Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Der zināt

LIENE ANDERSONE

2020. gada 13. oktobris 09:58

6
Der zināt

Drošība jāizvērtē arī uz gājēju pārejām

 

“Kā pareizi gājējiem un riteņbraucējiem jāšķērso gājēju pārejas – gan neregulējamās, gan ar luksoforu regulējamās? Kas jāņem vērā, šķērsojot ielu, krustojumos?” jautā lasītājs Raivis.

 

Atbild Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Daiga Valdmane.

 

Visiem satiksmes dalībniekiem – gan gājējiem, gan velosipēdistiem, gan motorizēto transportlīdzekļu vadītājiem, pārvietojoties pa ielām un ceļiem, jāievēro Ceļu satiksmes noteikumi (CSN). Noteikumu 2 .daļā ir aprakstīti tieši gājēju pienākumi uz ceļa, bet noteikumu 202. punkts paredz, kādā kārtībā brauktuvi drīkst šķērsot velosipēda vadītāji.

 

Jāvēro autovadītājs
Šķērsojot ielu, gājējiem un riteņbraucējiem jebkurā gadījumā ir jāpārliecinās par izvēlētā manevra drošību. Arī šķērsojot brauktuvi pa gājēju pāreju, ir jāpārliecinās, vai autovadītājs ir jūs pamanījis, paspēs sabremzēt un ielas braucamās daļas šķērsošana būs droša. CSN 24.punkts noteic, ka pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.
Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta ar luksoforu, gājējiem jāievēro tā signāli un ielu atļauts šķērsot tikai pie zaļā gaismas signāla. Tomēr arī šādā gadījumā pirms brauktuves šķērsošanas ir jāpārliecinās, vai automašīnas vadītājs ir pamanījis luksofora signālu, transportlīdzeklis tiek apturēts un ielas šķērsošanai tiks dota priekšroku gājējiem.

 

Ar velosipēdu – gājēju ātrumā

Velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību. Velosipēdu vadītājiem atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu, kā arī, netraucējot gājējus, – pa gājēju pārejām. Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdu vadītājiem laikus jāsamazina braukšanas ātrums un, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, jāaptur velosipēds. Šķērsojot brauktuvi pa ietves iedomāto turpinājumu, velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

Velosipēdu vadītājiem, tāpat kā gājējiem, pirms uzsākt brauktuves šķērsošanu pa gājēju pāreju, ir jāpārliecinās par izvēlētā manevra drošību. Nav pieļaujams, ja velosipēda vadītājs pie gājēju pārejas, strauji pagriežoties, šķērso ielas braucamo daļu, nepārliecinoties par satiksmes drošību. Velosipēda vadītājs drīkst šķērsot pāreju, nenokāpjot no velosipēda, bet svarīgi ir būt paredzamam, pārliecinoties, vai automobilis ir pamanījis riteņbraucēja vēlmi šķērsot brauktuvi. Turklāt, braucot pār gājēju pāreju, velosipēda vadītājam jāievēro tāds pats braukšanas ātrums, kādā pārvietojas gājēji.

 

Krustojumā prioritāte gājējiem

Ielu šķērsošanas kārtību, nogriežoties krustojumā ar auto, nosaka CSN 124. punkts.

Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, bet, ja pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas atdala sadalošā josla, – arī apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un velosipēdu vadītājiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas. Tātad šādos gadījumos brauktuvi prioritāri šķērso gājēji un velosipēdisti, bet, protams, velosipēda vadītāji, vai personas, kas pārvietojas ar, piemēram, skrituļslidām, skrejriteņiem krustojumos nedrīkst braukt lielā ātrumā, jo pretējā gadījumā autovadītājs var nepaspēt viņus ieraudzīt un atbilstoši noreaģēt.

Būtiskākais uz ceļiem ir savstarpēja cieņa un noteikumu ievērošana, lai autovadītāji var paredzēt velosipēdu, gājēju un citu mazāk aizsargātu ceļu satiksmes dalībnieku rīcību. Savukārt gājējiem un velosipēdistiem atgādinām, ka automašīna nevar apstāties vienā mirklī, un pat, ja jums ir priekšroka kādā situācijā uz ceļa, vienmēr ir jāpārliecinās, vai citi satiksmes dalībnieki ir jūs pamanījuši un dod ceļu.


Kas ir vebinārs?

 

Vebinārs tulkojumā no angļu valodas (“web” – tīmeklis, “seminar” – seminārs) ir saīsinājums no jēdziena “tīmekļa seminārs” vai “tīmekļa konference”. Tas nozīmē pasākumu rīkošanu un vadīšanu tiešsaistes režīmā.


Vebināra formā norisinās ne tikai semināri, bet arī sapulces, sēdes, konferences, prezentācijas, diskusijas un citi informējoši un izglītojoši pasākumi. Jāatgādina, ka pirmais reāllaika konferences zvans notika 20. gadsimta deviņdesmito gadu beigās, un kopš tā laika šāda veida saziņa starp cilvēkiem arvien pieaug. Mūsdienās tīmeklī regulāri tiek rīkoti vairāk nekā tūkstoši tīmekļa semināru par visdažādākajām tēmām, kuros miljoniem lietotāju apgūst un iemācās kaut ko jaunu, neizejot no mājām.

Vebināros interesents var piedalīties, esot pie sava datora vai kādas citas ierīces ar interneta pieslēgumu, piemēram, planšetdatorā vai viedtelefonā. Vebināros tiek maksimāli nodrošināta klātbūtnes sajūta, vienlaicīgi saglabājot veselībai drošu distanci. Viss, kas ir nepieciešams, lai piedalītos šāda veida attālinātā seminārā, ir interneta pieslēgums, dators vai viedierīces, kā arī nepieciešamības gadījumā austiņas vai skaļruņi.
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, vebināri ir kļuvuši par iespēju uzņēmumiem un organizācijām vieglāk organizēt savu darbību, kā arī nodot cilvēkiem detalizētu informāciju par viņiem interesējošām tēmām.

Vebināru rīkotāji laika gaitā saskārušies gan ar šāda veida pasākumu priekšrocībām, gan arī trūkumiem. Galvenās priekšrocības ir ievērojami naudas ietaupījumi, laika taupīšana, neierobežots dalībnieku skaits, ģeogrāfiskais pārklājums, kā arī anonimitāte un iespēja skatīties semināru ierakstā, un citi.

Galvenie trūkumi: tīmekļa konferences laikā pastāv tehnisku traucējumu risks, kas var izjaukt nodarbības, grūtības komunicēt dalībniekiem savā starpā, kā arī laika joslu atšķirība.