Der zināt

2020. gada 29. septembris 09:58

Vai varam justies droši par to, ko runājam?

Lasītāji saskārušies ar ļoti interesantu situāciju, proti, lietojot viedierīces un izmantojot sociālo tīklu lietotnes, pēkšņi ierauga reklāmas par tēmām un lietām, par kurām tikko vai nesen runājuši.

Vai ir iespējams, ka tiek noklausītas sarunas, informācija nopludināta un sarunu laikā izskanējušie atslēgas vārdi nodoti reklāmdevējiem?

Piedāvājumi pēc sarunas
Pasākumu rīkošanas jomā strādājošā pašnodarbinātā Katrīna šādu situāciju piefiksējusi jau pirms diviem gadiem. Vakarā ar vīru runājusi intetrnetā, bet nākamajā dienā sociālajos tīklos parādījušās reklāmas, saistītas ar sarunas tēmām. Viņai šķitis, ka datora mikrofons un arī telefons uztver atslēgas vārdus un tad uzreiz sociālie tīkli rāda reklāmas, kas cilvēkus interesē.

“Zinu, ka tas ir mārketinga veids, paņēmiens it kā mūsu labā, lai atlasītu mums nepieciešamo. Bet tajā pat laikā tas arī ir manu tiesību pārkāpums,” norāda Katrīna.
Savukārt kāda ģimene bijusi ciemos pie draugiem, runājuši par kāzu tēmu un aktīvo atpūtu. Paralēli draugu kompānija “spaidījusi” telefonu, skatījuši aktuālāko informāciju vairākos sociālajos tīklos. “Bet mēs taču tikko par to runājām!” pārsteigts bijis viens no sarunu biedriem, ieraugot, ka viņa acu priekšā jau liels saraksts ar konkrētiem piedāvājumiem par iepriekš runātajiem tematiem.
Arī “Kursas Laiks”, veicot dažādas informācijas atlasi un veidojot rakstus, pamanījis, ka pēcāk interneta meklētājos, kā arī reklāmās parādās informācija ar iepriekš meklētu saturu. Situāciju izdodas novērst, ja tiek nodzēsta datora vai telefona atmiņā tā saucamie “cookies” un kešatmiņa, kā arī meklēšanas vēsture. Tāpat var uzlikt opciju, kas bloķē reklāmas.

Jāievēro regula
Latvijas Droša interneta centra vadītāja Maija Katkovska norāda, ka viedokli par šo tēmu var sniegt kā savus minējumus un pieņēmumus. “Zināms, ka lielās organizācijas un uzņēmumi Datu aizsardzības regulas dēļ noliedz, ka tās veiktu noklausīšanos. Man ir pamats domāt, ka kādreiz ir notikusi noklausīšanās vai tā notiek joprojām. Pirms kāda laika tika noteikts, ka jāievēro Eiropas likumdošana, kas nozīmē, ka jāpadara zināma visa informācija, ko sociālais tīkls “Facebook” ievāc par saviem lietotājiem. Ikvienam tagad ir iespēja lejupielādēt informāciju par sevi no tā brīža, kad reģistrējas. Pēc tam, kad lejupielādēta šī informācija, Droša interneta centrā vērušies vairāki cilvēki tieši pēc tam, kad uzieti audiofaili – secināts, ka ir virkne failu, ko ierakstījis “feisbuks” nejaušās situācijās,” skaidro M.Katkovska.
Kāda ir versija, kā tas notiek? Proti, telefons stāv uz galda stāv, saruna pa īsiem fragmentiem ierakstās. “Es arī lejupielādēju informāciju par sevi. Mana audiofailu mape bija tukša. Iespējams, ka kādā brīdī šī tipa informācija ir izdzēsta. Bet droši apgalvot, ka to dara pats sociālais tīkls, nevar. Iespējams, to dara pavisam cita programma, kas lejupielādēta telefonā reizē ar sociālā tīkla aplikāciju. Jāņem vērā, kādai informācijai mēs paši ļaujam piekļuvi, lejupielādējot citas programmas. Tāpat jānorāda, ka bieži “Facebook” nav tas, kas izvieto šo reklāmu. Nevar apgalvot, ka to dara sociālais tīkls, kas nodod tālāk informāciju reklāmdevējam,” stāsta M. Katkovska.

Bieži reklāmu pārvaldītāji veido tā saucamos filtrus, piemēram, veikt sociālajā tīklā atlasi uz konkrēta vecuma un dzimuma auditoriju. Vienlaikus M. Katkovska atgādina, ka, iespējams, informācija sociālā tīkla reklāmu sarakstā cilvēkam paradās tādēļ, ka iepriekš internetā meklēta kāda konkrētas tēmas informācija. “Internets darbojas pēc algoritmiem,” atgādina Droša interneta centra vadītāja.

Lai no “Facebook” iegūtu informāciju, kādu sociālai tīkls par mums glabā, jāspiež labajā augšējā pusē uz “Settings & Privacy/Settings/Your Facebook information”, pamāca speciāliste.
Minētajā konkrētajā situācijā audiofailu sadaļā nekāda informācija-faili neesot atrasti, tādēļ jāsecina – pirmkārt, sakritība, otrkārt, iepriekš meklēta informācija, treškārt, iespējams, ierakstu veic kāda cita lietotne, kas uztver atslēgas vārdus.

Piešķirot kredītu, vērtē stabilitāti

“Vēlos pirkt divistabu dzīvokli un bankā ņemt kredītu mājokļa iegādei. Ko banka ņems vērā, piešķirot kredītu?” jautā lasītāja.

Pirms aizdevuma piešķiršanas banka noskaidro, kāda ir klienta spēja atmaksāt aizdevumā paņemtos naudas līdzekļus. Tiek ņemti vērā klienta ienākumi, izdevumi, finanšu saistības un kredītvēsture. Kredītiestādei nepieciešams uzzināt arī informāciju par personas ģimenes stāvokli, apgādājamo skaitu, izglītības līmeni un darba attiecībām, jo visi šie faktori var ietekmēt kredīta apmēru un klienta spēju veikt maksājumus. Banka izvērtē arī kredīta pieteicēja ienākumu stabilitāti – kāda ir viņa profesija, cik ilgs ir darba stāžs, kādā nozarē strādā, vai viegli ir atrast darbu šajā jomā, liecina Latvijas komercbanku sniegtā informācija.
Lai aprēķinātu maksimālo pieejamo aizdevuma summu, ir svarīgi, lai klients kredīta pieteikumā norādītu visus oficiālos ienākumu avotus.
Izvērtējot kredīta pieteikumu, banka pārskata klienta pēdējo sešu mēnešu konta izrakstu – ienākumus un izdevumus –, lai pārliecinātos, vai klientam ir pietiekami daudz brīvu naudas līdzekļu, lai varētu segt kredītmaksājumus. Jāpiebilst, ka bankām aizdomīga tendence varētu šķist regulāra azarspēļu zāļu apmeklēšana, kur tiek atstātas ievērojamas naudas summas, kā arī regulāra ātro kredītu ņemšana.

Ātro kredītu izmantošana, lai segtu esošos aizdevumus vai citus parādus, var norādīt uz finanšu problēmām, tāpēc banka var lūgt paskaidrot, kādam mērķim aizdevumi ņemti – atkārtota šādu kredītu izmantošana un problēmas ar to atmaksu var likt bankai apšaubīt klienta spēju tikt galā ar jaunu aizdevumu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Der zināt

Kategorijas