Domes priekšsēdētājs nav neaizskaramais Olimpa kalnā

2020. gada 24. septembris 13:31

Vai Smiltenes novada domes priekšsēdētājs var pievērt acis uz to, ka viņam piederošs uzņēmums palicis parādā nodokļus valstij un ka piedevām šā uzņēmuma ražotne atrodas kadastra informācijas sistēmā un Zemesgrāmatā nereģistrētā ēkā, par kuru tās īpašnieks (cita juridiska persona) ilgstoši nav maksājis nekustamā īpašuma nodokli pašvaldības budžetā?

Kopš Smiltenes novada deputātu Edgaru Avotiņu viņa kolēģi, pārējie novada deputāti, 2019. gada 27. novembrī ievēlēja par Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Ginta Kukaiņa vietā (Gints Kukainis pirms termiņa nolika deputāta mandātu, lai ieņemtu SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētāja amatu), Edgars Avotiņš ir atgājis malā no savas privātās uzņēmējdarbības, kā to paredz likumdošana. Proti, viņš vairs nav sava Bilskas pagastā strādājošā kokapstrādes uzņēmuma SIA “Softwood” valdes priekšsēdētājs, bet paliek šajā uzņēmumā kā patiesais labuma guvējs.
Taču situācijai ar nodokļu nemaksāšanu ir senāka vēsture, turklāt, Edgaram Avotiņam (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) no novada deputāta kļūstot par novada domes priekšsēdētāju, tā ir saasinājusies.
Smiltenes novada iedzīvotājs Andris Pauls-Pāvuls, viens no Latvijas nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibinātājiem 1988. gadā, šogad augustā vērsās pie tiem deviņiem Smiltenes novada deputātiem, kuri pašvaldības domē ievēlēti no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – Tēvzemei un Brīvībai /LNNK” saraksta, paužot aizdomas par domes priekšsēdētāja Edgara Avotiņa ietekmējamību. Proti, Andris Pauls-Pāvuls bija saņēmis informāciju, ka nesakārtotās nodokļu lietas Edgara Avotiņa privātajā uzņēmējdarbībā citām personām dod iespēju ietekmēt Smiltenes novada domes priekšsēdētāja lēmumus un faktisko rīcību, viņu šantažējot.
Andris Pauls-Pāvuls vērsās arī “Ziemeļlatvijas” redakcijā, norādot uz situācijas nopietnību.
Lūk, Andra Paula-Pāvula komentārs: “Smiltenes novadā baumo, ka jaunais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, iestājoties Nacionālajā apvienībā, ir izraudzīts mēra amatam, jo viņam “aste esot bluķī”, proti, “lielie blēži” izskaitļojuši, ka jaunā censoņa nepaklausības gadījumā būvvalde un Valsts darba inspekcija varēšot viņa ražotni “aizklapēt ciet”, tādēļ amatā viņš būšot “bezierunu paklausīgs”, turklāt, viņš esot iegrābies kredītos, apķīlājot visu mantu, bet parādsaistības neesot norādījis Valsts amatpersonas deklarācijā. Baumas pārbaudīju. Lūk, fakti. SIA “Softwood” Edgars Avotiņš ir vienīgais patiesais labuma guvējs. SIA “Softwood” ilgstoši ir prāvu nodokļu summu parādā valsts ieņēmumu dienestam (VID), turklāt, parāda summa pieaug. Visa uzņēmuma manta kā lietu kopība, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas ir ieķīlātas “Altum”. “Bānūžos” mammas (Edgara Avotiņa mātes – redakcijas piezīme) viensētā reģistrētā uzņēmuma faktiskā ražotne atrodas Bilskas centrā. Tā nav reģistrēta VID kā SIA struktūrvienība, jo tam nav tiesiska pamata, līdz ar to ražošana notiek valstij piekrītošā būvē, kura nav pat reģistrēta Valsts zemes dienesta kadastrs.lv. Ja nu gadījumā Edgars Avotiņš mēģina vainu novelt uz būves īpašnieku, jo viņam ir nomas līgums, tad man trūkst vārdu. Piemēram, būtu diezgan līdzīgi, ja Satiksmes ministrija par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētāju ieceltu “šofera dēlu”, kurš pirms tam astoņus gadus (tik gadu strādā SIA “Softwood” – redakcijas piezīme) būtu braucis ar CSDD nereģistrētu “Volgu” bez valsts numuru zīmēm, tehniskās apskates, ceļu nodokļa un OCTA, bet tagad, policijas pieķerts, ministram skaidrotu, ka viss kārtībā, jo “Volgu” viņam iznomājis Toļiks, un šāda “šofera dēla” atbilde Tāli Linkaitu apmierinātu un jaunais CSDD valdes priekšsēdētājs turpinātu darbu. Jāņem vērā, ka pašvaldība administrē nekustamā īpašuma nodokli, tā maksātājus un objektus (zemi un būves). Tā kā būve, kur atrodas Edgara Avotiņa ražotne, nav reģistrēta kadastrā, nodoklis par šo būvi līdz šim nav maksāts vispār, – tā ir pašvaldības administrācijas nolaidība vai apzināta rīcība. ”
Tādu viedokli “Ziemeļlatvijai” pauž Andris Pauls-Pāvuls. Pēc viņa vēršanās pašvaldībā un arī pēc ierakstiem sociālajos tīklos, norādot uz šo problēmu, “lietas ir sakustējušās”. Smiltenes novada domes Būvvalde ir apsekojusi ēku “Bērzkalni 1” Bilskas ciematā – bijušo kolhoza lauksaimniecības tehnikas novietni, kas ir uzņēmuma SIA “Druva” piederībā un kurā atrodas SIA “Softwood” ražotne.
Visa aprakstītā situācija tiešā veidā neattiecas uz novada domes priekšsēdētāja amatu, taču tas ir jautājums par ētikas principu un normu ievērošanu kopumā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir izstrādājis vadlīnijas ētikas kodeksam arī pašvaldību iestādēs, kurās, cita starpā, teikts, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks, deputāti un pašvaldības administrācijas darbinieki neatbalsta prettiesisku rīcību (arī par nodokļu nemaksāšanu var nonākt tiesā – redakcijas piezīme) un nepieļauj šādas rīcības slēpšanu.
Tāpat šajās KNAB vadlīnijās ir norādīts, ka rīkoties ētiski ir pienākums, kuru nosaka valsts un pašvaldības amatpersonas profesionālā loma – izmantot tai uzticēto varu tikai sabiedrības interesēs.
Darbinieks atsakās no savu pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta darbinieka darbības objektivitāte un neitralitāte, lai sabiedrībā nerastos iespaids, ka darbinieks rīkojas interešu konflikta situācijā un ka viņš pieņem lēmumus vai piedalās lēmumu pieņemšanā personisko interešu vai apsvērumu ietekmē. Tāpēc “Ziemeļlatvija” uz interviju aicināja Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu.

