Valkas pilsētas teātris 149. sezonu atklāj ar kaislīgu mīlas romānu

Pēc deviņu mēnešu piespiedu dīkstāves aizvadītās piektdienas vakarā Valkas pilsētas teātra režisors Aivars Ikšelis uz slēgto ģenerālmēģinājumu aicināja skatītājus, lai nodotu vērtējumam iestudēto viencēlienu “Lācis” pēc krievu rakstnieka un dramaturga Antona Čehova darba motīviem.
Tā jau kļuvusi par tradīciju, ka valcēnieši pirms pirmizrādes uz ģenerālmēģinājumu aicina sev svarīgus skatītājus, lai pēc izrādes noskatīšanās saņemtu vērtējumu, ieteikumus un vajadzības gadījumā – arī kritiku. Jāteic, ‒ kā allaž, valcēnieši ģenerālmēģinājumā jutās pārliecinoši par savu varēšanu un spēju līdz skatītājiem aiznest izrādes galveno un mūžīgo tēmu – mīlestību.
Pirms izrādes teātra režisors un šī iestudējuma režisors un scenogrāfs Aivars Ikšelis atklāj, ka “Lācis” ir stāsts par sievieti, kura pēc vīra nāves nolēmusi sevi aprakt četrās sienās, lai mirušajam vīram un apkārtējiem pierādītu savu uzticību un mīlestību. Jau izrādes sākumā atklājas, ka diemžēl nelaiķis vīrs nav bijis uzticīgs un mīlošs. Taču kādā dienā pievilcīgās atraitnes Jeļenas Ivanovnas Popovas, kuras tēlā pārliecinoši iejūtas Evgenija Kozlova, vientulību iztraucē kāds bezkaunīgs svešinieks – muižnieks Grigorijs Stepanovičs Smirnovs. Viņu spēlē Vilis Daņilovs, kurš skatītājus spēja pārliecināt, ka arī samērā brutāls un uz uzdzīvi kārs vīrietis spēj iemīlēties un kļūt par pavisam citu cilvēku. Izrādes gaitā tiek meklētas atbildes uz jautājumu,vai atraitne saglabās uzticību vai tomēr paļausies kaislībai, savu izredzēto dusmās nosaucot par Lāci.
“Mūsu iestudējuma pamatā ir stāsts par kaislīgu mīlas romānu starp diviem svešiniekiem. Galvenie varoņi viens pret otru izrāda naidu, pēc tam ‒ mīlestību. Šajā lugā spēles noteikumi ir zināmi tikai viņiem. Tā nemanot veidojas stāsts par sievietes bezgalīgo nekonsekvenci. Kad viņa saka “nē”, tas nenozīmē “nē”. Kad viņa saka “jā”, tas nenozīmē “jā”. Tā rodas smalki psiholoģiski sarežģījumi un vairāki noslēpumi, jo mīlestība ir spēle. To var spēlēt visu mūžu,” uzskata lugas režisors.
Kāpēc muižniece savu izredzēto sauc par Lāci? A. Ikšelis skaidro, ka Lācis ir slāvu tautas simbols – zvērs, ko ciena kā aizsargu. Lācis ir arī tradicionāls krievu pasaku tēls – neveikls, bet varens un spēcīgs.
Pēc izrādes V. Daņilova dzīvesbiedre Sandra atzina, ka viņa nebija gaidījusi, ka aktieri spēlēs tik labi un pārliecinoši, jo “Covid-19” ierobežojumu dēļ mēģinājumu darbs bija traucēts. Arī A. Ikšelis atklāja, ka nācies piecas reizes mainīt lugas iestudējumu. Skatītājiem tiek nodots piektais variants.
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka 2018. gadā valcēnieši skatītāju vērtējumam nodeva Antona Čehova lugas “Jubileja” iestudējumu. Arī šajā izrādē galvenās lomas attēloja E. Kozlova un V. Daņilovs.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19