīds ir tieši Spānijas kailgliemezis, apliecināt gan var tikai speciālists.

Lai kaitēkļus apkarotu, nevajag gaidīt, līdz tie izaug lieli, tad tas būs ļoti grūti. Svarīgi rīkoties laikus un plānveidīgi, jo ar vienu darbošanās reizi nepietiks. Jārēķinās, ka darbs būs ilgstošs un prasīs pacietību, turklāt – kailgliemežus iespējams tikai ierobežot, nevis aizbaidīt uz visiem laikiem.

Paskaties, ko iestādi!

Spānijas kailgliemeži pārvietojas ar ātrumu septiņi metri divās stundās. Tātad par to straujo izplatību patiesībā esam parūpējušies mēs paši. Kailgliemežus, tāpat kā citus dārzā nevēlamus dzīvniekus un augus, savā dārzā viegli ievazāt, nopērkot no Polijas un citām zemēm ievestos stādus tā sauktajos konteineros. Tas pats notiek, puķumīļiem nekontrolēti apmainoties stādiem.

Starp citu, līdzīgā ceļā savulaik Latvijā ienākuši mazie raibie vīngliemeži. Nu jau tā šķiet dabiska suga, taču patiesībā ienākusi 19. gadsimtā vai pat agrāk ar stādiem no Rietumiem, kad veidoja muižu parkus. Tagad to izplatība ir kļuvusi nekontrolējama.

Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, svarīgi pirms stādīšanas augu izņemt no podiņa un izpētīt augsni. Citreiz kādā aliņā ierāpies sēž pats gliemezis, substrātā brīvā vietā vienkopus var būt sadētas arī oliņas. Ja ko tādu gadās ieraudzīt, to obligāti no augsnes vajag izņemt un iznīcināt.

Ja oliņas neredz, bet gribas nodrošināties, bedri, kur augu plānots stādīt, vēlams parakt dziļāku un pēc iedēstīšanas augsni kārtīgi noblietēt. Ja arī kustonis zemē būs bijis, tikt ārā tam būs grūti. Vēl viens variants ir pirms stādīšanas konteinerstādus paturēt vienprocentīgā vara sulfāta šķīdumā.

Var ķert ar rokām

Kailgliemežus var mēģināt regulāri nolasīt ar rokām, taču tas būs gan laikietilpīgi, gan ķēpīgi. Rokas no gļotām paliek oranžas un nomazgāt ir ļoti grūti. Tāpēc pirms darba ieteicams apbruņoties ar darba cimdiem. Pie lasīšanas vajadzētu ķerties vēlu vakarā, kad kailgliemeži sāk aktīvi darboties, vai agri no rīta, kamēr nav nozudusi rasa. Lietainā laikā to iespējams veikt arī dienā.

Savāktos īpatņus uz diennakti ievieto desmitprocentīgā vārāmā sāls šķīdumā. Tos var nogalināt arī tad, ja aplej ar verdošu ūdeni un pēc tam aprok dziļi zemē vai sadedzina. Rokot zemē, gan pastāv risks, ka kaitēklim vēderā ir oliņas, un cikls turpināsies.

Tie, kuriem ir stiprāka nervu sistēma, kaitniekus var nevis nolasīt, bet uzreiz nogalināt. To var veikt, pāršķeļot kailgliemežus ar asu priekšmetu, piemēram, lāpstu vai durkli. Lai piesaistītu un izķertu pārējos īpatņus, mirušos var atstāt turpat dārzā. Šie dzīvnieki ir kanibāli – beigtie īpatņi piesaista dzīvos, kas līķus apēd. Šai brīdī var turpināt sugas iznīdēšanu.

Garšo alus

Iespējams izmantot arī slazdus ar pievilinātājiem, piemēram, zemā plastmasas trauciņā ielej alu un noliek ēnainā un mitrā dārza stūrī, kur kaitēkļi visbiežāk redzēti. Jau pēc pāris stundām gliemeži būs salīduši traukā, stāsta A. Svilāns. Viņš šim mērķim izmantojis “Bauskas alu”.

Vēl lamatās var likt pūstošas augu atliekas, kaķu un suņu sauso barību, kombikormu, ķirbjveidīgus augus. Tās var veidot no dēļu gabaliem, burkām, pudelēm, spaiņiem, zem kuriem novieto ēsmu. Speciālists gan brīdina, ka šī metode nestrādās, ja gliemežu dārzā būs ļoti daudz. To noteikti var izmantot, taču kombinācijā vēl ar kādu citu.

No bioloģiskajiem apkarošanas līdzekļiem efektīvākas ir pudeļpīles, kam kailgliemeži ļoti garšo. Varbūt der apsvērt iespēju kopā ar kaimiņiem veidot mobilos mājputnu ganāmpulkus. Taču der zināt, ka putni var pārēsties un nomirt. Iespējams, nāvi izraisa lipīgās gļotas – nevienam citam gliemezim Latvijā tādas nav redzētas. Tādēļ saimniekiem der kontrolēt, cik daudz kaitēkļu nonāk pīļu vēderā.
Vēl labi palīdz koksnes pelni, kas ir ļoti sārmaini. Ar tiem var aizstāt arī mākslīgos minerālmēslus, taču jārīkojas uzmanīgi. Pārspīlējot viegli nobendēt augus, sevišķi jutīgi ir rododendri.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kā cīnīties ar Spānijas kailgliemezi?

Kategorijas