– Vai jūsu vēlētājiem un arī citiem Smiltenes novada iedzīvotājiem ir pamats bažām, ka jūs kā domes priekšsēdētāju var šantažēt, ietekmējot jūsu lēmumus un rīcību, “velkot ārā no skapja skeletus”, proti, izmantojot informāciju par jums piederošā uzņēmuma SIA “Softwood” nodokļu parādu valstij un to, ka uzņēmuma ražotne Bilskā strādā Zemesgrāmatā nereģistrētā ēkā?
– Šīs bažas ir pilnīgi nepamatotas. Ja tiešām būs situācija, kad kāds novada iedzīvotājs vai pašvaldības administrācijas pārstāvis izdarīs uz mani spiedienu, kura rezultātā es nevarēšu brīvi pieņemt savus lēmumus, es uzreiz no šā amata atkāpšos. Esmu par to runājis arī ar novada deputātiem un skaidri un gaiši paudis viņiem savu nostāju. Mans mērķis nav atrasties Smiltenes novada domes priekšsēdētāja krēslā par katru cenu. Es vēlos izdarīt lietas pēc labākās sirdsapziņas un savas pieredzes Smiltenes novada interesēs un labā. Un, ja būs kādi apstākļi, kas man neļauj šo amatu godprātīgi pildīt, tad es viennozīmīgi esmu gatavs atkāpties. Tagad šādas situācijas nav. Uzreiz arī jāpasaka, ka, būdams novada domes priekšsēdētājs, es nevaru pārstāvēt nevienu citu kapitālsabiedrību un tādējādi nevaru arī vadīt uzņēmumu, ko esmu dibinājis – kapitālsabiedrību SIA “Softwood”. Šim uzņēmumam no 2019. gada 17. decembra ir reģistrēta cita valde. Es vairs neesmu šā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Esmu tikai patiesais labuma guvējs un uzņēmuma īpašnieks. Kad vairs neieņemšu novada domes priekšsēdētāja amatu, tad varēšu atgriezties atpakaļ savā uzņēmumā.

