Ko darīt, kad nezini ko darīt attālinātajā mācību procesā: atbildes meklējamas “Pašvadītas mācīšanās ceļvedī”

2020. gada 8. oktobris 15:07

Pieredze ar attālinātā mācību procesa organizēšanu izgaismojusi problēmas izglītības jomā – daudzi skolēni neprot mācīties patstāvīgi, savukārt vecāki un skolotāji ne vienmēr zina, kā viņiem palīdzēt. Reaģējot uz situāciju, nodibinājums “Iespējamā misija” kopā ar pedagogiem, ekspertiem un psihologiem Swedbank emocionālās labklājības programmas “Stiprāki kopā” ietvaros radījusi “Pašvadītas mācīšanās ceļvedi”, kas ikvienam bez maksas pieejams digitālā formātā.

Pavasaris skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem nāca ar jaunām atziņām un mācībām, kas spilgtāk nekā jebkad līdz šim izgaismoja skolēnu prasmi mācīties pašiem un pašorganizēties mērķu sasniegšanai. Lai arī daļa skolēnu šo laiku atceras ar pozitīvām emocijām, pedagogiem un vecākiem tā ir pieredze, kas liek pārdomāt līdzšinējos principus un rast jaunas idejas bērna motivēšanai mācībām. Ceļvedis palīdzēs atpazīt dažādas situācijas un sniegs praktiskus padomus, kā tajās reaģēt, lai bērnam saprotamā veidā viņu virzītu uz rezultātu un veicinātu bērna prasmi mācīties pašam.

“Neko nesaprotu – tā ir viena no biežāk dzirdamajām skolēnu frāzēm, kad kārtējo reizi neizdodas tikt galā ar uzdevumu. Tā ir arī frāze, kas liecina, ka bērnam trūkst iemaņu pašam mācīties. Spēja mērķtiecīgi pašam mācīties ir viena no pamatprasmēm, lai ikviens cilvēks bez citu uzraudzības spētu apgūt jaunas lietas un sasniegt izvirzītos mērķus. Tas palīdz justies pārliecinātākam par sevi un gūt panākumus. Taču, līdzīgi kā jebkura cita prasme, arī pašvadīta mācīšanās ir jātrenē. Un tur būtiska loma ir skolotājiem un vecākiem,” stāsta projekta vadītāja, “Iespējamās misijas” absolvente un skolu programmas “Dzīvei gatavs” vadītāja Lāsma Mencendorfa.

“Pašvadītas mācīšanās ceļvedis” sniedz praktiskus piemērus un padomus gan skolotājiem, gan vecākiem, kā arī piedāvā saprotamus un skaidrus ierosinājumus pašiem skolēniem. Ja skolotāji var motivēt skolēnus vadīt savu domāšanu, emocijas un uzvedību, izmantojot uzdevumus, tad vecāki jau no mazotnes var palīdzēt bērniem trenēt šīs prasmes ikdienas situācijās, tādējādi virzot bērnus uz neatkarību turpmākajā dzīvē.

“Skolās, īstenojot jauno kompetenču pieejas modeli, visās mācību jomās skolotāji palīdzēs skolēniem sistemātiski attīstīt spēju pašiem vadīt savu mācīšanos. Tā ir viena no sešām caurviju prasmju grupām, kas iekļautas pilnveidotajā mācību saturā kā nozīmīgs izglītības mērķis. Rokasgrāmata piedāvā jau izstrādātus rīkus un pieredzē balstītus situāciju piemērus ar risinājumiem, kas ļaus būt gataviem dažādiem gadījumiem un reaģēt tā, lai skolēnos pēc iespējas veicinātu pašvadītas mācīšanās iemaņas,” rokasgrāmatas saturu komentē psihologs un pētnieks Edmunds Vanags, kurš līdzdarbojies materiāla tapšanā.

Pašvadītu mācīšanos var iedalīt trīs posmos: plānošana, uzraudzīšana un novērtēšana. Pirmkārt, pirms sākam kaut ko darīt, izplānojam, kā to darīt. Otrkārt, darīšanas laikā mēs analizējam, vai virzāmies uz mērķi, kā bija iecerēts, un, treškārt, kad viss ir pabeigts, novērtējam, cik labi mums ir izdevies plānotais. Šīs trīs pamatdarbības ir vienlīdz svarīgas un attīstāmas, jo tām ir liela nozīme ilgtermiņā – viena mērķa sasniegšana un izvērtēšana nodrošina vēl efektīvāku mērķa sasniegšanas procesu nākamajā reizē. Rokasgrāmatā ar konkrētiem piemēriem ilustrēts, kā dažādās situācijās trenēt šos trīs pašvadītas mācīšanās posmus. Ceļvedis pieejams nodibinājuma “Iespējamā misija” mājaslapā: http://www.iespejamamisija.lv/pasvaditas-macisanas-celvedis

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ko darīt, kad nezini ko darīt attālinātajā mācību procesā: atbildes meklējamas “Pašvadītas mācīšanās ceļvedī”

Kategorijas