Tagad arī Latvijā ikdiena nav iedomājama bez sejas maskas

2020. gada 16. oktobris 09:58

Kopš trešdienas, 14. oktobra, kad Latvijā stājās spēkā prasība par obligātu sejas masku nēsāšanu sabiedriskās vietās, tajā skaitā veikalos un tirdzniecības centros, degvielas uzpildes stacijās, muzejos, pastā, autoostās, stacijās, šis temats izraisījis asas diskusijas sabiedrībā un joprojām ir viens no apspriestākajiem tematiem sociālajos tīklos, kā arī uz ielas. Valdības rīkojumu izmanto arī atsevišķi politiķi, pat aicinot citus maskas nenēsāt un iziet ielās.

Šāds lēmums valdībā pieņems, turpinot ierobežot straujo «Covid-19» izplatības pieaugumu Latvijā. Jaunā prasība paredz, ka sejas maskas jālieto arī iepriekš nosaukto vietu darbiniekiem, kuri no apmeklētājiem nav nodalīti ar fizisku barjeru. Tās ir jālieto arī pārējās pakalpojumu sniegšanas vietās, kur cilvēki uzturas ilgāk par 15 minūtēm un nav iespējams ievērot divu metru distanci. Sejas maskas jeb deguna un mutes aizsegus drīkst nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam. Pastāv arī izņēmums, kas saistīts ar medicīnisku iemeslu. Aizvien vairāk valdības lēmumus «Covid-19» infekcijas izplatības ierobežošanā atbalsta mediķi, un sejas masku lietošana ir mazākais, ko varam darīt, lai sevi pasargātu.

Domā un rīkojas atšķirīgi
Daudzviet Eiropā masku lietošana ikdienā ir izplatīta prakse kopš pavasara. Tur visbiežāk cilvēki netiek ielaisti veikalos un citās pakalpojumu sniegšanas vietās, ja viņiem nav sejas maskas. Tikmēr Latvijā valda neizpratne par nēsāšanas lietderīgumu.
«Grūti elpot!», «Ej, nu sazin, kur to masku vajadzēs likt un kur ne?» – šos un vēl citus komentārus pēdējās dienās var dzirdēt Smiltenē uz ielas no garāmgājējiem. Kā novēroja «Ziemeļlatvija», pirmajā prasības stāšanās dienā tirdzniecības centrā Smiltenē apmeklētāji bija apzinīgi, ievērojot valdības noteiktos ierobežojumus. Arī ielās var sastapt cilvēkus, kas lieto sejas maskas. Līdzīga situācija novērojama arī Valkā.
Nagu kopšanas speciāliste Ritma Akule no Smiltenes stāsta, ka sejas maskas iegādājusies pavasarī darba specifikas dēļ, bet ātri vien sapratusi, ka daudz ērtāk ir lietot sejas vairogu. «Kopš jaunās prasības esmu spiesta vilkt sejas masku, apmeklējot veikalu. Maskā ir ļoti grūti elpot un tā kā ikdienā nēsāju brilles, ieejot veikalā stikliņi uzreiz aizsvīst. Bet, izejot ārā aukstumā un noņemot masku, seja kļūst mitra. Veikalā biju trešdien, tajā brīdī pircēju nebija daudz, taču visi lietoja maskas. Arī televīzija bija ieradusies filmēt sižetu. Ja ir šāda prasība lietot sejas masku, tas jāievēro, lai gan jautājumu ir vairāk par atbildēm. Piemēram, pavasarī Veselības ministrija teica, ka maskas jānēsā tikai slimajiem, tagad visiem,» spriež R. Akule.
«Ziemeļlatvija» uzrunāja arī puķkopi Ando Krūzi no Trikātas, kurš sociālajos tīklos raksta, ka apmeklēs tikai tos veikalus, kuros viņam sejas masku neprasīs. «Viedokļi tiešām ir atšķirīgi, vieni uzskata, ka maska ir jānēsā, jo tā liek valdība, un tas ir pareizi, otri ir pārliecināti, lai valkātu masku, tai ir jāpilda savas funkcijas – jāpasargā pret iespējamo inficēšanos. Bet neviens nav norādījis, kādas funkcijas pilda sejas maskas un deguna un mutes aizsegi. Ja reiz uzstādām šādus noteikumus, tad tiem ir jābūt nopietniem un sabiedrība jāinformē, kādas konkrēti funkcijas pilda šīs sejas maskas. Šobrīd tas ir izsmiekls, tad jau vairāk pasargās šalle. Protams, sevi ir jāpasargā, jo īpaši rudens periodā, pats arī mazgāju un dezinficēju rokas, otram virsū nelienu. Bet diez vai mūs pasargās sejas maskas, par kurām nav informācijas,» savu viedokli pauž A. Krūze.
Ceturtdien viņš pats apmeklējis lielākās tirdzniecības vietas Valmierā, tajā skaitā «Depo», un pārtikas veikalus «Rimi» un «Maxima». Trikātietis atzīst, ka sejas masku uzlicis vien, stāvot rindā pie kases, lai neradītu diskomfortu blakus esošajiem pircējiem. «Man nav dārgas maskas, kas, visticamāk, vienīgās būtu efektīvākas, man kabatā ir tāda pati parastā maska kā citiem. Veikalos situācija ir ļoti dažāda, «Depo» reti kurš lietoja sejas masku, neviens arī to uzstājīgi neprasa. Divu metru distance gan tiek ievērota un tā ir labā lieta, kas, manuprāt, mums paliks uz ilgu laiku. Patīkami, ka rindas vairs nav tik blīvas kā agrāk, jo man pašam nepatika tā spiešanās otram virsū. Ja runājam par «Covid-19» vīrusu, tad es piederu pie tiem, kas tic, ka tāds ir. Pavisam cita lieta ir tā, kas notiek ap šo vīrusu. Ļoti daudz ir neatbildētu jautājumu. Redzamas brīnumlietas ar mirušo cilvēku statistiku pasaulē. Ārzemēs jau daudzviet maskas ir obligātas ilgāku laiku, bet inficēto skaits turpina augt. Tāpēc arī cilvēkiem rodas jautājumi un neticība par maskām, jo ir šie neatbildētie jautājumi. Kāpēc ar mums nevar runāt skaidru, atklātu valodu, tad arī nerastos iespaids, ka ar cilvēkiem šobrīd manipulē. Pēdējā gada laikā daudz tiek runāts par medijpratību, bet brīžiem pašam gribas pārslēgt prom sabiedriskos medijus uz citu TV kanālu,» saka A. Krūze.