–Taču jums šobrīd kā pašvaldības vadītājam tāpat būtu jāuzņemas morāla atbildība par to, kas notiek jūsu uzņēmumā, piemēram, vai tas maksā vai nemaksā nodokļus.
– Protams, nodokļi ir jāmaksā, šis jautājums pat nav apspriežams. Un, ja kāds pamana, ka tā nenotiek, uz to ir jānorāda. Cilvēkiem ir tiesības izteikties. Šajā gadījumā mēs redzam, ka arī domes priekšsēdētājs nav neaizskaramais Olimpa kalnā. Arī viņam ir jāievēro likuma normas. Taču ne vienmēr cilvēks savā uzņēmējdarbībā vai privātīpašumā rīkojies ļaunprātīgi. Ne es, ne mans uzņēmums nekad nav izvairījies no nodokļu nomaksas un nav pat gribējis to darīt. Tas noticis vairāku faktoru ietekmē. Es esmu gatavs runāt par to laika posmu, līdz kuram es biju SIA “Softwood” valdes priekšsēdētājs, proti, līdz 2019. gada 17. decembrim. Es kā Smiltenes novada domes priekšsēdētājs ļoti labi apzinos, cik būtiska sastāvdaļa ir nodokļi, to nomaksa, jo no tā lielā mērā ir atkarīgs pašvaldības budžets, kurā lielākā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadaļa. Jo vairāk darba vietu rada uzņēmēji, jo vairāk cilvēku maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. (Smiltenes novada pašvaldības 2020. gada pamatbudžeta kopējie ieņēmumi plānoti 19 951 881 eiro, kuros pašvaldības nodokļu ieņēmumi ir 40 procenti jeb 8 063 533 eiro no kopējiem ieņēmumiem, tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms budžetā plānots 7 277 461 eiro apmērā, bet nekustamo īpašuma nodokli plānots iekasēt 758 426 eiro apmērā – redakcijas piezīme). Līdz ar to es negribu nekādā veidā mēģināt izraisīt sabiedrībā domu, ka nodokļu nemaksāšanu varētu ar kaut ko argumentēti pamatot.

– Tad kāpēc SIA “Softwood” izveidojās nodokļu parāds?
– Šī situācija radās vienkārši. Uzņēmējdarbībā ir ļoti lieli riski. Bieži vien, ja kādi apstākļi izmainās, tas automātiski ietekmē visu uzņēmējdarbības vidi. Piemēram, var nosvārstīties tirgi. Kāds no tirgiem, ar ko uzņēmējs strādā, pēkšņi var samazināt iepirkuma cenu vai vispār atteikties pirkt uzņēmēja saražoto produkciju. Var notikt dažādas izmaiņas izejvielu tirgū. Process no brīža, kad kokmateriālus ieved uzņēmuma teritorijā, līdz brīdim, kamēr uzņēmējs saņem par savu produkciju naudu, ilgst trīs līdz četrus mēnešus. Tas ir ļoti liels periods, kura laikā daudz kas var mainīties. Mazam uzņēmumam, kāds ir arī SIA “Softwood”, ir ļoti sarežģīti slēgt ilgtermiņa līgumus. Mēs pēc būtības piedalāmies kokmateriālu tirdzniecības biržā. Kad mums kāds kaut ko piedāvā ražot, mēs piedāvājumu izvērtējam un, ja tas ir pieņemams, piekrītam un strādājam. Dodam savu produkciju uz ostām, kur eksportam komplektē kravas no vairākiem maziem uzņēmumiem. Mums ir grūti noslēgt ilgtermiņa līgumus, kur mēs varētu nofiksēt cenas un citus nosacījumus. Līdz ar to ik pa laikam rodas riska situācijas, piemēram, tu esi rēķinājies, ka par konkrēto produktu saņemsi x summu, bet no brīža, kad kokmateriāli tika ievesti uzņēmuma teritorijā līdz brīdim, kad esi saražoto nodevis pircējam, notikušas dažādas izmaiņas, kas ietekmē gala cenu. Līdz ar to rodas neplānoti zaudējumi. Mūsu uzņēmums bija saskāries ar līdzīgām grūtībām, – 2019. gadā mainījās klienti, ar kuriem strādājām. Mēs plānojām kubikmetru pārdot par vienu cenu, bet klients vēlāk pārdomāja un bija gatavs to pirkt par zemāku cenu, un šī cenas atšķirība visu sajauca. Maziem uzņēmumiem peļņa ir tik niecīga, ka svārstības to būtiski ietekmē. Saprotot to, ka nodokļi ir jāmaksā, un man arī kā uzņēmējam nepatīk tas, ka manam uzņēmumam ir nodokļu parādi, es 2019. gada oktobra nogalē personīgi vērsos Valsts ieņēmumu dienestā un pats lūdzu sastādīt nodokļu parāda labprātīgās nomaksas grafiku. 2019. gada 12. novembrī mēs šo grafiku arī sastādījām un pildām. Tagad uzņēmums “Softwood” sācis ražot jaunu produktu – veic iezāģējumus un izfrēzējumus brusām, lai kravu būtu vieglāk nostiprināt. Šādu produktu ir grūti saražot, lieli koncerni to nedara. Tas ļauj uzņēmumam nedaudz diktēt noteikumus pircējiem. Tāpēc ceru, ka SIA “Softwood” tiks ārā no grūtībām jau līdz šā gada beigām.

