Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Smiltenes tehnikuma skolēni gūst pieredzi Spānijā un Maltā

Teksts: Baiba Vahere Foto: no jauniešu personiskā arhīva
Izglītība

2020. gada 1. oktobris 08:15

1515
Smiltenes tehnikuma skolēni gūst pieredzi Spānijā un Maltā

“Gribi braukt praksē uz ārzemēm? Apbruņojies ar drosmi un aiziet,” saka Smiltenes tehnikuma 3.viesmīlības pakalpojumu kursu audzēknes Ieva Šulce un Kristīne Puriņa. Abām skolasbiedrenēm pilnībā piekrīt arī nākamais ceļu būves mašīnu mehāniķis - 3.transporta kursa jaunietis Ričards Kondratjevs, uzsverot, ka prakses vietā stingri ievēroti visi piesardzības pasākumi. “Saslimt var jebkur. Arī Latvijā,” uzskata jaunieši.

Ievas Šulces prakses vieta bija picērija “Noi Due” Spānijā. “Strādājām maiņās. Pirmā maiņa – no plkst. 12 līdz 16, otrā maiņa – no plkst. 20 līdz 24,” stāsta jauniete. “Par prakses vietu varu teikt tikai to labāko. Draudzīgs un saliedēts kolektīvs, kurš mūs – praktikantus uzreiz pieņēma kā ģimenē. Ļoti patika arī darbs ar klientiem. Pieņēmām pasūtījumus, apkalpojām klientus un klājām galdus. Lielākais ieguvums no šīs prakses – iemācījos darboties komandā. No Latvijas bijām četras – es un manas kursabiedrenes Anna Elizabete Lūse, Elizabete Mežiele un Amanda Slupska.” 

Šī Ievai Šulcei, mācoties Smiltenes tehnikumā, bija jau otrā prakse ārzemēs. “Pirmoreiz iepazinos ar to, kā manā izvēlētajā profesijā strādā Itālijā. Arī tas bija ļoti jauki.” 

Neraugoties uz visiem riskiem, Ieva profesionālās pilnveides iespējas ārzemēs iesaka izmantot arī citiem kursabiedriem. “Vienīgais, kas gan jāņem vērā – ārzemēs nebūs blakus vecāku… Ar visu nāksies tikt galā pašiem. 

Spānijā patiesi tika ļoti stingri ievēroti visi piesardzības pasākumi, lai ierobežotu Covid – 19 izplatību. Izejot uz ielas, ieejot veikalos, iekāpjot sabiedriskajā transportā – visur obligāti jālieto sejas aizsargmaskas un cilvēki to arī tiešām darīja. Melotu, ja teiktu, ka lielajā karstumā tas bija ļoti patīkami. Tas arī, manuprāt, bija mans lielākais prakses laika izaicinājums. Jo neesam pieraduši pie tik liela karstuma. Covid – 19 izplatība Spānijā, diemžēl, ieviesa nopietnas izmaiņas mūsu prakses grafikā - nācās atgriezties nedēļu ātrāk. Bet tik un tā tur bijām un iegūto pieredzi mums neviens neatņems!”

Viesnīcā Maltā

3.viesmīlības pakalpojumu kursa audzēkne Kristīne Puriņa vasarā ar “Erasmus +” projekta atbalstu bija praksē uz viesnīcu “Palazzo Violeta Boutique” Maltā. “Par to, ka braukšu, nešaubījos ne mirkli,” pieredzē dalās Kristīne. “Arī man, tāpat kā Ievai, šī bija otrā prakse ārzemēs. Pirmoreiz tiku uz Kanāriju salām. Katrs uzņēmums, katra viesnīca ir citāda un, manuprāt, jaunajiem speciālistiem, jāizmanto ikviena iespēja, jo otrreiz tādas var arī nebūt. Pirmajā reizē mazliet traucēja valodas barjera. Maltā tā vairs nebija šķērslis. Līdz ar to jutos drošāk. 

Prakses pirmajā nedēļā strādāju par istabeni, otrajā biju viesmīle. Otrais darbiņš patika daudz labāk. Ļoti labprāt komunicēju ar klientiem. Biju pat gatava ar vienu citu praktikanti samainīties, jo viņa labprātāk darīja visu citu, lai tikai nevajadzētu strādāt par viesmīli. Man patīk, ka viesmīlības pakalpojumu speciālista profesija ir tik daudzveidīga un līdz ar to tajā sev tīkamu nodarbošanos var atrast ikviens. 

Viesnīcā tika stingri ievēroti visi piesardzības pasākumi. Nepārtraukti jādezinficē rokas, visur jāstaigā aizsargmaskās. Taču cilvēki to bez ierunām pieņēma, līdz ar to sabiedrībā īpašu spriedzi nejutām.”

Maltas ceļu būves uzņēmumā gūtā pieredze

3.transporta kursa audzēknis Ričards Kondratjevs šovasar papildināja profesionālās iemaņas praksē vienā no Maltas vadošajiem ceļu būves uzņēmumiem “Tal-Maghtab Construction”. “Bija ļoti žēl, kad Covid - 19 dēļ nevarēju palikt praksē ilgāk,” atzīst Ričards. “Prakses vadītājs man ļāva piedalīties visos darbos. Ļoti augstu novērtēju arī tās pāris nedēļas, kurās redzēju, kā viņi būvē ceļus, nodrošina komunikācijas. Pati lielākā vērtība ir tā, ka vari tajā visā būt klāt un strādājot mācīties, lai pēc tam zinātu, kā uzlabot Latvijas ceļus. Vēl milzīgs ieguvums ir arī prakses laikā uzlabotās svešvalodu zināšanas.”

Visgrūtākās – 14 dienas pašizolācijā

Atgriežoties mājās, jauniešiem visgrūtākās bija 14 pašizolācijas dienas. Kristīnei un Ievai reizi dienā, bet Ričardam – pat vairākas reizes dienā zvanīts no policijas… “Labi sapratām, ka viņi to darīja, rūpējoties par apkārtējo un arī mūsu pašu veselību, bet… Nosēdēt mājās, kad laukā spīd saulīte, rit pēdējās brīvlaika dienas, tā gribas satikt draugus vai beigu beigās – vienkārši aizskriet uz veikalu un nopirkt kaut ko garšīgu, tas tiešām prasīja zināmu gribasspēku,” atzīst jaunieši. 

“Kāda tā bija laime, kad atkal varējām braukt uz skolu, satikt skolasbiedrus un skolotājus!”

Ja Ievai Kristīnei un Ričardam, ņemot vērā pašreizējo situāciju, atkal piedāvātu braukt praksē uz ārzemēm, Ieva, droši vien brauktu. Piedzīvotais ir tā vērts. Kristīne un Ričards – dēļ obligātās pašizolācijas vēl padomātu. Taču to, ka vasarā aizbrauca, protams, nenožēlo.
+ 18
Kategorijas

Kategorijas