Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Cīņā ar liesmām biju zaudējis visus spēkus un bezcerībā sāku lūgt Dievu

Aldis Dubļāns

2009. gada 7. aprīlis 11:16

2729
Cīņā ar liesmām biju zaudējis visus spēkus un bezcerībā sāku lūgt Dievu

Pirmā bezdelīga ir reģistrēta. Sestdien Valkā vecās dzelzceļa stacijas rajonā dega kūla. Tiesa, kad ugunsdzēsēji tur ieradās, liesmas jau bija likvidētas.

 

Pagājušās nedēļas nogalē Latvijā ugunsgrēku skaits auga ar katru dienu. Kā ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), piektdien Latvijā reģistrēti 26, sestdien 62 un svētdien 92 kūlas ugunsgrēki, tostarp arī viens meža degšanas gadījums. "Glābšanas dienests ir pamatoti nobažījies par situāciju nākamajās brīvdienās," pauž VUGD Valkas brigādes komandieris Andris Vējiņš

 

Glābšanas dienesta vīri pagaidām brauc uz visiem kūlas ugunsgrēku izsaukumiem, tomēr trīs dažādās vietās šogad jau nodegušas trīs ēkas - pirts, saimniecības ēka un dzīvojamā māja. Lielākais kūlas dedzināšanas gadījums šogad bijis 15 hektāru platībā. Kā skaidroja A. Vējiņš, kūlas ugunsgrēki dalās divās kategorijās.

 

 

 "Ja pēc aizbraukšanas uz negadījuma vietu konstatē, ka ir apdraudējums cilvēkiem vai ēkām, pielietojam visus iespējamos spēkus un resursus, lai likvidētu ugunsnelaimi. Savukārt, ja šī apdraudējuma nav (deg tikai zāle), noslāpē mašīnu un uguni cenšas likvidēt tikai ar fizisko spēku, izmantojot pletnes, vecas brezenta jakas un tamlīdzīgi," stāsta brigādes komandieris. Viņš ir nesaprašanā, ka cilvēkus nebaida lielie naudas sodi - sākot no 200 latiem uz augšu. Katrs cer, ka viņu jau nu nenotvers.

 

Iekšlietu ministrija ir ierosinājusi mainīt likumu un noteikt, ka vainīgajai personai būs jāatmaksā kūlas dzēšanas izdevumi. Katra ugunsdzēšanas mašīnas darbināšana izmaksā vairāk nekā 110 latu stundā. Tas nozīmē, ka katram zemes īpašniekam būs rūpīgi jāseko saviem laukiem, jo ne jau vienmēr kūlu dedzina īpašnieks.

 

 

VUGD aktīvi sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu un ziņo par kūlas ugunsgrēku. Zemju īpašnieku zaudējumi no šiem ugunsgrēkiem var būt itin ievērojami, jo viņi nesaņem apmēram 10 procentus no Eiropas atbalsta fondu līdzekļiem. Ja tiem vēl pieskaita pārsimt latu administratīvo sodu un, iespējams, arī drīz noteiktos dzēšanas izdevumus, tad veidojas prāva summa.

 

Kāds anonīms kūlas dedzinātājs, precīzāk - dzēsējs, jo aizdedzināja sieva, "Ziemeļlatvijai" izstāstīja savu pārdzīvoto. Tiesa notikums nav gluži svaigs, jo noticis pirms diviem gadiem. "Kad degošās zāles liesmas tuvojās mājai un visus spēkus cīņā ar liesmām biju zaudējis, pakritu un, ne uz ko necerēdams, sāku lūgt Dievu. Nezinu, kā tas skaidrojams, taču vējš strauji mainīja virzienu," atceras cilvēks, kurš vairs nekad pērno zāli nededzināšot.