– “Ziemeļlatvijas” rīcībā ir šā gada 1. septembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegta izziņa par nodokļu maksātāja VID administrēto nodokļu parāda esamību (vai neesamību). Izziņā norādīts, ka šā gada 7. augustā SIA “Softwood” ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds 6030,73 eiro apmērā, tai skaitā parāda summa 3563,37 eiro apmērā, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Cik liela sākotnēji bija šā parāda summa?
– Kopējā nodokļu parādu summa līguma slēgšanas brīdī bija 5695 eiro. Tagad tas ir samazinājies līdz aptuveni 2900 eiro. Pēc plāna 2020. gadā mēs nodokļos iemaksāsim Valsts kasē tuvu 30 tūkstošus eiro.

– Cik liels īsti ir uzņēmums “Softwood”? Ko tas ražo?
– Uzņēmums ražo iepakojamo materiālu, no kura gatavo dažāda veida paletes un dažādus koka palīgmehānismus kravu nostiprināšanai to transportēšanas laikā. 2019. gadā SIA “Softwood” apgrozījums bija aptuveni 260 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādā seši darbinieki, visi ir vietējie, Bilskas pagasta iedzīvotāji. Uzņēmumu nodibināju 2012. gadā, un šajā laikā ir bijis visādi. Reizēm ir tā, ka grūtākā finansiālā situācijā uzņēmumi izmanto nodokļu maksājumus, tos atliekot – uztverot kā neoficiālu aizdevumu no valsts, jo algas strādniekiem ir jāmaksā laikus, citādi nebūs, kas strādā.

– Kas tagad vada SIA “Sooftwood” jūsu vietā?
– Valdes priekšsēdētāja ir Liena Avotiņa (Edgara Avotiņa dzīvesbiedre – redakcijas piezīme). Arī visi valdes locekļi ir Avotiņi. Tas ir ģimenes uzņēmums.

– Patiesā labuma guvējs esat ne tikai SIA “Softwood”, bet vēl vienā jums piederošā uzņēmumā. Tas ir individuālais komersants (IK) “E-koks”.
– Tagad tas faktiski ir viens un tas pats uzņēmums. 2011. gadā absolvēju Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāti, iegūstot kokapstrādes inženiera kvalifikāciju. Sāku strādāt algotu darbu, līdz secināju, ka studiju laikā iegūtās zināšanas tomēr ir jāliek lietā. Tad arī nodibināju savu pirmo uzņēmumu – IK “E-koks”. Sākām zāģēt kokmateriālus celtniecības nozarei. Ražošana notika Bilskas pagasta “Galeniekos”, kas ir manas mātes Gunas Avotiņas īpašums. Esmu saņēmis atļauju uz viņas zemes nodarboties ar uzņēmējdarbību. Taču ar laiku sapratu, ka šāda uzņēmējdarbības forma – individuālais komersants – nav īstā, lai plašāk attīstītu uzņēmējdarbību. Tāpēc radās otrs uzņēmums SIA “Softwood” ar mērķi sākotnēji komplektēt kravas. Man bija vienošanās ar dažādām kompānijām, – ja es spēšu nokomplektēt konkrētu kravas apjomu ar šķeldu, skaidu un iepakojamo materiālu, tad šīs kompānijas varēs piedāvāt labākas cenas un SIA “Sooftwood” varēs pa tiešo sadarboties ar kādu uzņēmumu ārvalstīs vai vietējā tirgū. Ideja bija laba, bet diemžēl nerealizējās. 2018. gadā izlēmām abus uzņēmumus faktiski apvienot. SIA “Softwood” pārņēma visas IK “E-koks” saistības un darbiniekus. Faktiski abi uzņēmumi saplūda kopā. Juridiski IK “E-koks” vēl ir, taču saimnieciskā darbība tajā ir apturēta.