Lielāka efektivitāte
medicīniskajām maskām
Sejas masku daudzveidība un cenu amplitūta patlaban veikalos un aptiekās ir ļoti atšķirīga. Atšķiras arī to veidi. SIA «Union Med» Ābola aptiekas vadītāja Elita Beļicka «Ziemeļlatvijai» stāsta, ka pēdējo dienu laikā ir palielinājies pieprasījums pēc medicīniskajām maskām. Pagaidām tās ir pietiekamā daudzumā.
«Šobrīd ir atļauts lietot gan medicīniskās, gan higiēniskās sejas maskas. Tirgū ir pieejami arī respiratori. Lai nodrošinātu epidemioloģisko drošību «Covid-19» izplatības laikā Latvijā, augstāka efektivitāte ir medicīniskajām maskām. Tās iedalās trijās kategorijās. Pirmajai kategorijai baktēriju filtrācijas efektivitāte ir 95 procenti, otrās kategorijas sejas maskai tā būs 98 procenti, bet trešās kategorijas – 98 procenti un papildu arī izturība pret šļakatām. Tāpēc iedzīvotājiem ir jāpievērš uzmanība iepakojumam, pirms masku iegādājas.
Diemžēl lieltirgotāji piegādā sejas maskas, kuras nepilda šīs funkcijas, bet vizuāli izskatās tādas pašas. Tā ir klientu maldināšana. Arī mēs šādu paku ar maskām saņēmām, bet sūtīsim atpakaļ. Gadījumos, kad cilvēki iegādājas vienu sejas masku vai komplektā pa trīs vai piecām, tām ir jābūt iepakotām un uz iepakojuma jābūt ražotāja informācijai. Ja tādas nav, pārdevējam jārada iespēja sniegt šo informāciju,» skaidro E. Beļicka.

Jauniešiem problēmas nesagādā
Smiltenes tehnikuma 3. viesmīlības pakalpojumu kursa audzēkne Amanda Slupska sejas masku ir pieradusi nēsāt. Jūlija vidū viņa kopā ar vairākām kursabiedrenēm devās mācību praksē uz «Covid-19» smagi skarto Spāniju, no kuras atgriežoties Latvijā, ievēroja 14 dienu pašizolāciju. «Dzīvoju Madridē, kur strādāju restorānā – picērijā. Vienā rītā sēdējām pie darba, klāt pienāca policists un teica, ka sejas maskas ir jālieto obligāti. To arī darījām, to darīja visi plus 42 grādos. Ārā bija ļoti karsts, dažbrīd likās, ka seja iesauļosies ar visu masku. Nesaprotu, kāpēc Latvijā cilvēkus tik ļoti satrauc masku nēsāšana un tas ir tik apspriests temats. Spānijā tas visiem šķita tikpat ikdienišķi kā krekla uzvilkšana, izejot ārpus mājas. Tas pats bija ar roku dezinfekciju un temperatūras mērīšanu, citādāk nemaz nevarēja tikt veikalā garām apsargam, kas stāvēja pie ārdurvīm. Visi šie ierobežojumi un piesardzības pasākumi zināmā mērā radīja drošības sajūtu un tajā pašā laikā nenobremzēja ikdienas rosību. Diemžēl, atbraucot uz Latviju un uzliekot masku, uz tevi citi skatās jau kā uz slimu vai dīvaini,» pieredzē dalās jauniete.
Mazliet atšķirīgi domā Amandas vienaudze Ieva Šulce, kura arī bija praksē Spānijā. «Latvijā es personīgi neizjūtu vajadzību nēsāt masku veikalos, šeit tas ir mazliet pārspīlēti. Bet pati maskas lietošana man problēmas nesagādā, pie tās jau pieradu vasarā,» saka Ieva.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tagad arī Latvijā ikdiena nav iedomājama bez sejas maskas

Kategorijas