Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Smiltenē uzstāda aizlieguma zīmes - Uzmanību, gulbji! Netuvoties un nebarot!

Sandra Pētersone
Novados

2020. gada 12. oktobris 08:03

676
Smiltenē uzstāda aizlieguma zīmes - Uzmanību, gulbji! Netuvoties un nebarot!

Uzklausot “Ziemeļlatvijas” un atsevišķu Smiltenes pilsētas iedzīvotāju ierosinājumu, Smiltenes novada pašvaldība oktobra sākumā Vecajā parkā, Vidus­ezera krastā, izvietoja trīs informatīvās zīmes, lai informētu un brīdinātu iedzīvotājus par aizliegumu barot gulbjus.

Vidusezeru jau kopš vasaras vidus par mājām izvēlējusies gulbju ģimene – divi pieaugušie un četri jaunuļi. Uz šo ezeru gulbji pēc sešu mazuļu izperēšanas pārcēlās no Tepera. Diemžēl divu mazo gulbīšu vairs nav.

Vai cilvēki gribēs barot arī ziemā?

Gulbju ģimene jau ilgāku laiku piesaista cilvēku uzmanību, kas izpaužas arī šo ūdensputnu barošanā ar maizi. Maize tiek ne tikai gulbjiem, bet arī pīlēm. Ieraugot krastā cilvēkus, putni paši peld klāt un gaida barību. 

“Cilvēki ar maizes kukuļiem stāv krastā un baro gan pīles, gan gulbjus. Tā nedrīkst darīt. Putni ir “veģetārieši”, viņi ēd tikai augus. Nevar viņus barot ar baltmaizi, kas putniem aizdambē kuņģi,” “Ziemeļlatvijai” stāsta kāda Smiltenes iedzīvotāja, kura jau vasaras vidū aicināja pašvaldību Vidusezera krastā izvietot informatīvās zīmes, līdzīgi kā pie Tepera ezera.

Arī Smiltenes novada dome atkārtoti aicina cilvēkus nebarot ūdensputnus, – sazinoties ar vairākiem ornitologiem, pašvaldība saņēmusi apstiprinājumu tam, ka piebarošana ar maizi var nodarīt kaitējumu gulbjiem. Speciālisti vērš uzmanību, ka gulbji, barojot tos ar maizi, var palikt atkarīgi un kļūt agresīvi, jo mainās viņu uzvedība. Gulbji pamatā barojas ar augu izcelsmes barību, kā arī ar sīkiem ūdens dzīvniekiem un dažādu ūdensaugu daļām, kas ūdenstilpēs ir pietiekami, tāpēc papildus tos barot nav nepieciešams. 

Vislielākais risks piebarot gulbjus ir tieši rudenī, jo tad viņi var nedoties pārziemot uz dienvidiem – Poliju vai Vāciju, “Ziemeļlatvijai” uzsver Latvijas Nacionālā dabas muzeja Zooloģijas nodaļas speciālists Jānis Dreimanis.

“Kad pienāks ziema, cilvēkam pašam būs auksti. Viņš negribēs daudz staigāt tumšos vakaros un  gulbi vairāk nebaros, bet gulbis gaidīs barošanu, un ir risks, ka putnam dzīve kļūs apgrūtināta.  Sliktākajā rezultātā gulbis var pat aiziet bojā,” drūmāko scenāriju ieskicē Jānis Dreimanis.

Ornitologs strikts, – gulbju barošana ir aizliegta

Dabas muzeja speciālists arī piebilst, ka baltmaize ūdensputniem nav piemērota barība, tā ir ķepīga un var izraisīt putniem gremošanas traucējumus (caureju).

“Ziemeļlatvijai” neizdevās sazināties ar vadošo gulbju pētnieku Latvijā, Dabas muzeja ornitologu  Dmitriju Boiko, jo viņš šobrīd ir atvaļinājumā. Dmitrijs Boiko plašsaziņas līdzekļos jau vairākkārt  ir norādījis, ka gulbju barošana ir aizliegta, un putnu pieradums un nebaidīšanās no cilvēka var būt bīstama.

Uz žurnālistu vaicājumu, ko labāk sagādāt tiem cilvēkiem, kas tomēr ļoti vēlas putnus barot, Dmitrijs Boiko atbildējis, ka zooveikalos var iegādāties dažādus graudu maisījumus, tomēr ornitologs pieļauj, ka putni nemaz tos neēdīs, jo pavisam vienkārši – pie baltmaizes viņi ir pieraduši.
Kategorijas

Kategorijas