– Kāpēc nelikvidējat šo uzņēmumu?
– Ir vairāki debitori, kuri vēl nav samaksājuši par materiālu. Ja es likvidēju IK “E-koks”, tad šie nesaņemtie līdzekļi ir jānoraksta un jāsamaksā par tiem ienākuma nodoklis.

– Taču IK “E-koks” ir komercķīlas devējs, ieķīlājot Latvijas Hipotēku un zemes bankā (tagad “Altum”) visu savu mantu kā lietu kopību, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 12,272,27 eiro.
– Komercķīla jau sen ir nomaksāta. Nezinu, kāpēc “Altum” to nav izņēmis no komercķīlu reģistra datu bāzes. Esmu vairākkārt lūdzis, tagad būs jālūdz vēlreiz.

– Valsts amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu neesat norādījis, ka esat arī individuālā komersanta “E-koks” dalībnieks, kaut to vajadzēja izdarīt.
– Tā ir grāmatvedības pieļauta kļūda, taču tas netika darīts apzināti. Jebkurā gadījumā es pats esmu atbildīgs par savu deklarāciju. Neviens cits pie notikušā nav vainīgs. Jau sazinājos ar Valsts ieņēmumu dienestu un iesniedzu savu skaidrojumu. Viennozīmīgi, nākamajām amatpersonas deklarācijām man pašam būs jāpievērš papildu uzmanība, lai netiktu izlaista neviena nianse.

– Abu jums piederošo uzņēmumu (SIA “Softwood” un IK “E-koks”) juridiskā adrese ir Bilskas pagasta “Galenieki”, taču, cik zināms “Ziemeļlatvijai”, tur faktiski ražošana nenotiek. Ražotne atrodas citā ēkā Bilskas ciematā, “Bērzkalni 1”, un šī uzņēmumam SIA “Druva” piederīgā ēka nav reģistrēta Zemesgrāmatā un ilgu laiku nebija reģistrēta arī valsts kadastra informācijas sistēmā. Attiecīgi Smiltenes novada dome nevar piestādīt rēķinu par nekustamā īpašuma nodokli attiecībā uz šo īpašumu un pašvaldības budžetam secen iet nodokļi. Kāds ir jūsu komentārs, kāpēc tā noticis?
– SIA “Softwood” kopš 2012. gada ir noslēgts īres līgums ar ēkas īpašnieku par to, ka mēs šīs telpas (aptuveni 600 līdz 700 kvadrātmetru lielu platību) izmantojam savai komercdarbībai. Katru mēnesi SIA “Softwood” kā ēkas lietotājs maksā līgumā paredzēto summu. Taču SIA “Softwood” kā ēkas lietotājam nav nekādu tiesību un iespēju ēku reģistrēt un ierakstīt Zemesgrāmatā. Taču ēku īpašnieks ir uzsācis procesu, lai ēku reģistrētu. Sabiedrības intereses dēļ šis process ļoti straujiem soļiem virzās uz priekšu.

– Kāpēc īpašuma attiecību sakārtošana nenotika agrāk?
– Šai juridiskajai personai ir daudz citu ēku, bet reģistrācija maksā naudu, un acīmredzot ir grūti to atlicināt. Kad savulaik kolhozs padomju laikā ēkas uzbūvēja, tās visas tika nodotas ekspluatācijā. Kad valstī mainījās kārtība un tika dibinātas SIA, ēkas ar deklarāciju tika pārņemtas, līdz ar to piederība ir zināma, taču līdz galam nav sakārtoti dokumenti, bet tagad īpašnieks tos aktīvi kārto. SIA “Softwood” valde uzrakstīja iesniegumu Smiltenes novada domes būvvaldei, pasteidzinot procesu no savas puses, lai būvvalde dabā apseko šīs ēkas, kas arī notika, pieaicinot īpašnieku. Tika veikti uzmērīšanas darbi. Process ir tuvu reģistrācijai valsts kadastra informācijas sistēmā un Zemesgrāmatā. Protams, no mūsu puses vajadzēja aktīvāk pievērst uzmanību šim jautājumam, taču, zinot kopējo situāciju, turpinājām maksāt par telpu nomu un gaidījām, kad ēku īpašnieki paši ķersies pie šīs lietas kārtošanas. Esam viņiem pateicīgi, ka mūs ielaida šajās telpās. Ja tā nenotiktu, visticamāk, mums šīs uzņēmējdarbības nebūtu piemērotu telpu trūkuma dēļ vai arī tā būtu mikrouzņēmuma līmenī.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Domes priekšsēdētājs nav neaizskaramais Olimpa kalnā

Kategorijas